“Izvairieties glābt kādu tumsā!” un vēl 19 Tūves Jānsones atziņas 0
Kas šī ir par pasauli, kur Morras var apēst visu, kas tām labpatīkas?!
Viss, kas ir labs, ir patīkams vēderam.
Man bija drausmīga sajūta, ka visi lielie piedzīvojumi nepārtraukti nomaina cits citu tur, kur manis nav, – pasakaini, krāsaini piedzīvojumi, kuri nekad vairs neatkārtosies.
Nav vajadzības būt bīstamam, lai gan esi liels.
Var būt ļoti drosmīgs, kaut arī ir maziņš.
Izvairieties glābt kādu tumsā!
Mest monētu var tikai vienu reizi.
Mani vienmēr ir izbrīnījis tas, ka dramatiskas kulminācijas kāda dzīvē tik bieži iztraucē ikdienišķas, gandrīz noniecinošas piezīmes.
Karali var apbrīnot, nekļūstot pārāk niecīgam.
Bet kā var būt par piedzīvojumu meklētāju, ja tikai dzīvo vienā un tai pašā vietā?!
Nekad tu nebūsi īsti brīvs, ja kādu pārlieku apbrīnosi.
Tāds miers vienmēr iestājas pirms katastrofas.
Ja gadījumā kāds nezina, kas tas ir – aiziet pensijā – tas nozīmē, ka cilvēks, kas kļuvis pietiekami vecs, vienā mierā var darīt tieši to, uz ko viņam nesas prāts.
Vienīgi blēžiem parasti iziet plāni.
Laimīgs tas, kurš kaut reizi var gulēt kokā.
Un tagad mēs norausim ikvienu uzrakstu, un ikviens zāles stiebrs varēs augt pēc savas patikas!
Dažreiz ir jābūt dusmīgam; ikvienam ķiparam ir tiesības būt niknam.
Cik savādi, ka ļaudis var kļūt melanholiski un dusmīgi tāpēc vien, ka viņiem klājas labi.
Ja ir kāds, ar kuru neviens nerunā un par kuru neviens nerunā, tad jau šim kādam pamazām ir jāiznīkst un tas nevar iedrošināties ticēt, ka vispār dzīvo.
Tam, kas ir gatavs tās saņemt, pasaule ir pilna brīnumainu lietu.
