Britānijai nākas saskarties ar nopietnākajiem teroristu draudiem vēsturē 7
Britānijas iekšlietu ministre Terēza Meja paziņojusi, ka valdība jau tuvākajā laikā iecerējusi ieviest jaunus pasākumus iespējamo terordraudu likvidēšanā. Viņa atklājusi, ka jaunie noteikumi tiks ietverti valsts pretterorisma un drošības likumā, kurš grozījumus varētu piedzīvot jau šajā nedēļā, informē Apvienotās Karalistes mediji.
Intervijā britu laikrakstam “The Daily Telegraph” Britānijas iekšlietu ministre norādīja, ka šobrīd valstij nākas saskarties ar vēsturē lielākajiem teroristu uzbrukumu draudiem. “Teroristu draudi ir lielāki nekā jebkad pirms vai pēc 2001. gada 11. septmebra teroristu uzbrukumiem ASV,” sacīja Meja, piebilstot, ka neviena cita teroristiskā organizācija nav radījusi tādu apdraudējumu britiem kā šobrīd organizācija “Islāma valsts”, kurā iesaistījušies arī vairāku rietumvalstu pilsoņi. Sarunā ar britu laikrakstu Meja skaidroja, ka šobrīd teroristu grupas ir “krietni atšķirīgākas” nekā agrāk. “Šobrīd lielākos draudus rada uz vardarbību tendēti individuālisti jeb tā dēvētie vientuļie vilki [personas, kuras uzbrukumus īsteno patstāvīgi, neiesaistoties teroristiskos grupējumos],” norādīja Meja.
Šo iemeslu dēļ britu parlamentā šonedēļ nonāks labojumi pretterorisma un drošības likumā. Meja iecerējusi veikt virkni labojumu. Pirmkārt, Britānijas iekšlietu ministre rosina liegt apdrošināšanas kompānijām izmaksāt kompensācijas par izpirkuma naudu, kas teroristiem tiek maksātas apmaiņā pret ķīlnieku atbrīvošanu. Britu laikraksts “The Guardian”, atsaucoties uz ANO datiem, norāda, ka pēdējā gada laikā teroristiskā organizācija “Islāma valsts” no izpirkuma maksām saņēmusi vairāk nekā 35 miljonus eiro. Britu valdība tradicionāli atteikusies maksāt izpirkumus, skaidrojot, ka šāda taktika tikai veicina teroristu aktivitātes un nodrošina tiem finansējumu. Otrkārt, paredzams, ka, pēc jaunajiem noteikumiem, britu tiesībsargi varēs atņemt pases Britānijas pilsoņiem, kuri tiks turēti aizdomās par teroristiskām aktivitātēm, ļaujot valdībai kontrolēt teroristu rindās karojošo cilvēku iespējamu atgriešanos Britānijā.
Tāpat, pēc jaunajiem noteikumiem, Britānijas interneta pakalpojumu sniedzējiem turpmāk būs pienākums saglabāt informāciju par saviem klientiem. Kaut arī Liberāldemokrātu partijas biedri pauduši bažas, ka šādi noteikumi varētu pārkāpt iedzīvotāju tiesības uz privātumu internetā, jaunie noteikumi, visticamāk, stāsies spēkā. “Šie noteikumi neļaus mums identificēt pilnībā visus cilvēkus, kas mums būtu vajadzīgi. Nacionālā noziegumu apkarošanas aģentūra joprojām nebūs spējīga identificēt visus cilvēkus, kuri piekļūst nelegālām interneta vietnēm,” skaidroja Meja.
Šonedēļ Britānijā ir izvērsta kampaņa, kurā iedzīvotāji tiek informēti par iespējamiem teroristu uzbrukumiem. Šajā kampaņā tiks iesaistīti vairāk nekā trīs tūkstoši britu policistu, kuri sniegs sabiedrībai informāciju par terorisma apkarošanu, ziņo britu raidsabiedrība “BBC”. Pretterorisma vienību pārstāvji par augsto draudu līmeni stāstīs skolās, universitātēs, lidostās, tirdzniecības centros, kinoteātros, dzelzceļa stacijās un citās sabiedriskās vietās.
Dienu pirms informēšanas kampaņas sākuma Londonas policijas priekšnieks Bernards Hogans-Hovs uzsvēris, ka lielākās bažas rada teroristi, kuri uzbrukumu plāno un to cenšas īstenot vienatnē. “Šādi uzbrukumi neprasa pārāk lielu gatavošanos, to izpildei nav vajadzīgs liels skaits cilvēku, un šo uzbrukumu sarežģītības līmenis ir zems. Tas nozīmē, ka mums ir ļoti īss laiks, lai iejaukots un lai novērstu šādus uzbrukumus,” skaidroja Britānijas galvaspilsētas policijas priekšnieks. Viņš arī norādīja, ka parasti tiesībsargi gadā izjauc vienu teroristu plānotu uzbrukumu. Taču šogad britu tiesībsargiem izdevies nepieļaut “četrus vai piecus” uzbrukumus.
