Izturīgā atkritumu pārstrādes rūpnīca – aknas 0
Bez aknām cilvēks nevarētu dzīvot: tas ir ārkārtīgi svarīgs orgāns, kas vistiešākajā veidā izrāda pretestību dzīvesveida sekām, proti, attīra organismu, izfiltrējot un izvadot kaitīgās vielas.
Aknu slimības ir bīstamas – ja aknas vairs nespēs pildīt savas funkcijas, organisms aizies bojā. Ne velti pēdējos gados daudz tiek runāts par šā orgāna transplantāciju, jo tas ir vienīgais veids, kā izdzīvot tiem, kuriem kaut kādu iemeslu dēļ aknas stipri bojātas vai arī nespēj normāli funkcionēt.
Tēlaini izsakoties, aknas kopā ar nierēm ir sava veida atkritumu pārstrādes stacija. Aknu darbības primārā funkcija ir filtrēt ne tikai ar pārtiku uzņemtās vielas, bet arī neielaist kopējā asinsritē to, kas būtu indīgs vai citiem orgāniem bīstams.
Vienlaikus šis orgāns ir pakļauts to vielu negatīvajai ietekmei, kas atrodas gaisā un ko ieelpojam (piemēram, izplūdes gāzu, benzīna vai acetona tvaiku), cigarešu dūmu (gan ar aktīvo, gan pasīvo smēķēšanu), alkohola, medikamentu, neveselīgas pārtikas (kas satur krāsvielas vai konservantus). Lielu slodzi aknām, bet īpaši žultsceļiem un aizkuņģa dziedzerim rada arī trekni, cepti un marinēti ēdieni, kā arī žāvējumi.
Aknas vai akna?
“Par aknām pierasts runāt daudzskaitlī, taču īstenībā cilvēka ķermenī ir tikai viens šāds orgāns,” uzsver asociētais profesors, hepatologs un infektologs Jāzeps Keišs. “Aknas atrodas ķermeņa vidū, proti, vēdera dobuma labajā pusē zem diafragmas kupola, un aizpilda labo paribi, kā arī nelielu daļu no kreisās paribes. Cilvēkiem aknas ir lielākais orgāns vēdera dobumā. Pieauguša cilvēka aknas sver gandrīz pusotra kilograma, taču kopā ar tajās esošajām asinīm to svars var palielināties pat divas reizes. Sievietēm aknas ir mazākas nekā vīriešiem.
Tas ir viens no noslogotākajiem orgāniem cilvēka ķermenī, tās darbojas nepārtraukti – gan tad, kad ēdam, gan starp maltītēm, gan tad, kad guļam.
Tāpēc pret tām jāizturas ar īpašu pietāti.
Aknām ir ļoti liela slodze, taču, ja nav kaitējošu faktoru un nevēlamas iedarbības, ar savu uzdevumu orgāns lieliski tiek galā. Veselam cilvēkam visas aknu šūnas nedarbojas vienlai-kus – viena daļa ir rezervē, kas domāta, tā sakot, nebaltām dienām. Tātad var teikt, ka organisms par visu ir parūpējies un nodrošinājies arī gadījumam, ja pienāks grūtāki laiki.
Pārlieku liela slodze aknām varētu būt, ja apēsts par daudz, lietots alkohols vai medikamenti. Aknu funkciju var ietekmēt arī dažādas ķīmiskas vielas.
“Aknām uzkrauta lielākā daļa organisma vielmaiņas funkciju,” teic Rīgas Stradiņa universitātes Infektoloģijas un dermatoloģijas katedras vadītāja profesore Ludmila Vīksna. “Tāpat kā datoriem nozīmīga ir programmatūra, bez kuras nevar iztikt, līdzīgi ir ar aknām cilvēka organismā.”
Arvien neveselākas
Kāda ir Latvijas iedzīvotāju aknu veselība? Profesore Ludmila Vīksna atbild: “Tādu pētījumu, kas noteiktu aknu veselību mūsu populācijā, nav. Tomēr var apgalvot, ka saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem aknu slimnieku skaits ar katru gadu pieaug. Tam ir vairāki iemesli. Viens saistīts ar tām infekcijām, kurām aknas ir viens no galvenajiem mērķa orgāniem, – ar vīrushepatītu B un C.
Otrs iemesls skar cilvēka dzīvesveidu – ja ir liela ķermeņa masa, veidojas metabolais sindroms, kas izpaužas arī kā tā sauktās taukainās aknas, respektīvi, kad aknu šūnas, kurām būtu labā līmenī jāveic visi vielmaiņas un atindēšanas procesi, aptaukojas, tās patiesībā vāji funkcionē un nepilda tām deleģēto uzdevumu. Trešais iemesls ir alkohola lietošanas pieaugums gan Latvijā, gan citviet pasaulē. Šie ir trīs pamatcēloņi, kādēļ aknu veselība kļūst arvien sliktāka.”
