Saldie ķirši; labas un pārbaudītas šķirnes Latvijas dārziem 0
Daina Feldmane, Dr.agr., Dārzkopības institūts
Dārzkopības institūta Dobeles ķiršu dārzi atrodas augļkopībai labvēlīgā vietā. Šeit ķirši salnās vai salā cieš samērā reti un kolekcijā ir iespējams audzēt dažādas izcelsmes ķiršu šķirnes. Kurzemē ziemas ir maigākas un ķiršus mazāk apdraud sals – labākajās dārzu vietās šeit ir iespējams audzēt arī Rietumeiropas un Kanādas izcelsmes šķirnes. Taču jāņem vērā, ka Kurzemē apstākļi ir labvēlīgāki slimību izplatībai un sabiezināti, neizretināti koku vainagi šeit var radīt vēl vairāk problēmu nekā citos novados.
Ne visas ķiršu šķirnes pacieš atkušņus un temperatūras svārstības ziemā. Vidzemē un Latgalē šķirnēm nepieciešama augsta salcietība, taču slimību bojājumi kopumā ir mazāki, audzēšanai šeit no ārzemju šķirnēm ieteicami Krievijā (Brjanskā) un Igaunijā selekcionētie ķirši. Vienmēr vislielākā uzmanība jāpievērš dārza vietas izvēlei un mikroklimatam konkrētajā vietā.
Iepriekšējā reize, kad ķiršu raža Dobelē stipri samazinājās sala dēļ, bija 2007. gadā – toreiz sals sākās tikai janvāra beigās pēc ilgstoša siltuma decembrī un janvāra pirmajā pusē, sabojājot daudzus ziedpumpurus. 2019. gadā lielākā daļa ziedu un jauno augļaizmetņu apsala salnā, kas bija ķiršu pilnzieda beigās. Audzētāji Vidzemē novērojuši temperatūras krišanos 6. maijā – līdz pat -7 oC. Salna iznīcināja faktiski visu saldo ķiršu ražu Vidzemē un Latgalē un lielu daļu ražas Zemgalē, taču laba ķiršu raža tika iegūta Kurzemē.
Komercaudzēšanai ieteikto šķirņu vērtējums
Dobelē raža veidojās tikai tajās dārza vietās, kas bija pasargātas no ziemeļvēja. Šajos stādījumos laba ražība bija labi zināmajām un komercaudzēšanai ieteiktajām šķirnēm: ‘Iputj’, ‘Brjanskas 3-36’, ‘Tjutčevka’, ‘Brjanskaja Rozovaja’ (selekcionētas Krievijā). Neliela raža bija arī šķirnēm ‘Meelika’ un ‘Arthur’ (Igaunijas šķirnes), ‘Ļeņingradskaja Čornaja’, ‘Radica’ un ‘Ovstuženka’ (Krievijas šķirnes), ‘Aija’ (izaudzēta Dobelē).
‘Iputj’ (attēlā) un ‘Brjanskas 3-36’ tiek plaši audzētas Latvijā un kopumā ir stabili un regulāri ražojošas šķirnes. Augļu nogatavošanās laiks šķirnei ‘Iputj’ ir agrs, bet ‘Brjanskas 3-36’ – vidējs. Kaut arī abām šķirnēm augļi plaisā (turklāt ‘Iputj’ tie plaisā stipri), tomēr audzētāju atsauksmes par tām lielākoties ir labas – augļi ir palieli, blīvi, tumši sarkani, garšīgi un pievilcīgi.
‘Brjanskaja Rozovaja’ labi aug un ražo Kurzemē un arī Sēlijā. Ir redzēti stādījumi Kurzemē, kur citas šķirnes ir gājušas bojā, bet ‘Brjanskaja Rozovaja’ izdzīvojusi. Taču Latgalē un Vidzemē ir bijuši gadījumi, ka ‘Brjanskaja Rozovaja’ kociņi ir gājuši bojā pirmajos gados pēc stādīšanas. Iespējams, šeit bija vainojama ne tikai ziema, bet arī stādu kvalitāte (jau stādaudzētavā pārmēsloti stādi) vai pārmitra augsne. ‘Brjanskaja Rozovaja’ augļi ir nelieli, gaiši sarkani, blīvi un gandrīz neplaisā. Tie ir vieni no vēlākajiem saldajiem ķiršiem, ko tirgot, ja ir izdevies tos pasargāt no ķiršu mušas bojājumiem.
‘Tjutčevka’, ‘Radica’, ‘Ovstuženka’ (attēlā) – novērojumos par šo šķirņu augšanu un ražību ar mums ir dalījušies daži audzētāji Kurzemē, tās ir iestādītas arī jaunos stādījumos Sēlijā, Vidzemē un Latgalē.
Par šķirnēm ‘Radica’ (attēlā) un ‘Ovstuženka’ vismaz pagaidām ir saņemtas labas atsauksmes. Tās nogatavojas reizē ar ‘Iputj’ vai dažas dienas pēc tās, augļi ir vidēja lieluma, tumši sarkani, mīksti, toties plaisā ļoti maz.
