Izveidots spilvens Krievijas sankcijām 1
No Krievijas ekonomiskajām sankcijām cietušajiem Latvijas uzņēmumiem būs nodokļu atbalsts, varēs arī saņemt subsīdijas.
Atbalstu varēs saņemt uzņēmums, kam vairāk nekā desmit procentu no apgrozījuma veido eksports uz Krieviju. Arī šo uzņēmumu izejvielu piegādātāji, ja konkrētās izejvielas daudzums uz Krieviju eksportējošajam uzņēmumam ir vairāk nekā 10% liels. Patlaban esot apzināti 65 šādi uzņēmumi.
Ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis pēc valdība sēdes vakar solīja, ka nākamo divu nedēļu laikā būšot skaidrs, kā cietušajiem uzņēmējiem palīdzēt ar kredītgarantijām. Eksportētājiem arī atcels uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājumu, prioritāri izvērtēs PVN un UIN pārmaksātās summas. Varēs arī saņemt līdz pieciem gadiem ilgu nodokļu maksājumu pagarinājumu. Būšot arī izmaiņas atbalsta sniegšanā jaunu eksporta tirgu apgūšanā. “Agrāk Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra ar līdzmaksājumu atbalstīja piedalīšanos izstādēs, bet patlaban atbalsts būs ekspertiem divu trīs mēnešu darbībai mērķa tirgus valstī. Šim mērķim piešķirsim piecus miljonus eiro,” tā ekonomikas ministrs.
Savukārt Ministru prezidente Laimdota Straujuma stāstīja, ka būšot izmaiņas noteikumos, lai arī lauksaimniecības nozarē valsts varētu palīdzēt ar aizdevumu garantijām, kredītprocentu subsīdijām un atbalstu piena nozarei.
“Sadarbosimies ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, vērsīsimies Eiropas Komisijā ar priekšlikumiem par intervences pasākumiem un intervences cenas celšanu.” Straujuma arī piebilda – svarīgi, lai tā saucamo trešo valstu tirgus ES dalībvalstis meklētu kopā. l. Straujuma arī vēlas tikties ar ES lauksaimniecības komisāru Dačjanu Čološu, lai vērtētu iespēju daļu no lauksaimniecības tiešmaksājumiem novirzīt piena nozarei.
Uz manu jautājumu par iespēju vairāk vietējos pašvaldību un valsts iepirkumos pirkt Latvijas produktus, Ministru prezidente atbildēja, ka valdība vakar atbalstījusi Zemkopības ministrijas likumprojektu, kas nosaka precizētas un jaunas prasības pārtikas kvalitātes shēmām. Līdztekus zaļās karotītes produktiem, kuru izejvielām vismaz 75% apmērā ir Latvijas izcelsme, nu ir arī bordo karotīte, ko varēs saņemti produkti, ja tie par 95% ražoti Latvijā. Veicot iepirkumu, svarīgi iestrādāt konkursa nolikumā nacionālās kvalitātes produktu nosacījumus, tomēr tas tiek darīts reti.
Līga Meņģelsone, Latvijas Darba devēju konfederācijas valdes priekšsēdētāja, atgādināja arī par zaļā iepirkuma iespējām – tas nozīmē, ka produktu var iepirkt vien 50 kilometru rādiusā no iepirkuma vietas.
L. Straujuma arī solīja, ka līdzīgi kā 2009. gadā lauksaimnieki saņemšot papildu atbalstu ciltsdarbam, kas palīdzēs saglabāt ganāmpulkus. “Lemjot par atbalstu uzņēmējiem, valdība ļoti rūpīgi sekoja, lai valsts budžetā neveidotos papildu deficīts,” uzsvēra Ministru prezidente.
Nākamo divu nedēļu laikā Zemkopības ministrija sagatavos ieteikumus piena nozares atbalstam.
Vakar piena pārstrādes uzņēmumu pārstāvji tikšanās laikā zemkopības ministram Jānim Dūklavam iezīmēja trīs vissvarīgākos virzienus, kur vajadzīgs atbalsts. Tie ir: eksporta subsīdijas uz trešajām valstīm, valsts intervences pasākumu veikšana un Latvijas produktu popularizēšana. A/s “Smiltenes piens” vadītāja Gita Mūrniece pēc tikšanās atzina – patlaban esot “nogaidīšanas stāvoklis”, kad piena produktu tirgū jūt nelielas izmaiņas, tomēr jau tuvākajā laikā situācija varot mainīties. Proti, ar lētu piena produktu piedāvājumu pie lielveikaliem vēršas citu valstu ražotāji. “Ceru, ka Krievijas cilvēki novērtēs mūsu garšīgos augstas kvalitātes produktus un agri vai vēlu atsāksim to pārdošanu uz kaimiņvalsti. Arī zinot, ka Latvija nākamajā gadā kļūs par Eiropas Savienības prezidējošo valsti, tomēr saglabāju optimismu,” tā G. Mūrniece.
