14
Maskavas draugi
Pēc tam, kad Marina Lepēna nomainīja tēvu un kļuva par Nacionālās frontes līderi, viņa centās uzspodrināt šī politiskā spēka tēlu, piemēram, norobežojoties no antisemītiskiem uzskatiem. Lepēnas galvenais jājamzirdziņš ir cīņa pret globalizāciju un imigrantu pieplūdumu, kas daudziem frančiem licis justies neomulīgi savā dzimtenē. Saskaņā ar socioloģisko pētījumu datiem, 86% aptaujāto Nacionālās frontes atbalstītāju apgalvo, ka Francijā viņi vairs nejūtas kā mājās. Lepēna uzskata, ka radikālais islāms ir drauds Francijas identitātei un drošībai, un šo briesmu nopietnību apliecināja arī Parīzē un Nicā notikušie terora akti, kas izdzēsa simtiem cilvēku dzīvību. Taču atbalstu Lepēnas idejām vairo ne tikai vēlētāju bažas par savu drošību, bet arī ekonomiskie apsvērumi, jo Nacionālā fronte ieguvusi daudz atbalstītāju strādnieku šķirā, kas agrāk pārsvarā balsoja par sociālistiem. Bezdarba līmenis Francijā ir 10%, bet jauniešu vidū tas pārsniedz pat 25%. Lepēna apgalvo, ka pie tā vainojama negodīgās globalizācijas politikas izpausmes, pret ko iespējams cīnīties ar lielāku atbalstu vietējiem ražotājiem.
Cīņā par strādnieku balsīm Lepēnai nākas spēkoties ar kreiso radikāli Melenšonu, kurš piedāvā vēlētāju ausīm tīkamus solījumus: samazināt darba nedēļas ilgumu līdz 32 stundām, aplikt bagātniekus ar vismaz 90% ienākuma nodokli, samazināt pensionēšanās vecumu līdz 60 gadiem utt. Ārpolitikā viņš iestājas par Francijas izstāšanos no NATO un ciešākām attiecībām ar Krieviju.
Šajās vēlēšanās trīs no četriem galvenajiem kandidātiem ir draudzīgi noskaņoti pret Krieviju, jo attiecības ar Maskavu vēlas nostiprināt gan Lepēna, gan Melenšons, gan konservatīvo kandidāts Fijons. Viņa pozīcijas gan iedragājuši finanšu skandāli, ieskaitot presē publicētos pārmetumus, ka viņš esot saņēmis 50 000 eiro no kāda Libānas uzņēmēja, kurš ar Fijona palīdzību centies izkārtot tikšanos ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
Privātās dzīves kaislības
Mēnesi pirms prezidenta vēlēšanām vizītē uz Maskavu bija devusies Lepēna, kas izmantoja iespēju tikties ar Kremļa saimnieku. Lepēna atklāti atbalsta Putina īstenoto ārpolitiku, piemēram, viņa paudusi viedokli, ka Krima vienmēr ir bijusi “krievu zeme”. Ciniķi spriež, ka Lepēna tādējādi atmaksā miljoniem eiro vērtos aizņēmumus, ko Nacionālā fronte saņēmusi no krievu bankām.
Krievijas plašsaziņas līdzekļi tikmēr metušies uzbrukumā Makronam, kurš kā vienīgais no galvenajiem Francijas prezidenta amata kandidātiem ieņēmis atturīgu nostāju pret Maskavu un solījis stiprināt Francijas saites ar Eiropas Savienību. Krievijas propaganda attēlo Makronu kā ebreju un amerikāņu “ietekmes aģentu”. Francijā tiek izplatītas baumas, ka 39 gadus vecais Makrons esot gejs, kuram ir romāns ar Francijas Radio šefu, bet laulības ar sievieti domātas tikai slepenās dzīves aizsegam. Makrona sieva Brižita ir 25 gadus vecāka par viņu; neparastais pāris izveidojās, kad Makrons vēl mācījās vidusskolā un Brižita bija viņa skolotāja. Francijā ar šādām politiķu privātās dzīves peripetijām gan ir grūti kādu pārsteigt, un arī sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka Makrons joprojām ir galvenais prezidenta vēlēšanu favorīts, kurš otrajā kārtā varētu pārspēt Lepēnu.
Ko domā franči?
Mišels, profesionāls tūrists, ekoloģisko produktu izplatītājs, dzīvo Strasbūrā
Būs ļoti grūti izdarīt izvēli. Divās pēdējās vēlēšanās esmu izrādījis savu attieksmi ar tukšu biļetenu. Manuprāt, Francijas politikā nepieciešamas radikālas izmaiņas. Jāatceras, kādēļ savulaik notika Lielā Franču revolūcija – lai atbrīvotos no karaļu valdīšanas. Kas gan cits pašlaik ir vadošie politiķi, ja ne jauno laiku karaļi?! Par nodokļu maksātāju naudu saņem neiedomājami lielas algas, prezidenti – mūža pensiju, visādi labumi tiek arī zemāka līmeņa politiķiem un pat viņu sievām! Taču ko viņi dara? Apkauno Franciju. Sarkozī pieķēra krāpšanā, bet Olands vispār ir kļuvis par klaunu – pirmkārt, ieveda Elizejas pilī un par Francijas pirmo lēdiju pasludināja sievieti, ar kuru nebija precējies, kaut gan Konstitūcijā skaidri teikts, ka tā var būt vienīgi laulātā draudzene. Bet pēc tam viņš uz motorollera vizinājās pie mīļākās un pat nekaunējās par to. Visiem francūžiem esot mīļākās, viņam arī, bet, klau, tu taču neesi kurš katrs, bet gan valsts prezidents! Tā nu plaisa starp valdošo eliti un sabiedrību ir milzīga. Es nezinu, kam jānotiek, lai kaut kas mainītos, bet, manuprāt, ir vajadzīga jauna Republika, viss jāsāk no sākuma.