Par šķirni ‘Tjutčevka’ atsauksmes ir dažādas. Vairākos stādījumos Kurzemē un Dobelē tā bijusi veselīga un ražīga, augļi samērā lieli, tumši sarkani un blīvi, tie nogatavojas vidēji vēlu. Taču citviet Kurzemē šīs šķirnes kokiem veselība bijusi vāja – tos stipri bojāja stumbra un zaru slimības.
Daudzviet Latvijā joprojām audzē šķirnes ‘Meelika’ un ‘Ļeņingradskaja Čornaja’.
Tās ir salcietīgas, ar liela auguma kokiem un nelieliem tumšiem, mīkstiem ķiršiem. Vairāki audzētāji atzīst, ka īsti nogatavojušos ķiršus gandrīz melnā krāsā pircēji labi pērk pat tad, ja augļi ir mazi. Par šķirnes ‘Ļeņingradskaja Čornaja’ koku veselību atsauksmes ir labas, taču šķirne ‘Meelika’ dažos Kurzemes stādījumos ir cietusi atkušņainās ziemās, ir veidojušies izkritumi.
Šķirnei ‘Arthur’ iepriekšējais nosaukums bija ‘Kristiina’. To vajadzēja nomainīt, lai nedublētos ar jau esošas saldo ķiršu šķirnes nosaukumu. Tomēr Latvijā vēl joprojām šo šķirni bieži sauc tās pirmajā nosaukumā – par Kristīni. To audzē dažādos Latvijas novados, parasti tā aug un ražo labi. Augļi ir tumši sarkani, vidēji lieli un vidēja blīvuma, tāpēc plaisā nedaudz.
Par šķirni ‘Aija’ esam ieguvuši atsauksmes no vairākiem stādījumiem Kurzemē, Sēlijā un Latgalē. Tās augļi ir gaiši sarkani, mīksti, saldi un ļoti sulīgi – kastē var kļūt slapji. Tas apgrūtina augļu realizēšanu svaigā veidā. Taču šķirne var noderēt sulu saldināšanai, tā ir arī laba apputeksnētāja citām šķirnēm. Dobelē un Tukuma novadā ‘Aija’ ir veselīga, bet dažviet Kurzemē, it īpaši bez fungicīdu smidzinājumiem, tai var būt problēmas ar augļu puvēm, kas izplatās jau ziedēšanas laikā. Latgalē jaunākajiem zariem mēdz būt nelieli sala bojājumi, taču kopumā tur koku veselības stāvoklis ir labs.
Mazāk izplatītas šķirnes
Šogad Dobeles saldo ķiršu kolekcijā, kur lielākā daļa koku pēc salnas neražoja, ar labu ražību izcēlās vairākas līdz šim maz izplatītas šķirnes – Iedzēnos selekcionētā ‘Iedzēnu Dzeltenais’, ‘Dzintars’ un ‘Veldze’, kā arī Krievijas šķirnes ‘Veda’ un ‘Mičurinka’.
‘Iedzēnu Dzeltenais’ – koki ir lieli ar diezgan blīvu zarojumu. Augļi nogatavojas vēlu, tie ir dzelteni, blīvi. Šķirne ražo bagātīgi un regulāri, taču augļi stipri plaisā un pūst.
Šķirnēm ‘Dzintars’ un ‘Veldze’ koku zarojums ir kompakts, lapojums – kupls. Abām šķirnēm augļi nogatavojas vidēji vēlu, tie ir blīvi. Šķirnes ‘Dzintars’ augļi ir dzelteni, var veidoties gaiši sārts vaidziņš, garša ļoti laba. Augļi plaisā, taču kopumā tiem bojājumu ir mazāk nekā šķirnei ‘Iedzēnu Dzeltenais’.
‘Veldzei’ (attēlā) augļi ir tumši sarkani, izlīdzināti pēc lieluma, maz bojājas. To garša ir vidēji laba, savāktajiem augļiem ir labs izskats, pēdējos gados Dobelē ir ražojusi labi.
‘Veda’ – nogatavošanās laiks ir vēls, apmēram reizē ar ‘Brjanskaja Rozovaja’. Mūsu kolekcijā šķirnei ‘Veda’ koku augums ir nedaudz mazāks un zarojums retāks nekā šķirnei ‘Brjanskaja Rozovaja’, koki nav kupli. Toties augļi ir palieli, sarkani, blīvi, ar labu garšu.
‘Mičurinka’ – koki ar kuplu zarojumu un palielu augumu. Augļu nogatavošanās laiks un augļu lielums ir vidējs, tie ir tumši sarkani, vidēji blīvi. Diezgan liela daļa augļu šogad bija bojāti.
Šogad Kurzemē ražoja šķirnes ‘Balzams’ (izaudzēta Iedzēnos) un ‘Vytenu Juodaji’ (Lietuvas šķirne), neliela raža bijusi arī čehu šķirnei ‘Techlovan’. Dobelē šovasar no tām ražu neieguvām.
