Izvēlēties mājai koka vai plastmasas logu ir gaumes un arī finansiāls jautājums, taču skaidrs, ka labs koka logs ceļ mājokļa vērtību 2
Uģis Krūms, žurnāls “Baltijas Koks”
Šogad 14. martā paiet 30 gadu, kopš dibināta SIA Flora – pašlaik viens no lielākajiem ģimenes uzņēmumiem Latvijā, kas ražo koka logus un durvis, piešķirot Latvijas priedei augstu pievienoto vērtību. Jau vairākus gadus uzņēmuma apgrozījums ir 3–3,5 miljoni eiro gadā, un sezonas laikā te ir darbs vairāk nekā 100 cilvēkiem. Jau 12 gadu Floru vada tās līdzīpašnieks Juris Bušs.
Izvēle ražot koka logus un durvis
Uzņēmuma Flora vēsture gan ir nedaudz garāka. Astoņdesmito gadu beigās jelgavnieks Māris Bušs nodarbojās ar tulpju un rožu audzēšanu, no tā arī radās uzņēmuma nosaukums. Taču līdztekus šim biznesam tika iegādāts angārs, kurā agrāk saimniekoja Jelgavas SCO, un izveidota plaša spektra galdniecība. Zināmā mērā lūzuma brīdis bija 1993. gads, kad tika pielikts punkts puķu audzēšanai un iegādātas vācu iekārtas koka logu brusu līmēšanai.
Juris Bušs atceras, ka tad sākās kredītu atmaksāšanas laiks. Nauda, ko likt savā kabatā, parādījās tikai pēc diviem gadiem. Tad arī varēja sākt domāt, ko darīt tālāk. Izvēle nosliecās par labu sākt ražot lietas ar augstāku pievienoto vērtību, vienlaikus arī atrodot nišu, kur ar saviem ražojumiem veiksmīgāk darboties.
Tika izlemts ražot koka logus un durvis, taču nekonkurējot ar masveida produkciju. Jau 1995. gadā uzņēmums iegādājās vēl vienu angāru tieši koka logu ražošanai. Iesāktais – logu un durvju ražošana no Latvijas priedes, izejot ceļu no baļķu iepirkšanas līdz gatavo logu un durvju uzstādīšanai pasūtītāja objektā, – turpinās nu jau trīsdesmit gadu.
Tradicionāli apmēram 40% Floras ražojumu paliek Latvijā, 60% tiek eksportēti uz Vāciju, Somiju, Viduseiropas un Skandināvijas valstīm. Ja nepieciešams, uzņēmuma meistari strādā arī ar Sibīrijas lapegli, Kanādas ozolu, eksotisko zemju kokiem.
Adrese pilsētā nenozīmē darbaspēka pārpalikumu
Juris Bušs teic, ka SIA Flora dod darbu 100 darbiniekiem, bet sezonas laikā strādnieku skaits vēl nedaudz palielinās. Taču uzņēmuma atrašanās Jelgavas pilsētā vēl nenozīmē, ka nebūtu kadru problēmu.
Pirmkārt, Jelgavai apkārt ir zemkopības rajons. Sākoties lauku darbu sezonai, cilvēki iet pie lielajiem lauksaimniekiem. Vēl jāņem vērā, ka Latvijā nav nevienas arodskolas, kur sagatavotu galdniekus koka logu ražotājus. Tāpēc darbā tiek aicināti mēbeļu galdnieki, kuri uz vietas apgūst logu un durvju ražošanā nepieciešamās iemaņas.
Šajā ziņā izveidojusies sadarbība ar Jelgavas tehnikumu. Katru gadu uz Floru praksē atnāk četri pieci šīs skolas audzēkņi. Ja redzams, ka starp praktikantiem ir kāds lietaskoks, viņš tiek aicināts palikt.
«Taču laikam ir jāsamierinās, ka labu galdnieku Latvijā trūkst ne tikai Jelgavā, bet arī Latgalē un citur. Tāpēc amatniekam, kuram rokas ir pareizajā vietā, darba netrūks. Katrā ziņā biroja darbinieku atrast ir vieglāk nekā cilvēku ar galdnieka prasmēm,» secina Floras vadītājs.
Orientācija uz privātmājas būvētāju
«Skaidrs, ka prasmīgu darbaroku skaits Latvijā tik drīz nepalielināsies, bet, ražojot produkciju nišā, kurā atrodas Flora, cilvēku aizstāt ar robotiem īsti nevar. Ir ražošanas posmi, kuros nepieciešams meistara roku pieskāriens,» uzsver Juris Bušs.
Viņš arī paskaidro, ka šo nosacījumu apstiprina uzņēmuma filozofija: Flora cenšas strādāt ar sarežģītiem pasūtījumiem, kurus neuzņemas konveijera ražotāji. Drīzāk uzņēmums ir hibrīds starp logu ražošanas uzņēmumu un galdniecību. Ražošanu veido tādi cikli kā kokmateriālu zāģēšana, defektu labošana, šķirošana un līmēšana. Tad nāk galdniecības funkcijas – logu un durvju izgatavošana.
