Izveidota vietne sabiedrisko novērojumu iegūšanai par invazīvo sugu izplatību Latvijā 5
Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) projektā “LIFE-IP LatViaNature” tiešsaistē ir izveidojusi Invazīvo sugu pārvaldnieku, kas palīdzēs veicināt sabiedrības izpratni par invazīvajām sugām un ievākt datus par to izplatību, aģentūru LETA informēja projekta komunikācijas vadītāja Vita Krieviņa.
Vietne izveidota, lai dotu iespēju ērtāk ziņot par novērotajām svešzemju sugām un iegūtu plašāku informāciju par invazīvo sugu atradnēm Latvijā.
Invazīvo sugu pārvaldnieks ikvienam interesentam ir pieejams interneta vietnē “http://bit.ly/invazivs”. Tajā iekļautas teju 50 sugas, ko zinātnieki atzinuši par invazīvām – svešzemju sugas, kas strauji vairojas un izplatās, apdraudot vietējās sugas un bioloģisko daudzveidību, un tāpēc ir nepieciešams apzināt šo sugu atradnes un ierobežot to izplatību, sacīja Krieviņa.
Iedzīvotājiem vietne sniedz iespēju ar ilustrāciju un kodolīgu aprakstu palīdzību iepazīt un identificēt invazīvās augu un dzīvnieku sugas Latvijā. Faktu lapās sniegti sugu apraksti, to augšanas vai dzīvotņu apstākļu raksturojums, invāzijas ceļi, savukārt kartēs var iepazīties ar katras sugas jau apzināto izplatību Latvijā.
“LIFE-IP LatViaNature” invazīvo sugu eksperte Santa Rutkovska skaidroja, ka invazīvām sugām ir postoša ietekme uz dabu, jo tās apdraud vietējās sugas, izmaina ekosistēmu funkcijas, rada ekonomiskus zaudējumus, piemēram samazinot lauksaimniecības un meža zemes vērtību, un atsevišķas sugas ir arī bīstamas cilvēka veselībai. Invazīvās sugas ir atzītas par vienu no būtiskākajiem bioloģiskās daudzveidības apdraudējumiem pasaulē.
Dažas no Latvijā biežāk sastopamajām invazīvajām augu sugām ir Sosnovska latvānis (Heracleum sosnowskyi), puķu sprigane (Impatiens glandulifera), Kanādas zeltgalvīte (Solidago canadensis), vārpainā korinte (Amelanchier spicata), pīlādžlapu sorbārija (Sorbaria sorbifolia), ošlapu kļava (Acer negundo) un krokainā roze (Rosa rugosa) un citas.
Savukārt par invazīvām dzīvnieku sugām Latvijā atzītas, piemēram, Spānijas kailgliemezis (Arion vulgaris), jenotsuns (Nyctereutes procyonoides), no Tālajiem Austrumiem ieceļojusī zivs rotans (Perccottus glenii), Amerikas signālvēzis (Pacifastacus leniusculus), Ķīnas cimdiņkrabis (Eriocheir sinensis) un citi.
DAP aicina ikvienu iesniegt novērojumus un tādējādi sniegt savu ieguldījumu dabas vērtību saglabāšanā un atjaunošanā. Ziņojumu sniegšana par invazīvo sugu novērojumiem ir ļoti vajadzīga un gaidīta – tā veicina agrīnu invazīvo sugu atklāšanu, kas ir būtiski efektīvā šo sugu pārvaldībā, uzsvēra Krieviņa.
Dati tiks izmantoti invazīvo sugu izplatības ierobežošanas pasākumu plānošanā un ieviešanā, sugu un biotopu apsaimniekošanā, zinātniskos pētījumos, kā arī dažādu ziņojumu un pārskatu sagatavošanā.
Lai iesniegtu novērojumu, vietnē “http://bit.ly/invazivs” jāatzīmē invazīvās sugas atradnes precīza atrašanās vieta kartē, tā jānofotografē un anketā jāaizpilda daži datu lauki. Iesniegtos novērojumus izskata un iespēju robežās pārbauda DAP sugu speciālisti, nepieciešamības gadījumā piesaistot citus ekspertus.
Apstiprinātās atradnes kļūst publiski pieejamas vietnē “Invazīvo sugu pārvaldnieks”, un ar tām saistītie dati tiek uzkrāti valsts informācijas sistēmas dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols”.
