Izvairīties no kurluma 0
25. martā koncertā Latvijas Nacionālajā operā LNO kora un orķestra, kā arī profesionālā pūtēju orķestra “Rīga” izpildījumā skanēs Andreja Eglīša un Lūcijas Garūtas emocionāli uzlādētā kantāte “Dievs, Tava zeme deg!”, kā arī sera Džona Tavenera smeldzīgais “Svyati” un Gijas Kančeli “Dixi”.
Koncerta mākslinieciskais vadītājs, iniciators un diriģents Aigars Meri ir pārliecināts, ka “Dievs, Tava zeme deg!” uz operas skatuves ir goda apliecinājums skaņdarba komponistei un kādreizējai operas koncertmeistarei Lūcijai Garūtai viņas jubilejas gadā. Turklāt atskaņojums nebūtu bijis iespējams, ja nebūtu tapis oriģinālo ērģeļu pavadījuma pārlikums pūtēju orķestrim, ko radījusi komponiste Anitra Tumševica. Sākotnēji rakstīts pēc PPO “Rīga” direktores, komponistes Ilonas Breģes aicinājuma veidot pārlikumu pirms gada, tagad otrreizējā komponistes redakcijā tas piedzīvos jaunu pirmatskaņojumu.
“Lūcijas Garūtas skaistā mūzika ir piedzīvojusi daudz interpretāciju un vēl joprojām ir aktuāla mūsu modernajā, izvēļu iespēju pārblīvētajā laikmetā, kurā jau pierasts un kā norma tiek uztverts princips – veidot “kaverversiju” teju katrai otrajai dziesmai vienā vai otrā žanrā. Man svarīgākais no daudzajiem uzdevumiem bija nenoslāpēt un paturēt to spēcīgo komponistes muzikālās lūgšanas garu. Ļoti gribētos ticēt, ka tas man izdevies,” saka A. Tumševica.
“Kantāte manās acīs ir šedevrs latviešu mūzikā – latvietības un garīguma simbolu apvienojums, patriotisma izpausme, ko raksturo rūpes ne par savām tiešajām vajadzībām, bet par sabiedrību kopumā, valstī dzīvojošo cilvēku drošību, labklājību. Šīs rūpes ir redzamas, dzirdamas – lūgšanā. Lūgšanā par tautu, par Latviju kā valsti.”
Koncerta otrajā daļā izskanēs sera Džona Tavenera smeldzīgais “Svyati”, ko sers Dž. Taveners sacerēja, saņēmis ziņu par sava labdara nāvi. Tas veidots kā dialogs starp priesteri un pareizticīgo draudzi. “Svyati” caurvij gaišas skumjas – mirušais tiek atdots zemei, bet raudas ir apklusušas, jo dvēsele radusi mūžīgo mieru.
Par īpašu koncerta notikumu kļūs gruzīnu komponista Gijas Kančeli “Dixi” – leģendārā gruzīnu komponista veltījums tuvākā drauga un domubiedra, diriģenta Džansuga Kahidzes piemiņai. Kančeli laikmetīgo muzikālo valodu papildina seno latīņu lūgšanu teksti, radot sirdi plosošu atmiņu stāstu. Minhenē, kur notika koncerta pirmatskaņojums līdz ar Bēthovena 9. simfonijas atskaņojumu, pie diriģenta pults esot Marisam Jansonam, G. Kančeli pēc koncerta teicis, ka darba otrais nosaukums ir – “Mēs dziedam kurlajiem”. Kad viņam lūdza šos vārdus izskaidrot, viņš stāstīja par Bēthovena simfonijas finālu, “Odu priekam”, rakstītu, lai mēs kļūtu labāki. Tomēr Pirmais, Otrais pasaules karš liecina par to, ka kārtējo reizi cilvēki nedzirdēja to, kas viņiem jādzird. Tāpēc – mēs dziedam kurlajiem.
“Dziedāt kurlajiem ir katra mākslinieka uzdevums,” saka A. Meri. “Visbiežāk mēs dziedam kurlajiem, bieži paši esam kurli, tā ir cilvēces un katra indivīda problēma. Tomēr, ja dziedam kurliem, atzīstam, ka varam mēģināt izvairīties no šā kurluma brīžiem. Šī koncertprogramma pauž manu nostāju – 25. marta notikumus nedrīkst aizmirst, taču tos jāmēģina piedot.”
Uzziņa Piedalās: LNO koris un orķestris, pūtēju orķestris “Rīga”, Viesturs Jansons (tenors), Rihards Mačanovskis (bass), Maksims Beitāms (čells). Diriģents – Aigars Meri. Koncerta sākums – 19.00 Biļetes: “Biļešu paradīzes” kasēs, www.bilesuparadize.lv Cena: Ls 3 – 15 |
