Pirmos glābs latviešus vai krievvalodīgos? Izplata ziņas par Covid-19 “pacientu šķirošanu” 34
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Līdzās gadiem ierastajiem Krievijas propagandas tematiem par drīz gaidāmo Latvijas un citu Baltijas valstu ekonomikas sabrukumu un zūdīšanos par baltiešu centieniem nostiprināt aizsardzības spējas, šoruden dezinformācijai aktīvi tiek izmantota Covid-19 krīze.
Par tādu “viss ir slikti” vēstījumu esenci var uzskatīt, piemēram, “lv.baltnews.com” atklāsmi, kas raksturo situāciju mūsu zemē: “Latvija pūlas izdzīvot Covid-19 otrā viļņa apstākļos. Tās ekonomika traucas bezdibenī. Bezdarbnieku skaits aug. Prezidents Egils Levits turpina nest tautas masās latvietības ideju. Tomēr šoreiz kaut kas nogājis greizi.”
Jāatzīst, bieži vien dezinformējoši vēstījumi Krievijas medijos tiek izplatīti ar mūsu pašmāju krievvalodīgo, tā saukto opozicionāro publicistu un “tiesību aizstāvju” palīdzību, kuri uzstājas kā viesautori.
Viena šāda persona propagandas vietnē “Sputņik” oktobra beigās atvēlētā laukumā prātoja, ka Latvijā, saasinoties Covid-19 situācijai vēl vairāk un slimnīcās pietrūkstot aparatūrai un gultasvietām, varot pienākt brīdis, kad pacientus nāksies šķirot: “Bet varbūt šī atsijāšana notiks, vadoties pēc valsts valodas zināšanām?”
Autors zina: Latvijas sabiedrībā jau notiekot diskusijas, vai gultasvietu trūkuma gadījumā glābt latviešu vai krievvalodīgo dzīvību.
Tam seko teksts, ka Latviju esot pārņēmis nacionālisms, bet tā esot svarīga fašisma un nacisma sastāvdaļa. Tālāk seko diezgan nesakarīgs vārdu savirknējums, no kura izriet, ka aprakstītais scenārijs tomēr netiks īstenots, jo to neļaus Eiropas Savienība: “Kamēr Latvija atrodas draudzīgajā Eiropas Savienības tautu saimē, vecākie biedri neļaus tai jūtami nosvērties uz radikālā nacionālisma pusi.
Tādēļ, mūsu dārgie pašmāju eigēnikas eksperti, vietējie “papuseipārcilvēki” (“недосверхчеловеки”) un “naftalīna pilnais hitlerjugends” (“пронафталиненный гитлер-югенд”), kuram būs dzīvot, bet kuram ne, pagaidām izlems nevis pēc nacionālās pazīmes, bet gan tā, kā tas pieņemts liberālā tirgus sabiedrībā: pēc preces izskata, kaut “uz aci”, neiedziļinoties tādos cilvēka slēptajos talantos un vērtībās kā, piemēram, latviešu valodas zināšanas.”
Šādu vēstījumu ir ne viens vien. Tā “rubaltic.ru” oktobrī, kad Latvijas valdība atzina, ka Covid-19 atgriežas un pamazām tika ieviesta sejas masku nēsāšanas norma, par to bija sašutusi, jo vara Latvijā esot “ērti iekārtojusies” – norma ieviesta, taču masku neesot; tās esot dārgas un arī nekāda sejas masku izdalīšana iedzīvotājiem neesot paredzēta.
Masku problēma nekādi netiekot risināta, stāstīts publikācijā ar virsrakstu “Masku nav, bet jūs turaties: Latvijas varasiestādes atstāj cilvēkus vienatnē ar koronavīrusu”.
Tāda pati sūdzēšanās par attālināto mācīšanu skolās: “Vecākus vienkārši nostādīja fakta priekšā, ka viņiem pašiem viss jāorganizē: dators, interneta pieslēgums, attālinātās mācīšanās programmatūra.”
Acīmredzot, lai novērstu uzmanību no pašu mājās notiekošā un reizē sētu neapmierinātību krieviski lasošajā Latvijas iedzīvotāju daļā, “rubaltic.ru” sludina: “Tiklīdz ir runa par valsts pienākumiem, tā uzreiz atbildību pārliek uz savu pilsoņu pleciem. Un nepilsoņu. Šajā ziņā visi ir vienādi un nekādas starpības nav.
Latvijas varasiestādēm ir paveicies ar tautu – tā ir pacietīga un likumpaklausīga. Bet vai šīs pacietības pietiks ilgam laikam? Izskatās, ka valdība nolēmusi veikt eksperimentu. Latvijas sabiedrības izturības pārbaude turpinās.”
Tiesa, pāris nedēļu vēlāk šis pats Krievijas propagandas portāls, pretēji agrāk stāstītajam, atzīst: “Latvija, tāpat kā citas postsociālistiskās telpas valstis, veiksmīgi cīnās ar plašo koronavīrusa epidēmiju.”
“Rubaltic.ru” sistemātiski apjūsmo PSRS un padomju dzīves “priekšrocības”, un iepriekšminētais atzinums tiek sniegts gara pārskata galā, kurā stāstīts par plaukstošo medicīnas sistēmu Latvijas PSR.
Protams, koronavīrusu šobrīd spējam noturēt grožos tikai tādēļ, ka “mūsdienu Latvijas medicīna bāzējas padomju mantojumā”. Tas gan ir dīvains secinājums, jo šajā pašā rakstā pieminēta arī medicīnas iestāžu attīstība kā 20. gadsimta laikā, tā 20.–30. gados un pat neatkarību atjaunojušajā Latvijā.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
Jūsu iesniegtā informācija ir anonīma. Tikai LA.LV ir pieeja šai informācijai. Pēc raksta izveidošanas jūsu informācija tiks dzēsta. Iesniedzot informāciju, varat nenorādīt savu vārdu
Sniedz pēc iespējas vairāk detaļu un informācijas
Faili, kuros ir papildu informācija