Profesors Jāzeps Keišs atsaucas uz ievērojamo Romas ārstu Galēnu, kurš dzīvojis mūsu ēras sākumā. Uz jautājumu, ar ko medikamenti atšķiras no indes, viņa atbilde bijusi pavisam vienkārša – ar devas lielumu. “To pašu mēs varētu teikt par pārtiku,” uzsver profesors Jāzeps Keišs. “Tā mums ir absolūti nepieciešama, lai spētu eksistēt – lai mums būtu spēks, enerģija. Bet, ja mēs to uzņemam par daudz, tad jau var runāt par blakusefektu – par to, ka šī pārmērība var izraisīt veselības problēmas un vispirms ietekmēt tieši aknas.
Viss, ko mēs apēdam, iet cauri aknām. Šis orgāns ir tā vieta, kas apēsto sašķiro.
Ēdiens mums vajadzīgs kā enerģijas avots – lai mēs varētu kustēties, runāt, strādāt, darboties. Taču, ja pārtikas pieplūdums jeb apēstā daudzums ir liels, aknas to nejaudā pārstrādāt. Tas nav ūdens krāns, kuru var atgriezt, lai notecinātu lieko ūdeni. Aknas apēsto uzkrāj, turklāt šie uzkrājumi pārsvarā veidojas tauku veidā. Ja aknās jau ir noteikts daudzums tauku, tie sāk krāties arī citās vietās, ko mēs redzam kā palielinātus ķermeņa apkārtmērus. Tie visi ir enerģijas rezervuāri. Vai šo lielo uzkrājumu mēs kādreiz izmantosim – tas ir cits jautājums.”
Aknas nesāp
Ja kāds domā – par to, ka ar aknām kaut kas nav kārtībā, signalizēs sāpes, viņš maldās. Profesore Ludmila Vīksna: “Aknas gandrīz nekad nesāp. Ja kaut ko šajā apvidū jūt, tas varētu būt aknu apvalks. Mēdz sāpēt arī žultsceļi. Izmaiņas aknās notiek pakāpeniski. Taču, ja process nonācis pārāk tālu, par to vispirms liecinās ādas un acu ābolu krāsas maiņa – tie kļūst dzelteni. To pamanīs gan pats pacients, gan viņa ārsts, un tad ar vislielāko varbūtību varēs domāt, ka, iespējams, vainojamas aknas.
Vienlaikus vēlos akcentēt, ka liela daļa aknu bojājumu, īpaši vīrusu infekciju izraisītu, norit bez dzeltes.
Tad var būt tā, ka pacients aiziet pie ārsta ar sūdzībām par sliktu pašsajūtu. Parasti min tādus simptomus kā nespēku vai smaguma sajūtu pakrūtē. Tajā pašā laikā simptomi nav tik uzkrītoši.
Tālākais solis – lai izpētītu pacienta veselības stāvokli, ārsts parasti nozīmē analīzes, to skaitā arī tādas, kas liecina par aknu darbību, piemēram, pārbauda fermentus ALAT, ASAT, kā arī GGT. ALAT (alanīnaminotransferāze) ir tipisks aknu bojājumu rādītājs – ja tas ir paaugstināts, aknās ir kāda problēma. ALAT aktivitāte parādās, jo aknu šūniņa ir bojāta un no tās asinīs nonāk lielāks ALAT daudzums.
ASAT (aspartātaminotransferāze) un GGT (gamma glutamiltransferāze) nav specifiski, bet gan tipiski aknu slimību rādītāji, tie var mainīties arī citu slimību gadījumā. Kad izmeklē pacientu aknu slimības, visus šos rādītājus analizē kopā, lai labāk saprastu bojājumu cēloni.
Atkarībā no analīžu rezultātiem ārsts izlems, ko darīt tālāk. Parasti ārsti arī kontrolē, vai pacientam nav B, C vai cita infekcioza vīrushepatīta. Ja nav kārtībā aknu rādītāji, varbūt var izdarīt aknu biopsiju – paņemt aknu audu gabaliņu un mikroskopiski izpētīt, kāda rakstura bojājums konstatējams. Ja redz saistaudus un fibrotiskus audus, tā varētu būt aknu fibroze vai ciroze. Ja daudz tauku, tā ir taukainā hepatoze. Ja redz iekaisuma šūnas un citas izmaiņas, piemēram, pigmentu parādīšanos, jādomā par ģenētiskām slimībām.”