«Vienmēr esam centušies ražot kvalitatīvu, bet ne vienveidīgu preci, nebaidoties no izaicinājumiem. Patiesībā ar masveida ražotājiem, piemēram, poļiem, konkurēt mums nav pa spēkam,» atzīst uzņēmējs. Reāli tas nozīmē, ka pasūtītājam netiks atteikts pat tad, ja viņam vajadzēs tikai vienu logu. Te jāpaskaidro, ka Floras vidējais klients ir privātmājas būvētājs.
«Mērķis nav ikdienā ražot logus vienīgi slimnīcām, skolām vai kādam citam masveida projektam. Protams, katru gadu ir vismaz daži lieli projekti. Pašlaik tāds ir VAS Latvijas valsts meži Jelgavas biroja pasūtījums, arī logi un stiklotas iekšsienas SIA Dores Fabrika ražotajai ēkai.
Iespējams, tieši šāds darba stils ļauj saglabāt minimālu kadru maiņu. Ir cilvēki, kuri dažādos amatos šeit strādā jau 15, pat 20 gadu, un ir tādi, kas te ir kopš uzņēmuma dibināšanas. Tam ir divi ieguvumi – spējam nodrošināt ražojumu kvalitāti un apgūtās prasmes un zināšanas paliek uzņēmumā,» teic Juris Bušs.
Ražošana, neupurējot labu dizainu
Katram, kurš saskāries ar Floras ražojumiem, ir skaidrs, ka tie ir ērti lietošanā, gaumīgi, vienlaikus arī latviski. «Tādas pozīcijas kā dizainers mūsu ražotnes štatu sarakstā nav,» norāda Juris Bušs, piebilstot, ka dizaineru un arhitektu padomus ņem vērā klienti.
Savukārt Floras speciālistu ziņā ir izstrādājumu tehniskā puse, jo ir taču svarīgi, lai logs un durvis nevainojami pildītu savu uzdevu, būtu ērts lietošanā, silts, nebūtu tehnisku problēmu, ja telpa jāvēdina vai logu vajag nomazgāt.
Ražotāji ņem vērā, ka pasūtītāji bieži ietekmējas no žurnālos vai internetā redzētām fotogrāfijām. Taču ne jau katras internetā atrodamas ārdurvis vai logi derēs mūsu klimatam. Piemēram, Brazīlijā vai Itālijas dienvidos, kur ziemas nav, siltinātas ārdurvis nemaz nav nepieciešamas. Latvijā nav iedomājamas ārdurvis bez sliekšņa. Tas arī dažkārt klientiem jāizskaidro un plāni jāpiezemē, uzsverot funkcionalitātes nozīmi.
Covid-19 realitātes
«Pirmā pandēmijas viļņa laikā jutāmies sliktāk,» atzīst Juris Bušs. Bijis gan pārsteigums, gan neziņa un pats galvenais – apgrozījuma kritums. Maijā klientu pasūtījumi kritās par 95%. Arī tie, kas būvēja mājas, sacīja: «Pagaidīsim.» Līgumi gan netika lauzti, bet naudu arī neviens nemaksāja. Divas nedēļas bija jāizmanto dīkstāves pabalsti, un paldies valstij, kas palīdzēja. Citādi uzņēmumam ar 100 darbiniekiem tas būtu smags trieciens, ja nestrādājot visiem tomēr būtu jāmaksā algas.
Jau maijā situācija pamazām sāka uzlaboties, tomēr bija laiks, kad pasūtījumu praktiski nebija un tie nodrošināja darbu divām trim dienām. Bijuši arī brīži, kad logus vajadzējis pārdot par pašizmaksu. «Galvenais bija panākt, lai ražošana neapstātos, jo tad zaudējumi būtu vēl lielāki. Apkopojot pandēmijas pirmā viļņa pieredzi, var sacīt, ka tas bija laiks, kad uzņēmums mācījās samazināt zaudējumus.
Tagad – Covid-19 otrā viļņa laikā – tiek darīts maksimāli iespējamais, lai sērgu neievazātu ražošanā. Pasūtītāju piesardzība vairs nav jūtama. Svarīgāk, lai ražošana neapstātos iekšējo iemeslu dēļ. Protams, ik pa laikam kāds darbinieks saslimst ar Covid-19. Tā kā ražošanā ir operācijas, ko veic divatā vai trijatā, līdz ar infekcijas pārnēsātāju pašizolācija jāievēro arī kontaktpersonām. Gada sākumā uzņēmumā bija kolektīva Covid-19 testēšana un viss bija labi. Visticamāk, testēšanu varētu atkārtot.
Ko nozīmē turpināt tēva sākto darbu
Runāt par ģimenes uzņēmumu, allaž ir interesanti, kā notikusi paaudžu maiņa. Floras gadījumā līdz 2006. gadam uzņēmumu vadīja tā dibinātājs Māris Bušs, un tad stafeti pārņēma Jura māsa Ilze. Viņa studējusi ekonomiku un uzņēmumu vadību, bet pašlaik audzina jau četrus bērnus.
