Izvairīties no sastrēgumiem gaisā 0
Prognozes liecina, ka līdz 2030. gadam aviosatiksme Eiropā gandrīz dubultosies. Tomēr Eiropa nevarēs apmierināt lielu daļu šā pieprasījuma nepietiekamas lidostu kapacitātes dēļ. Kapacitāte un kvalitāte – tie ir divi pamatuzdevumi, ar kuriem, ņemot vērā arī aso starptautisko konkurenci, Eiropas lidostām jātiek galā, uzskata Eiropas Komisija.
Vācijas galvaspilsētā Berlīnē, kas ir tūristu trešais iecienītākais galamērķis pēc Parīzes un Londonas, 2013. gada pavasarī (diemžēl vēlāk, nekā bija plānots), pilnībā veicot vecās lidostas pārbūvi, tiks atvērta jauna un daudz plašāka Berlīnes–Brandenburgas lidosta. Tā spēs apkalpot no 24 līdz 27 miljoniem aviopasažieru gadā un ar 15 kilometru attālo Berlīni to savienos tiešā metro līnija. Ik stundu kursēs 10 metro. Savukārt Berlīnei astoņus kilometrus tuvo Tēgelas lidostu slēgs. “Jauna, moderna un lielas kapacitātes lidosta Berlīnē ir ļoti nepieciešama, jo tās pašreizējo lidostu kapacitāte nav atbilstoša straujajai tirgus izaugsmei. Jaunā lidosta palīdzēs atrisināt šo situāciju,” stāsta Vācijas aviokompānijas “Lufthansa” pārstāvis Norberts Libens. Viņš arī teic, ka jaunās Berlīnes–Brandenburgas lidostas atvēršana Eiropas aviokompānijām būs lieliska iespēja paplašināt savu darbību, kas mūsdienās lielo lidostu milzīgās noslogotības dēļ vairs gandrīz nemaz nav iespējams. Piemēram, “Lufthansa” paplašinās lidojumu skaitu uz vācu tūristu tik iecienītajām atpūtas vietām Maljorku, Valensiju un citām.
Kaut arī tas ir sarežģītāk, paplašinās arī Frankfurtes lidosta, kas ir Eiropā lielākā kravu un pasta sūtījumu nogādātāja un otrā lielākā (pēc Londonas Hītrovas lidostas) aviopasažieru pārvadātāja. Tiek prognozēts, ka 2020. gadā aviopasažieru skaits vien tajā palielināsies līdz 80 miljoniem (pašlaik – 55 miljoni gadā).
“Lai tiktu galā ar nākotnes izaicinājumiem, jau šobrīd veicam investīcijas Frankfurtes lidostas attīstībā, piemēram, jauna gaisa kuģu perona izveidē, tajā varēs apkalpot sešus miljonus aviopasažieru gadā, investējam “Lufthansa” biznesa zālēs, tās paredzēts pabeigt līdz 2015. gadam, un jaunā skrejceļā, kas darbojas jau no pagājušā gada oktobra.
Lai mūsu aviokompānijas pakalpojumi būtu konkurētspējīgi, tiem jābūt izmaksu efektīviem, tādēļ investējam arī visjaunākās paaudzes lidaparātu “Boeing 747-8” un citu lidaparātu iegādē. Mūsu mērķis kļūt par Eiropas vadošo aviokompāniju starpkontinentālo pārvadājumu jomā. Pirmie “Boeing 747-8″ lidojumi no Frankfurtes lidostas būs uz Vašingtonu, Deli, Čikāgu, Losandželosu, bet ar laiku arī uz citiem tālajiem galamērķiem. Kopumā starpkontinentālajos lidojumos dosies 20 jaunie gaisa kuģi,” stāsta “Lufthansa” Frankfurtē pārstāvis Andreass Deppers. “Uzskatu, ka mūsu investīcijas atmaksāsies nākotnē.”
Tomēr tiek uzskatīts, ka, neraugoties uz pasaules ekonomikas krīzi un lidostu jaudas paredzamo pieaugumu 40% apmērā laika posmā no 2007. līdz 2030. gadam (tostarp jaunas lidostas, jauni skrejceļi un jauna gaisa un virszemes infrastruktūra), aptuveni divi miljoni lidojumu jeb 10% no prognozētā pieprasījuma netiks veikti jaudas trūkuma dēļ. Pēc “Eurocontrol” datiem, jau tagad pieci lieli Eiropas aviosatiksmes mezgli ir pārslogoti – Diseldorfa, Frankfurte, Londonas Getvika, Londonas Hītrova un Milānas Linate.
Līdz 2030. gadam, turpinoties pašreizējām tendencēm, pārslogotas būs 19 Eiropas svarīgākās lidostas, piemēram, Parīzes CDG, Varšava, Atēnas, Vīne un Barselona. Rezultāts var būt bloķēta satiksme un līdz ar to arī atlikti reisi, kas skar 50% no visiem pasažieru un kravas pārvadājumiem.
Lidostu izaugsmei, savienojumu nodrošināšanai un ilgtspējīgai mobilitātei svarīga lidostu jauda un kvalitāte, savā 2012. gada 28. marta paziņojumā par lidostu politiku Eiropas Savienībā atzinusi Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja. Piemēram, tā uzskata, ka, labāk organizējot laika nišas ES lidostās, kad tās var izmantot infrastruktūru pasažieru sagatavošanai reisam un nogādāšanai līdz lidmašīnai, papildus varētu apkalpot vēl vairākus miljonus pasažieru. Turklāt tas Eiropas ekonomikā ienestu vismaz piecus miljardus eiro papildu līdzekļu un nākamo desmit gadu laikā radītu vismaz 62 tūkstošus jaunu darba vietu.