Šķirni ‘Balzams’ ir iecienījuši vairāki audzētāji Kurzemē, jo tā nogatavojas samērā vēlu, augļi ir pievilcīgi – tumši sarkani vai gandrīz melni, ar sirdsveida formu un pikantu garšu. Šķirnei gan ir raksturīgi nelieli slimību un sala bojājumi uz stumbra un zariem, taču labi koptā dārzā ar izretinātiem vainagiem bojājumi neprogresē, tā labi aug un ražo.
Šķirnei ‘Vytenu Juodaji’ (attēlā) augļi nogatavojas vidējā laikā, tie ir palieli, nogatavojoties kļūst gandrīz melni. Augļu blīvums ir vidējs, tie plaisā ļoti maz. Auglīgākajās augsnēs koku augums var būt ļoti spēcīgs. Audzētāji no dažādām vietām ir atšķirīgi vērtējuši šķirni ‘Vytenu Juodaji’ – tā atzinīgi vērtēta Sēlijā un vairākos Kurzemes stādījumos. Citviet Kurzemē ziedpumpuru bojājumi salā pēc atkušņiem novēroti bieži un koki nav veselīgi. Šķirnes ‘Balzams’ un ‘Vytenu Juodaji’ iepriekšējos 10 gadus Dobelē ražoja labi.
Šķirnes ar lieliem augļiem
Šķirnei ‘Techlovan’ koki ir vidēja auguma ar viegli veidojamu vainagu. Augļi ir ļoti lieli, tumši sarkani, blīvi un ļoti garšīgi. Vācot lielus augļus, uzreiz ir jūtams, ka īsākā laikā var savākt lielāku ražas daudzumu. Tomēr diezgan daudzi augļi lietainā laikā saplaisā, bet koki un ziedpumpuri mēdz ciest salā, it īpaši pēc atkušņiem. Sala bojājumus kokiem vai ziedpumpuriem pēc svārstīgas temperatūras Dobelē novēro nereti. Ja pēc tam seko ziemas ar mērenu salu bez gariem atkušņiem, koki atkopjas.
Latvijā nedaudzās vietās ir stādītas arī citas saldo ķiršu šķirnes ar ļoti lieliem augļiem – ‘Lapins’, ‘Stella’, ‘Krupnoplodnaja’, ‘Doņeckij 42-37’.
Šķirnes ‘Lapins’ un ‘Stella’ (ar tumši sarkaniem blīviem augļiem) ir izaudzētas Kanādā, Samerlendā – vietā, kur ziemas ir maigas, temperatūra parasti nav zemāka par -10 oC. Pasaulē uzskata, ka šīs šķirnes ziemā iztur līdz -20 oC. Visriskantākie ir pirmie augšanas gadi, vēlāk koku salcietība kļūst labāka. Dobelē šo šķirņu pieaugušie koki ziemo labi, bet, stādot jaunos kokus, pirmajos augšanas gados nereti veidojas izkritumi.
Šķirnēm ‘Doņeckij 42-37’ un ‘Krupnoplodnaja’ (attēlā) salcietība ir labāka nekā šķirnēm ‘Lapins’ un ‘Stella’, tomēr sals, kas iestājas pēc atkušņiem, var būt tām bīstams. Dobelē pēdējos 10 gadus koki ir ziemojuši labi, trijos gados no tiem ir cietuši ziedpumpuri. Šogad Dobelē tās neražoja.
Ir zināmi gadījumi Kurzemē un Zemgalē, kur šķirnēm ‘Lapins’, ‘Stella’, ‘Krupnoplodnaja’ un ‘Doņeckij 42-37’ liela daļa vai visi koki izkrituši. Reizēm, labu gribot, šīs šķirnes iestāda vietā, kas ir pilnīgi pasargāta no visiem vējiem – lai būtu siltāk. Tas rada papildu riskus pārziemošanai, jo bez vēja temperatūras svārstības ziemā ir vēl krasākas. Citos gadījumos šķirnes ziemcietība vienkārši bijusi par vāju, lai izturētu pirmos gadus un paaugtos.
Tomēr ir arī tāds stādījums Kurzemē, kur šķirnei ‘Lapins’ koki ir pieauguši un ražoja pat aizvadītajā sezonā, ir saņemtas arī labas atsauksmes par ‘Krupnoplodnaja’ un ‘Doņeckij 42-37’ augšanu un pirmo ražu jaunā stādījumā Kurzemē.
Augļkopībā nepieciešams ilgs laiks, lai secinājumi būtu pamatoti, turklāt šķirņu sortiments un klimatiskie apstākļi nepārtraukti mainās. Ļoti pateicamies audzētājiem, kuri ir dalījušies ar mums savā pieredzē, lai informācija par šķirnēm būtu pilnīgāka. Aicinām arī turpmāk pastāstīt par saviem ķiršiem dažādās Latvijas vietās – ieguvēji no tā būsim mēs visi.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