«Tad pienāca mana kārta,» saka Juris Bušs. «Jau 2007. gadā iesaistījos tēva dibinātajā uzņēmumā kā eksporta projektu vadītājs, bet 2009. gadā – pašā finanšu krīzes pīķī – pārņēmu uzņēmuma vadību no māsas. Tolaik biju 24 gadus vecs. Metos iekšā nezināmajā un tā jau 12 gadus stūrēju ģimenes biznesu.»
Kā logi no Jelgavas aiziet pasaulē
«Reiz tēvam vaicāju, kāpēc tad, kad sākās logu ražošana, nosaukums Flora un logo netika nomainīts, piemēram, pret Superlogi vai kaut ko tamlīdzīgu,» saka Juris Bušs. Tēvs atbildējis, ka nosaukums nav tik svarīgs, patiesībā tas ir pat sekundārs. Svarīgāk, cik kvalitatīvs ir mūsu piedāvājums tirgū.
Pašlaik izstādēs piedalāmies reti, nekādas īpašas mārketinga kampaņas arī nav bijušas. Arhitekti, dizaineri un pasūtītāji, kas pazīst Floras logus un durvis, iesaka tos amata brāļiem. Arī internets pasauli padara tuvāku. Gadās, ka klients no Vācijas vēlas izdarīt pasūtījumu, jo redzējis Floraslogus un durvis kaut kur Spānijā pie paziņām.
«Tā 30 gadu laikā mūsu nosaukums ir ceļojis pa Eiropu, Krieviju, kuras tirgus gan tagad ir aizvēries, arī Ukrainu. Protams, nozīme ir uzņēmuma vēlmei noturēties unikālu projektu nišā, ražojot sarežģītas konstrukcijas, kuru īstenošanai vajadzīgs arī roku darbs.
Piemēram, vairāki māju ražotāji no Somijas atzīst, ka pašu valstī tādi uzņēmumi kā Flora, kur salīdzinoši lielos apjomos var pasūtīt arī individuālus klasiskos galdnieka darbus un ar tādu fleksibilitāti, vairs nav atrodami, jo visi ir pārgājuši uz konveijera tipa standartizētu ražošanu.
Tas pats ir arī Rietumeiropā. Protams, līdz ar to Floras ražojumi nav atrodami nedz, piemēram, Depo ķēdes veikalos, nedz smalkākos salonos, kuros pat īsti neesam mēģinājuši iekļūt.
Protams, tikai uz tīmekļvietni arī nepaļaujamies, jo logu pasaule ir pietiekami sarežģīta, lai kāds uzticētos fotoattēliem un īsiem tehniskajiem aprakstiem. Turklāt izvēle interneta veikalos parasti sākas ar zemāko cenu. Tāpēc mums tepat, Jelgavā, ir uzņēmuma izstāžu zāle, kurā ir apskatāmi paraugi. Ar iespējamajiem pasūtītājiem apmeklējam arī ražošanu. Četrās piektdaļās gadījumu, kad pasūtītājs pie mums ir atbraucis un visu savām acīm redzējis, viņš arī izdara izvēli mums par labu.
Paļauties, ka lielveikalā labāk par mūsu ražojumiem pastāstīs svešs cilvēks, kurš vienlaicīgi tirgo gan mēbeles, gan daudz ko citu, nevar. Cilvēkiem, kas pārdod logus un durvis, ir labi jāzina, kas tas ir, ko ieteikt cilvēkam, kuram vajadzīgs logs mājas dienvidu pusē, kuram to, kāds vajadzīgs ziemeļu pusē, vai durvīm vajadzīgs slieksnis vai nē. Reizēm iznāk darīt darbu, kas būtu jādara arhitektam,» klāsta Juris Bušs.
Un tomēr – koka vai plastmasas logs
«Paldies Dievam, ka pēdējos piecus gadus vismaz mūsu klienti jautājumus, kas ir labāks – koka vai plastmasas logs –, vairs neuzdod. Protams, izvēlēties koka vai plastmasas logu ir gan gaumes, gan finansiāls jautājums, taču skaidrs, ka labs koka logs ceļ mājokļa vērtību. Tā vismaz domā skandināvi. Latvijā mēs to līdz galam vēl neesam sapratuši,» domā uzņēmējs.
Kā ražotājs viņš tikai varot atgādināt, ka koka logs siltumu notur par 70% labāk nekā plastmasas logs, kā arī to, ka koka logu iespējams izveidot ar interesantāku dizainu nekā plastmasas, ko ierobežo jau gatavie profili un darbgaldu iespējas. Vēl viena būtiska nianse, ko ir vērts uzsvērt: pērkot koka logu, pircējs atbalsta Latvijas ražotāju, tas pārsvarā ir nacionālais kapitāls, un nauda paliek tepat mūsu valstī.
Savukārt lauvas tiesa – 80–90% – plastmasas logu tiek ievesta no Polijas, un tā tiek atbalstīta Polijas, nevis sava – Latvijas – ekonomika.
