Izvērsti: Skolā no sešiem gadiem? Kad tavs bērns zaudē un kad – iegūst 0
Kāpēc tik atšķirīga sagatavotība?
Autore: Dagnija Millere-Balandīna, Speciāli Veselam.lv
Konsultē:
Daina Kājiņa – privātās pirmsskolas „CreaKids” vadītāja, Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības valdes priekšsēdētāja
Dr. Iveta Valaine – ārste-psihoterapeite
Kristīne Eglīte-Reiša – ģimenes psihoterapeite
Inese Dāvidsone – vēdiskā astroloģe
Par skolas gaitu uzsākšanu, sasniedzot sešu gadu vecumu – kā obligātu prasību – pēdējo 8 gadu laikā ir runāts visai daudz. Jautājums aktualizēts, taču pavisam drīz jau atkal ielikts atvilktnē. Ļoti iespējams, līdzīgs scenārijs gaidāms arī šoreiz, uzskata privātās pirmsskolas „CreaKids” vadītāja Daina Kājiņa. Viņasprāt, runājot par izglītības reformu, ir nepelnīti noniecināta pirmsskola. „Atgādināšu, ka Latvijā obligātā izglītība no piecu gadu vecuma ir jau 14 gadus. Ar katru gadu pirmsskolas pakalpojumi kļūst arvien pieejamāki, iesaistīts arī privātais sektors – ar līdzfinansējumu. Ir paveiktas patiešām daudzas labas lietas. Bērns jau no piecu gadu vecuma, esot pirmsskolā, atrodas izglītības iestādē, un pagaidām neesmu dzirdējusi nevienu pamatotu argumentu, kas liktu aizdomāties par to, ka sešgadniekam būtu pārāk maz izaicinājumu pirmsskolā”, apgalvo Kājiņa.
Vēl pirms daudziem gadiem, kad skolas gaitas tika uzsāktas no sešu gadu vecuma, tos skolēnus, kuriem nepadevās mācības, dēvēja par slinkiem vai nepietiekami gudriem, ar saviem novērojumiem dalās ģimenes psiholoģe Kristīne Eglīte-Reiša. „Iespējams, daļa no šiem bērniem gribas piepūles vai citu spēju attīstības līmeņa dēļ (atbilstoši viņu vecumam, bet nepietiekami skolas prasībām), nespēja iekļauties sistēmā – izpildīt to, kas no viņiem tika prasīts, tādējādi mācību apguve neveicās. Ja visi bērni sāks mācības pēc vecuma (piemēram, sešos gados), nevis reālās gatavības skolai, palielināsies risks, ka klase būs „sašķelta” tajos, kuri var, un tajos, kuriem nepadodas.” Kristīne ir pārliecināta, ka attīstības virzība un spēju līmenis katram ir ielikts no dabas. To var veicināt un attīstīt, taču, ja bērns tiks pārstimulēts un no viņa gaidīs vecumam nepiemērotus rezultātus, reakcija var būt pretēja.
Nevar mehāniski iemācīt lasīt piecos vai sešos gados, ja bērnam konkrētajā vecuma posmā par to vēl nav radusies interese. Tieši tāpat, kā nevar iemācīt staigāt septiņos vai astoņos mēnešos, ja mazulis uz to nav orientēts, atgādina Daina Kājiņa. Viņa turpina: „Balstoties dažādos pētījumos, ir gadījumi, kad bērnam jau agrīnajā vecuma posmā mēdz veidoties pasīvais vārdu krājums. Respektīvi, bērns apkārt esošo informāciju uzņem, visu dzird un mācās, bet par aktīvo vārdu krājumu tas kļūst salīdzinoši īsā laika periodā. Vecākiem šķiet, ka tas notiek ļoti strauji, bet liels darbs paveikts jau iepriekš. To pašu varam attiecināt –piecu, sešu un septiņu gadu vecumā – uz lasītprasmes apgūšanu. Netīšā lasīt-mācīšana, ko nodrošina vide, skolotāju vadītās rotaļas, dažādas citas darbības pirmsskolas vidē, bērnu nepiespiestā formā sagatavo lasītprasmei. Ja tā veidojusies pasīvi, brīdī, kad bērnam par to rodas interese, prasmes aktualizējas visai ātri”. Protams, atbilstoša vide, ar bērna iesaistīšanu (nevis autoritāru attieksmi), šo ritmu var ļoti labi veicināt un attīstīt.
