Izveidojusies sprādzienbīstama kombinācija Krievijas ekonomikai – sekas var būt graujošas. Ko Kremlis slēpj? 0
Krievijas rubļa vērtības kritums un pieaugošais budžeta deficīts radījis bažas par iespējamu Krievijas ekonomikas sabrukumu. 21. novembrī ASV ieviesa jaunus ierobežojumus, sankciju sarakstā iekļaujot vairāk nekā 40 Krievijas bankas, tostarp līdz šim neskarto “Gazprombank”. Šī banka bija būtiska Krievijas gāzes darījumu norēķiniem ar Centrālās un Austrumeiropas valstīm.
Jaunās sankcijas, kas stāsies spēkā 20. decembrī, piespiedīs Eiropas pircējus meklēt sarežģītus risinājumus norēķiniem, kas ietekmēs vienu no svarīgākajiem Krievijas valūtas ienākumu avotiem, raksta “The Economist”.
Rubļa vērtības kritums un tirgus reakcija
Rubļa kurss pēc sankciju paziņošanas nokrita par 10%, sasniedzot 115 rubļus par dolāru – zemāko līmeni kopš 2022. gada februāra. Lai gan Krievijas Centrālā banka iesaistījās tirgus stabilizācijā, izmantojot valūtas rezerves, efekts bija īslaicīgs.
Rubļa vērtība gada laikā samazinājusies par vairāk nekā 15%.
Pieaugošie izdevumi un budžeta spriedze
Krievija būtiski palielina izdevumus aizsardzībai: 2024. gadā militārie tēriņi sasniegs 8% no IKP – augstāko līmeni kopš Aukstā kara. Valūtas kursa kritums palielina naftas eksporta rubļa vērtību, kas uz laiku palīdz segt budžeta deficītu. Taču tas arī sadārdzina importu, tostarp militāro aprīkojumu un tehnoloģiskās komponentes no Ķīnas.
Rubļa kurss attiecībā pret juaņu pēdējā mēneša laikā samazinājies par 7%, kas neizbēgami palielinās izmaksas Krievijai kritiski svarīgiem militāriem pirkumiem.
Inflācija un patēriņa tirgus izaicinājumi
Rubļa vērtības kritums ietekmē arī patēriņa tirgu. Augošās importēto preču cenas veicina inflāciju, kas gada griezumā jau pārsniedz 8%. Tas ir īpaši jūtams pirms Jaunā gada, kad pieprasījums pēc importētām precēm tradicionāli pieaug.
Palēninās arī uzņēmējdarbības aktivitāte. Neraugoties uz valdības atbalsta pasākumiem, uzņēmumiem ir grūti piesaistīt finansējumu.
Hipotekārās kreditēšanas un privāto investīciju apjomi samazinās, un Centrālā banka, iespējams, būs spiesta paaugstināt procentu likmes līdz rekordlielam 25 % līmenim, lai ierobežotu inflāciju.
Vai 2025. gadā gaidāms ekonomikas sabrukums?
Krievijas Centrālās bankas vadītāja Elvīra Nabiulina atzinusi, ka pašreizējā monetārā politika ir sasniegusi savas iespēju robežas.
Ņemot vērā valūtas kursa kritumu un budžeta deficīta palielināšanos, arvien skaļāk tiek runāts par iespējamu Krievijas ekonomikas sabrukumu 2025. gadā.
Pieaugošie militārie izdevumi, atkarība no importa un sankciju spiediens veido sprādzienbīstamu kombināciju Krievijas ekonomikai.
Ja valdība nespēs mīkstināt šos triecienus, sekas valstij var būt smagas, sākot no ierobežotām militārajām spējām un beidzot ar valsts iedzīvotāju dzīves pasliktināšanos, eksperti uzsver.
