Izveidot sevi no jauna. Saruna ar Ilzi Jurkāni 12
Sevi restartēt un izveidot atkal un atkal no jauna! Kurš gan to negribētu? Bet ILZEI JURKĀNEI tas ir izdevies. Pēc veiksmīgas finansistes karjeras ASV un Latvijā Ilze Jurkāne pirms četriem gadiem uzraksta autobiogrāfisku pavāru un ceļojumu grāmatu “Dzīves garša”, bet tagad kļūst par filmzvaigzni “Latvijas gardāko stāstu” sērijās (www.gardezi.lv). Filmiņās viņa ciemojas lauku saimniecībās un pēta, kā galdā ceļamie labumi ir audzēti, loloti un ražoti. Saruna par Ilzes Jurkānes jauno ceļu, pa kuru dodoties, viņa jūt savu senču gēnu programmu.
– Ko jums dod projekts “Latvijas gardākie stāsti”?
– Šis nav tikai ļoti skaists projekts, šī ir Latvijas nākotne. Esmu ļoti lepna arī par to, ka Latvija ir viena no pirmajām valstīm, kas atteikusies no ģenētiski modificētas pārtikas. Tā ir liela lieta, mums vajadzētu pavicināt sarkanbaltsarkanu karodziņu. Latvijas ražotājiem ir tas, kas daudzviet jau pazaudēts – ekoloģiski audzēta un veselīga pārtika. Es gribētu būt Latvijas vēstniece šiem produktiem, lai tie ar kvalitātes un prestiža tēlu būtu zināmi un pirkti visā pasaulē.
Protams, produkts nebūs veiksmīgs, ja to nevienam nevajadzēs. Tāpēc uzņēmējiem gan jāriskē, gan jāpēta tirgus. Un nedrīkst baidīties. Jo bailes ir velna ierocis, tās atņem iespējas un laupa prieku. Gribētu, ka šie gardie stāsti iedvesmo arī citus veidot biznesu un pat, ja tu pats neko neuzsāksi, lai ir lepnums par mūsu ražotājiem, lai pērkam viņu produktus.
– Kādi tad viņi ir?
– Esmu apciemojusi jau desmit – “Kliblapsas” (ķirbji), “Lazdonas pienu”, “Ķelmēnus”, “Annas zivis”, “Ogres pienu” un “SierŠtelli”, “Satori Alfu” (smiltsērkšķi), “Milzu!” (pārslas), “Sabiles sidru”, “Liedagu”, “Dimdiņu kāpostus” un būs vēl. Šo uzņēmēju darbs mani iedvesmo, jo viņi patiešām strādā gudri un radoši. Man nepatīk, kad saka – latvieši grūti strādā. Ja savā darbā jūties kā ogļracis, tad kaut kas nav kārtībā un tas ietekmēs arī rezultātu. Vai nu izbaudi darāmo, vai arī nedari nemaz. Nevajag strādāt grūti, vajag strādāt gudri un ar iedvesmu. Vēlos pastāstīt, kā jauns rīdzinieku pāris Ences bija sapelnījuši naudu un sprieduši – vai pirkt laukos māju atpūtai vai uzsākt biznesu. Izlēma – izveidot uzņēmumu un sacensties ar “Kellogg’s” un “Nestle” brokastu pārslu ražošanā.
– Tā tik ir ambīcija!
– Jā, viņi saprata – lai konkurētu ar pasaulslavenajiem pārslu ražotājiem, jābūt labākiem, bet ne dārgākiem. Tas izdevās un gada laikā “Milzu!” iekarojuši 10% tirgus. Tas ir fenomens. Viņi izmantoja visus četrus galvenos mārketinga principus – produktu cenu, pārdošanas veidus, vietu un reklāmas aktivitātes. Kā es mācu lekcijās – mārketings ir vislabākā profesija, jo tā ir zinātnes, mākslas, literatūras, matemātikas, inženierzinātnes un psiholoģijas kombinācija. Amerikas finanšu pasaulē, būdama mārketinga direktore, allaž jutos kā Leonardo da Vinči. “Bank of America” pārvaldīju bankas pakalpojumus un programmas desmit miljoniem klientu, atbildība bija liela – 17 miljardi dolāru aizdevumos, 27 miljoni – noguldījumos un 1200 filiāles.
