Izturīgākās lauka tomātu šķirnes iesaka dārzkopības kluba biedre Austra Zaļuma 0
Kuras ir piemērotākās tomātu šķirnes audzēšanai atklātā laukā? BRIGITA SKUDRA
Dārzkopības entuziastu kluba “Tomāts” biedre Austra Zaļuma iesaka audzēšanai atklātā laukā izvēlēties izturīgākās un agrākās šķirnes. Dobelnieces kolekcijā pašlaik ir ap 100 lauka tomātu šķirņu, pārsvarā Krievijā, mazāk – Polijā izveidotās. Iegādājoties jaunu, nepazīstamu šķirni, dārzniece to izmēģina, pārbauda savā saimniecībā trīs gadus, lai pārliecinātos, vai tiešām piemērota Latvijas apstākļiem.
Vairāku gadu laikā Austra Zaļuma pārliecinājusies, ka atklātam laukam vispiemērotākā ir šķirne Princese Diāna*. Pat pērn tomāti izturēja lietainos un vēsos laika apstākļus, kaut gan nebija segti ar plēves pārsegumu. Sarkanie, apaļie, ap 100 g smagie augļi ienākas agri, šķirne ir ražīga, augs 50 cm augsts.
Tomēr lauka tomātus vieglāk izaudzēt, ja tie ir zem nojumes un plēve novilkta līdz pat zemei (karstā un saulainā laikā plēvi uzritina uz augšu, atstājot jumtiņu virs augiem). Šāds pārsegums pasargā augus no lietiem, zem plēves saglabājas siltums, augļi ātrāk nogatavojas.
Dārzniece pārbaudījusi, ka uz lauka labi aug arī citas šķirnes: Orenburga (sarkani, apaļīgi augļi, augs 60 cm augsts), Sarajeva (sarkani, ieplakani vai apaļi, sulīgi augļi, krūms 80 cm augsts), ‘Otradnij’ (diezgan izturīga pret augļu brūno puvi jeb fitoftoru), Tirgus brīnums (vidēji lieli, gaļīgi augļi, augs līdz 1 m augsts), Zelta rieksti (dzelteni augļi), Podsņežņik, Boney M, ‘Cēsu Agrais’ (vietējā šķirne, nelieli, apaļi, gludi augļi, augs 1,4 m augsts).
Dārzniece dēstiem tomātus sēj marta beigās, aprīļa sākumā. Cenšas stādīt nepāraugušus, neizstīdzējušus stādus – jo mazāks stāds, jo spēcīgāk aug. Laukā jāstāda pēc iespējas agrāk, t.i., maija vidū vai beigās. Pirms salnām augus apsedz ar agrotīklu, parasto plēvi, segām un šīferi, lai nenosalst. Austra Zaļuma ķīmiskos līdzekļus nelieto. Stādot bedrītēs liek reņģes, Trihodermīnu un kūtsmēslus. Kad tomāti ieaug, tos apsmidzina ar šķidro Trihodermīnu, sīpolu mizu, kā arī ķiploku novilkumu, lai pasargātu no slimībām. Papildus lieto arī zāļu vircu.
* Šai un citām rakstā minētajām šķirnēm dots latviskotais nosaukums.
