Zaudējumu vairāk, nekā ieguvumu – ko nu? 0
Obligātu skolas gaitu sākšanu no sešiem gadiem Izglītības ministrija vēlas ieviest no 2018./19. mācību gada. Daina Kājiņa uzskata – šīs reformas vienīgais ieguvums būtu jaunieši, kuri jau 18 gados (nevis 19, kā iepriekš) nonāktu darba tirgū un uzsāktu studijas. Visu pārējo varam pieskaitīt pie zaudējumiem, arī ārkārtīgi lielas investīcijas vides sakārtošanā un skolotāju izglītošanā.
Tomēr IZM apzinās, ka divu gadu laikā visas skolas nebūs iespējams pielāgot sešgadnieku vajadzībām, tāpēc iesaka, ka pirmā klase varētu būt bērnudārzā, bet skolā bērns sāktu iet – jau uzreiz otrajā klasē. Komentē Daina Kājiņa: „Ideja ir pareiza. Ja pirmā klase patiešām būs no sešiem gadiem, tad – viennozīmīgi – bērnam ir jāpaliek pirmsskolā, ar tiesībām būt ar pirmo klasi. Tikai vajadzētu izvairīties no situācijas, kad visi bērnudārzi pēkšņi tiktu pārsaukti par skolām. Mēs tomēr pārstāvam pirmsskolas, kuras apmeklē bērni jau no pusotra (reizēm pat viena) gada vecuma”.
Reformas nedrīkst notikt reformu pēc. Privāto pirmsskolu biedrības valdes priekšsēdētāja turpina: „Šobrīd vienīgais arguments, ko dzirdu, ir ES struktūrfonda atbalsts 14 miljonu apmērā – un tāpēc šai reformai būt. Manuprāt, lai kaut ko tādu paveiktu, ir jāatrod daudz harmoniskāka un atbalstošāka platforma, lai arī sabiedrība šīs izmaiņās saprastu un pieņemtu. Vispirms jābūt dialogam ar izglītības nozares pārstāvjiem, iesaistītajām asociācijām, nevalstiskajām organizācijām, kuras darbojušās arī līdz tam. Reformām jānotiek pēc jēgas un satura, nevis tāpat vien. Ir jābūt pārliecībai par reformu ilgstspēju – arī tad, kad beigsies finansējums. Skolotājus jāiesaista, jāieinteresē – lai arī viņiem mirdzētu acis, jābūt uz viena viļņa reformas idejas vārdā. Es piekrītu, ka gala rezultātam jābūt tādam, ka bērns beidz skolu 18 gados, bet šis jautājums ir jāskata kopveselumā, pavisam konkrēti izanalizējot – ko samazināt pamatskolas posmā, ko optimizēt, ko pārskatīt utt. Pats galvenais – neraustīt dēļ tā sešgadniekus, ļaut viņiem būt. Es vēlos priecāties par labām reformām, bet pagaidām nav tās sajūtas…”
