Izveidots Daiņa Īvāna Atmodas laika runu videoierakstu apkopojums 14
No 15. novembra Latvijas Nacionālā vēstures muzeja digitālo resursu vietne eMuzejs (emuzejs.lnvm.lv) papildināta ar jaunu video ierakstu sēriju “Vārda spēks Trešajā atmodā”.
Tajā apkopotas žurnālista un publicista, pirmā Latvijas Tautas frontes priekšsēdētāja un Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmā vietnieka Daiņa Īvāna Trešās atmodas laikā teikto runu video rekonstrukcijas. Runu ieraksti ir nozīmīgs vēstures avots, kas noderēs gan izglītojošajam darbam muzejā, gan vēstures un sociālo zinību apguvei skolās.
Pirms vairāk nekā 30 gadiem teikto runu audio vai video oriģinālieraksti lielākoties nav saglabājušies, taču LNVM Tautas frontes muzeja nodaļas krājumā ir runu manuskripti. Šogad Dainis Īvāns no jauna stājās kameru priekšā, lai vēsturisko notikumu norises vietās atkārtoti ierakstītu 12 uzrunas, teiktas laikā no 1987. līdz 1991. gadam. Tās papildinātas ar atmiņām par runu tapšanas un uzstāšanās apstākļiem.
Dainis Īvāns, atceroties uzrunu nozīmi atmodas laikā, norāda, ka “vienīgie cīņas ieroči bija nevardarbīgi, mums nebija citu ieroču, un šī nevardarbīgā cīņas ieroča varbūt viens no spēcīgākajiem paveidiem ir vārds. Cilvēces vēsturē vārdam ir milzīga nozīme. Vārda galvenais uzdevums bija iedvesmot cilvēkus, iedrošināt cilvēkus, pārliecināt cilvēkus ar argumentiem un ar patiesību.
Daudzas runas, ko mēs toreiz teicām, bija uzlādētas, tās bija enerģiskas – kā kodolreaktora uzturētas”. Tolaik atmodas līderu runas sabiedrība uztvēra kā nozīmīgu vēstījumu, kā aicinājumu uz pārmaiņām, tās nereti pavairoja un izplatīja no rokas rokā.
Ierakstītās runas skar dažādas Trešās atmodas laika aktualitātes un problēmas, vienlaikus tās ir spilgts iedarbīgas publiskās runas piemērs.
Lai veicinātu arī šāda vēstures avota izmantošanu skolās, Tautas frontes muzejā tiks izstrādāts metodiskais materiāls skolotājiem ar nepieciešamo papildinformāciju un ieteikumiem to izmantojumam mācību procesā. Video tiks arī subtitrēti, tādējādi paplašinot iespējamo lietotāju loku.
Runu ieraksti tika izveidoti LNVM projekta “Digitālās iesaistes iespēju radīšana un satura piedāvājums LNVM mantojuma platformā eMuzejs” ietvaros, ar VKKF mērķprogrammas “KultūrELPA” līdzfinansējumu.
Projekta ietvaros eMuzejs tiks papildināts arī ar citiem multimediāliem resursiem, attīstot sabiedrības iesaistes formas kultūras mantojuma apzināšanai.
UZZIŅA:
LNVM ir trešais vecākais muzejs Latvijā un vienīgais Latvijas vēstures muzejs pasaulē. LNVM ir kļuvis par lielāko latviešu tautas muzejisko vērtību krātuvi – tā kolekcijās ir vairāk nekā miljons priekšmetu: arheoloģiskajos izrakumos iegūtas senlietas, rotu un monētu depozīti, tautastērpi, tradicionālie darbarīki, tautas lietišķās mākslas darinājumi, sadzīves priekšmeti, fotogrāfijas, dokumenti, kartes, gravīras, gleznas un citas Latvijas vēstures liecības.
Muzeja misija ir Latvijas valsts un tautas interesēs vākt, saglabāt, pētīt un popularizēt Latvijas un pasaules garīgās un materiālās kultūras liecības no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām, kam ir arheoloģijas, etnogrāfijas, numismātikas, vēstures vai mākslas vēstures nozīme.
Muzeja kolekciju pirmsākumi datējami ar 1869. gadā nodibināto Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisiju un tās sākto etnogrāfisko vērtību vākšanu, kas rezultējās Latviešu muzejā. 1920. gada februārī to pārņēma jaunā Latvijas valsts, lai turpinātu attīstīt kā nacionāla mēroga kultūras un atmiņas institūciju ar nosaukumu Latvijas Etnogrāfiskais muzejs, ko 1924. gadā pārdēvēja par Valsts Vēsturisko muzeju. Kopš 1920. gada muzejs atradās Rīgas pilī.
Pēc 2013. gada jūnija ugunsnelaimes Rīgas pilī LNVM ekspozīcijas un izstāžu zāles atrodas pagaidu telpās Brīvības bulvārī 32. Savā vēsturiskajā mājvietā – rekonstruētajā Rīgas pilī – muzejs plāno atgriezties 2025. gadā, bet tā krājums, administrācija un speciālisti izvietoti jaunajā Muzeju krātuvē Pulka ielā 8.
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs ir nozīmīgs pētnieciskais centrs un aktīvs Latvijas vēstures un kultūras popularizētājs. Muzeju raksturo liela krājuma, pētniecības tēmu, izstāžu un izglītības programmu daudzveidība – tas veic pētniecisko darbu, organizē konferences un seminārus, veido ceļojošās izstādes, sadarbojas ar Latvijas skolām, iestādēm, izdod rakstu krājumus un citas publikācijas.
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nodaļas ir Dauderu nodaļa un Tautas frontes muzejs.
