Izvēlies savu miķelīti! 0
Pateicībā par vēlo un daudzkrāsaino ziedēšanu mēs ziemasteres mīļi saucam par miķelītēm, miķelīšiem, miķeļiem… Garais un siltais rudens šogad ļāvis uzplaukt un bez steigas savu skaistumu izrādīt arī ļoti vēlīnām šķirnēm, kas septembra beigās, ap Miķeļiem, citkārt vēl tikai pumpuros. Tavā dārzā nav neviena paša pudurīša? Nebēdā – šajā bagātībā tu noteikti atradīsi savu vismīļāko miķelīti!
Vietas izvēle
Tā kā ziemasteres ziedus raisa vēlu, dārzā tām izvēlas gaišu, saulainu vietu. Tādā vietā iestādītie augi sāk ziedēt agrāk un tos tik ļoti neietekmē apmācies, lietains un vēss laiks. Protams, augs un ziedēs arī daļēji noēnotā vietā iestādītas ziemasteres, tomēr pastāv risks, ka slimos ar miltrasu. Stādīšanai nav piemērota ļoti noēnota, pārāk mitra vieta. Arī pavasarī pēc sniega nokušanas un rudenī pēc lietavām tā nedrīkst applūst un ilgstoši atrasties zem ūdens.
Augsnes prasības
Miķelītes nav pārlieku prasīgas, taču jāievēro daži pamatnosacījumi. Šīm ziemcietēm patīk pietiekami auglīga, kaļķi saturoša, dziļi sastrādāta, irdena, pietiekami mitra augsne. Tai noteikti jābūt ar labu drenāžu. Ja izvēlētajā vietā augsne ir smilšaina, pirms ziemasteru stādīšanas to nepieciešams bagātināt ar organisko mēslojumu vai labu lapu kompostu un papildus iestrādāt komplekso mēslojumu – 20 g uz kvadrātmetru.
Kopšana
Mēslo divas reizes veģetācijas periodā. Pavasarī, līdzko parādās dzinumi, miķelīšus mēslo ar slāpekli, fosforu un kāliju saturošiem minerālmēsliem. Piemērots jebkurš dārzam paredzēts kompleksais mēslojums. Tā sastāvā esošais slāpeklis nodrošina zaļu un veselīgu lapojumu, fosfors – bagātīgu ziedēšanu, bet kālijs palīdz augam cīnīties ar slimībām. Reizē ar mēslošanu augsnē iestrādā arī dolomītmiltus vai pelnus (pelni arī ierobežo miltrasas izplatību). Otrajā reizē izmanto tikai fosforu un kāliju saturošus kompleksos minerālmēslus, kuros ir pavisam nedaudz slāpekļa vai arī tā nav nemaz. Lai gan ziemasteres ir diezgan sausumizturīgas, vasarā, iestājoties ilgstošam periodam bez lietus, tās laista. Pietiekams augsnes mitrums ir svarīgs priekšnosacījums, lai ieriestos daudz ziedpumpuru. Rudenī pēc lakstu novākšanas cerus nepieciešams mulčēt ar lapu kompostu vai satrūdējušiem kūtsmēsliem. Miķelīši spēcīgi cero un vienā vietā varētu augt ilgstoši, taču pārāk liela biežņa veicina slimību un kaitēkļu izplatību. Tādēļ ik pēc trim četriem gadiem cerus nepieciešams izrakt, sadalīt un pārstādīt svaigi sagatavotā augsnē.
Pavairošana
Ziemasteru šķirnes pavairo ar ceru dalīšanu, sugas – ar sēklām. Tās cenšas iesēt tūlīt pēc ievākšanas, sējeņi parasti uzzied pirmajā vai otrajā gadā pēc sadīgšanas.
Cerus dala agri pavasarī. Tas nav viegls uzdevums, jo saknes savijušās tik cieši, ka sadalīt var tikai ar asu lāpstu. Stādiem jābūt ar 3 – 5 spēcīgiem jauniem dzinumiem.
No maija līdz augustam ziemasteres var pavairot arī ar spraudeņiem. Šim nolūkam ņem 5 – 7 cm garas dzinumu galotnes, sprauž lecektī vai dobē, kur no augsnes, kūdras un smilts (attiecībā 2 : 1 : 1) sagatavots irdens, gaisīgs substrāts. Spraudeņus noteikti nepieciešams noēnot. Apmēram pēc mēneša tie ir apsakņojušies.
Kaitēkļi un slimības
Tā tikai šķiet, ka miķelītes nekad neslimo un tām neuzbrūk kaitēkļi. Vispostošākā slimība tām ir īstā miltrasa, kas pārklāj augu lakstus un lapas ar pelēcīgi baltu apsarmi. Vairāk no miltrasas cieš Jaunbeļģijas ziemasteres, Jaunanglijas ir izturīgākas. Lai ierobežotu šo slimību, augus nepieciešams regulāri pārstādīt, tos nevajag pārmēslot ar slāpekļa mēslojumu. Protams, ja tie ir ļoti cietuši, lieto augu aizsardzības līdzekļus. Vēsos un mitros rudeņos ziedus bojā pelēkā puve. Pumpuru ieriešanās laikā un vēlreiz pēc mēneša augus apsmidzina ar Bordo maisījumu.
