Optimālākā pāreja – septiņos gados 0
Pirmsskolā jau ilgāku laiku varam novērot integrēto mācību programmu sešgadniekiem, kad visas dienas garumā rotaļu veidā bērniem notiek apmācības. Savukārt, aizejot uz skolu, veids, kādā tiek uzsmeltas zināšanas, mainās – ir noteikts stundu saraksts, pēc kura jāvadās, bērnam jāspēj koncentrēt uzmanība, stundu garums ir 40 minūtes. Lai gan, protams, sastopami arī ļoti inovatīvi sākumskolas skolotāji, kuri šīs dinamiskās pauzes mācību stundas laikā organizē, tāpat ir skolas, kas lieliski organizē adaptācijas periodu rudenī, lai mazais septiņgadnieks spētu pielāgoties jaunajai videi un darbības formai, atzīst Daina Kājiņa. „Gan skolas, gan pirmsskolas pedagogi runā par to, ka pāreja no dārziņa uz skolas solu ir optimāla septiņos gados. Pati esmu 3 bērnu mamma. Šogad jaunākais bērns sāka iet pirmajā klasē – 9. septembrī palika septiņi gadi. Redzot viņa gatavību un pārliecību, varu teikt – jā, tas patiešām ir visīstākais vecums, kad kļūt par skolnieku”.
„CreaKids” vadītāja uzskata, ka arī turpmāk vecākiem būtu jābūt tiem, kuri lemj – laist savu bērnu skolā, vai tomēr vēl nogaidīt: „Ir jārēķinās ar vecāku viedokli, jo viņi vislabāk pazīst savu bērnu. Turklāt nav tā, ka vecāki izlemj vienpersoniski. Manis vadītajā pirmsskolā ievērojam praksi, ka vecāki, lai pieņemtu pareizāko lēmumu savam bērnam, konsultējas arī ar psihologiem un dažādiem citiem speciālistiem. Mēs kā izglītības iestāde šajā procesā varam tikai palīdzēt. Lielākais vairums vecāku, kuriem bērns ir dzimis gada beigās, nolemj pirmsskolas programmu tomēr pagarināt un laist bērnu skolā ar pilniem septiņiem gadiem, tā gada 1. septembrī, kad bērnam paliek astoņi gadi. Šogad tikai viens bērns no mūsu pirmsskolas aizgāja uz skolu kā sešgadnieks. Vecāku lēmums vienmēr ir viskorektākais un pareizākais” – situāciju vērtē Kājiņa.
Bērna vērtību sistēmu jau no mazotnes veido vide – ģimene, bērnudārzs, ģimenes reliģiskie uzskati un valsts politiskā situācija. Katram vecumam ir savas karmiskās un fizioloģiskās vajadzības un prasības, uzsver vēdiskā astroloģe Inese Dāvidsone. Bērna uzdevums ir augt un apzināties savu vietu šajā pasaulē, dzīvē, ģimenē, kur tas piedzimis, arī klimatā, kas gadskārtēji noris. Praktisku iemaņu apgūšanai nepieciešams laiks un miers. Bērna psihe attīstās pakāpeniski, tāpēc pacietība ir atslēgvārds bērna veselīgai augšanai. Steiga patiešām var nopietni kaitēt bērna attīstībai, ar bažām skaidro Inese: „Bērna psihe nenobriest ātrāk, ja viņš tiek iesprostots skolas solā un skolots pēc noteiktas programmas. Bērns paliek bērns – ja viņš tam nebūs gatavs, jau pavisam drīz viņš nespēs koncentrēties, neuztvers vielu, kļūs emocionāls, bieži vien skolas vidē savas emocijas apslāpēs. Nespēs pilnvērtīgi atrast savu vietu un interesi kādā priekšmetā vai disciplīnā, jo grafikos noteiktais stundu garums un starpbrīžu īsums liks apzināties, ka viss nepatīkamais kādreiz beigsies, un viss labais nav mūžīgs. Turklāt papildus slodzē novājinās arī bērna imūnsistēma un viņš biežāk slimo”.
