Foto Shutterstock

6 trūkumi skolai, lai uzņemtu sešgadnieku? 0


Privātās pirmsskolas „CreaKids” vadītāja un Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības valdes priekšsēdētāja Daina Kājiņa uzskaita sešgadnieka vajadzības, kuras skolas vide pašlaik nav spējīga sniegt.

Reklāma
Reklāma
“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu
TV24
“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu
Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
Lasīt citas ziņas

Dienas ritms un atpūta. Pirmsskolas Latvijā strādā 12 stundas dienā. Pat ja ikdienā šīs garās stundas netiek izmantotas, pakalpojums ir pieejams. Ne visas skolas nodrošina pagarinātās dienas grupas. Pirmsskolā pieejamas gultas, kas ļauj bērniem dienas vidū atpūsties, arī vecākajās grupiņās. Daudzi varētu teikt, ka bērni vecākajās grupiņās vairs nevēlas gulēt dienas vidu, kas daļēji varētu būt arī taisnība, taču fizioloģiski šī aina paveras mazliet citādāka. Ņemot vērā vecāku dienas ritmu un darba stundas – kamēr bērns nokļūst mājās un izpilda savas pamatfunkcijas (paēd, parotaļājas, nomazgājas utt.), viņš, ātrākais, aiziet gulēt desmitos vakarā. Tādējādi miega stundas, kas pirmsskolas vecumā bērnam būtu jāguļ (9 līdz 11 stundas), ir visai sarežģīti nodrošināt. Līdz ar to dienas atpūta ir pat vēlama. Bērnu neiroloģe un miega speciāliste Ija Cimdiņa norādījusi arī uz to, ka pat sākumskolas bērniem atpūta dienas vidū būtu nepieciešama. Bet, protams, skolā ir cits ritms, cita dinamika.

Pilnvērtīga ēdināšana. Pirmsskolas nodrošina ēdināšanu trīs reizes dienā, turklāt ēdiens tiek gatavots uz vietas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Aktivitātes svaigā gaisā. Pirmsskolās bērni daudz vairāk izkustās svaigā gaisā. Piemēram, „CreaKids” pirmsskolā bērni dodas ārā jebkādos laikapstākļos (pirms tam vienojoties ar vecākiem un sagatavojot atbilstošu apģērbu). Rīta cēlienā aktivitātes svaigā gaisā ir visnotaļ svarīgas, un pirmsskolās tas ir kā sava veida rituāls.

Bērna drošība un tiesības. Bērnu tiesību aizsardzības likumā norādīts, ka bērni līdz septiņu gadu vecumam nevar atrasties vieni vai kopā ar bērniem, kas jaunāki par 13 gadiem. Tas ir tīri organizatorisks jautājums – kā vecākiem rīkoties šādās situācijās? Pirmsskolā bērni visas dienas garumā ir tomēr vairāk vai mazāk pieaugušo klātbūtnē (arī bērnu skaits uz vienu pieaugušo ir ievērojami mazāks, nekā skolā).

Vides organizēšana un telpu platība. Ja tiek runāts par bērnu vajadzībām un interesēm – kāpēc ir situācijas, kad pirmajās sākumskolas klasēs ir 30 līdz 33 bērniem vienā klasē – ar vienu skolotāju? Pirmsskolās šis skaits ir mazāks, turklāt vienā grupiņā ir vairāki skolotāji. Savulaik bija noteikts (iespējams, 2020. gadā noteikumi stāsies spēkā atkārtoti), ka pirmsskolā uz vienu bērnu jābūt 3 kvadrātmetriem grupas telpai, ko Veselības inspekcija strikti skatīja. Tā ir daudz atbilstošāka platība priekš bērna, lai viņš varētu dinamiski darboties un rotaļāties.

Skolotāju sagatavotība. Ja aktualizējas jautājums par integrēto mācību programmu, pirmsskolas skolotāji vienmēr bijuši radoši, pretimnākoši, rēķinājušies ar bērna individuālajām vajadzībām. Vai skolotāji šādai mācību programmai būtu gatavi? Ja arī būtu – cik integrēti var strādāt 30 bērnu klasē?!
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.