Sausā, karstā laikā savairojas tīklērces. Tās dzīvo un vairojas lapu apakšpusē, tāpēc grūti apkarojamas. Sākumā lapas dzeltē, vēlāk nokalst. Lai ierobežotu kaitēkļu izplatību, augus apsmidzina ar sīpolmizu, ķiploku vai pelašķu uzlējumu. Tīklērcēm ļoti nepatīk ūdens, tāpēc arī regulāra laistīšana vasarā pasargās augus no šo kaitēkļu postījumiem.
Iecienītākās sugas un šķirnes
No rudenī ziedošajām ziemasterēm pie mums populārākās ir spilvenveida, Jaunanglijas un Jaunbeļģijas ziemasteru šķirnes.
Spilvenveida ziemasteres (Aster dumosus) ir 30 – 100 cm augstas, ar ļoti sazarotu ceru un ložņājošiem sakneņiem, taču augu izplešanās vidēja. Zied bagātīgi – viss cers ir noklāts sīkiem ziediņiem. Šķirnes: ‘Herbstgruss von Bresserhof’ (45 – 50 cm augsta, zied sārtiem ziediem), ‘Prof. Anton Kippenberg’ (augstums 50 – 55 cm, violeti ziedi), ‘Kristina’ (augstums 45 cm, mirdzoši balti ziedi), ‘Aramis White’ (augstums 50 cm, balti ziedi). Trīs no četrām minētajām šķirnēm zied no septembra beigām līdz novembrim, bet ‘Aramis White’ – no augusta līdz oktobrim.
Jaunanglijas ziemasterei (Aster novae-angliae) ir līdz 180 cm augsti, matiņiem klāti stublāji. Sakneņi īsi, maz ložņājoši. Veido ciešus cerus. Zied baltiem, sārtiem, sārti violetiem, ziliem un tumši sarkaniem ziediem, vidū – koši dzelteni stobrziedi. Šķirnes: ‘W. Bowman’ (150 cm augsta, zili violeti ziedi ar izteikti oranždzelteniem vidu, zied oktobrī), ‘Barr’s Pink’ (180 cm augsta, zied no septembra vidus līdz novembrim ar sārti violetiem ziediem un dzeltenu viduci).
Jaunbeļģijas ziemasteres (Aster novi-belgii) ir 90 cm – 150 cm augstas, ar stāviem, stipri zarotiem stublājiem. Sakneņi gari, ložņājoši. Ziedi gaišākos un tumšākos zilos toņos, balti, sarkani, sārti, violeti. Šķirnes: ‘Plenty’ (augstums līdz 120 cm, ļoti skaista – sāk ziedēt augusta vidū, zied bagātīgi ar gaiši ziliem ziediem), ‘Erfurt Blüht’ (augstums 90 – 120 cm, ziedi zili violeti, zied no augusta beigām līdz oktobrim), ‘Fuldatal’ (90 – 100 cm augsta, tumši violeti ziedi), ‘Gayborder Supreme’ (120 cm augsta, sārti ziedi). Abas pēdējās šķirnes krāšņi zied no septembra beigām līdz novembrim.
Mazāk zināmās
Neierastas, taču ne mazāk pievilcīgas ir arī citas, puķu dobēs retāk sastopamu sugu miķelītes.
Sānziedu ziemasterei (Aster lateriflorus sin. A. horizontalis) ir 70 – 90 cm augsti, ļoti sazaroti stublāji, ceri ar neierastu ziedu un sānzaru novietojumu. Sīkie ziediņi ir baltā krāsā, pārziedot kļūst sārti. Sāk ziedēt no oktobra sākuma, turpina novembrī.
Astveida lapu ziemastere (Aster urophyllus) ir 150 cm augsti, stāvi, noturīgi stublāji. Sīkie, baltie ziediņi sakopoti garās, gaisīgās skarās. Zied septembrī, oktobrī.
Čemuru ziemasterei (Aster umbelatus) ir 150 – 180 cm augsti stublāji. Zied septembrī. Krēmbaltie ziedi novietoti stublāju galos, pēc noziedēšanas ziedkopas kļūst sudrabainas.
Gludā ziemastere (Aster laevis) ir ar 90 cm augstiem, zarotiem, noturīgiem stublājiem, ar gludām, pelēkzaļām lapām. Ļoti daudz ziedu. Neslimo ar miltrasu.
UZZIŅA
• Ziemasteres pieder pie asteru dzimtas, ģintī ir apmēram 600 sugu. Tās izplatītas Eiropā, Āzijā, Ziemeļāfrikā, Centrālamerikā un Ziemeļamerikā.
• Sākotnēji (XVI gs.) Eiropā audzēja tikai divas sugas – virsāju ziemasteri (Aster amellus) un alpīno ziemasteri (Aster alpina). Vēlāk dārzos parādījās arī Jaunanglijas ziemasteres un Jaunbeļģijas ziemasteres.