Taukainās aknas
Izdzirdot vārdus “taukainas aknas”, daudziem tas asociēsies ar to, ka cilvēks laikam nepareizi ēd un viņam ir lieka ķermeņa masa. Šai problēmai pievēršas profesore Ludmila Vīksna: “Paradoksāli, bet taukainā hepatoze var būt arī ārkārtīgi vājiem cilvēkiem, piemēram, tiem, kas sirgst ar anoreksiju, arī vīrushepatīta B un C slimniekiem, onkoloģijas, HIV, AIDS pacientiem. Nonākot situācijā, kad ķermeņa masa ir ļoti zema, izmainās vielmaiņa, un tā iespaidā tiek bojātas veselās šūnas, kuru vietā nereti veidojas taukaudi.”
“Taukainā hepatoze ir viena no civilizētajā pasaulē biežāk sastopamajām aknu slimībām,” piebilst profesors Jāzeps Keišs. “Šī slimība veidojas divu apstākļu dēļ. Viens ir pārmērīga ēšana, par daudz uzņemtu kaloriju. Otrs ir alkohols. Eiropā, līdz ar to arī Latvijā taukainā hepatoze sastopama ceturtajai daļai. Par laimi, no šiem cilvēkiem līdz aknu cirozei nonāk tikai desmitā daļa. Tas, kuri ir šie nelaimīgie, lielākoties saistīts ar individuālām īpašībām, ko sauc par ģenētisko predispozīciju.
Kā var diagnosticēt taukaino hepatozi? Bez speciāliem izmeklējumiem šajā gadījumā neiztikt. Sākuma stadijā, kad cilvēks jūtas labi, daļā gadījumu to var parādīt laboratoriskie izmeklējumi. Tomēr daudz labāk diagnozi var noteikt, izmantojot aknu ultrasonogrāfijas izmeklējumu, kā arī aknu biopsiju. Starp citu, tieši aknu biopsija ļoti smalki parāda, cik tālu process aizgājis.
Taukainā hepatoze nekad nesākas ar paaugstinātu ALAT vai ASAT. Vienmēr ir sākuma stadija, kad analīzes pārsvarā ir normālas, mēdz teikt – tās klusē. Nelaime tā, ka bieži vien, kad cilvēks jūtas labi, viņš pie ārsta neiet, neveic ultrasonogrāfiju. Sekas ir tādas, ka tā tas turpinās līdz stadijai, kad aknas jau ir stipri bojātas.
“Gadījumos, kad šis process sākas bērnībā vai jaunībā, aknām tas ir daudz nelabvēlīgāks. Šiem pacientiem biežāk attīstās aknu ciroze un citas nopietnas slimības. 2016. gadā sadarbībā ar Veselības ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju tika veikts bērnu antropometrisko parametru pētījums. Tajā secināts, ka septiņgadīgiem bērniem par 20% ir lielāks ķermeņa masas indekss, nekā tam vajadzētu būt,” pastāsta Jāzeps Keišs.
Kāda ir dzīvildze ar aknu aptaukošanos? Šī problēma – taukainās aknas – reti ir viena pati. Izpaužas slimību komplekss, kurā parasti ietilpst paaugstināts arteriālais asinsspiediens, paaugstināts holesterīna līmenis, cukura vielmaiņas traucējumi jeb cukura diabēts un ar to visu saistītās sekas.
“Cik ātri var atjaunot aknu funkcijas? To grūti pateikt. Tā nav ne nedēļa, ne mēnesis, ne divi. Noteikti ilgs laika posms, kamēr organisms, tajā skaitā arī aknas, atbrīvojas no šīm tauku rezervēm. Katrā ziņā tas prasa pacietību,” lēš profesors.
Tas, vai taukainās hepatozes gadījumā šā orgāna funkcijas var atjaunot, atkarīgs no tā, cik labi pacients izprot savas problēmas rašanos. Ja tā ir taukaino aknu slimība, kas saistīta ar aptaukošanos, jāievēro tikai divas lietas, kas neko nemaksā. Pirmais – ar uzturu uzņemt mazāk kaloriju, piemēram, ēst dārzeņus un augļus. Otrais – fiziskās aktivitātes. Mūsdienu attīstītajā pasaulē fizisko aktivitāšu trūkums ir kliedzoša problēma.
“Varu minēt faktus, par ko informējusi Pasaules Veselības organizācija: Latvijā vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju ir mazkustīgi. Ja arī viņi ēd it kā normālu pārtiku, bet viņiem ir mazkustīgs dzīvesveids, arī tas ir veicinošs faktors, ka varētu attīstīties aknu slimība. Ja ar taukaino hepatozi sirgstošie sāks ievērojami vairāk kustēties, šis process ar lielāko varbūtību būs atgriezenisks. Saprotams – ja nav aknu cirozes,” saka Jāzeps Keišs.
Uzmanīgi ar medikamentiem!
Mūsdienās daudziem ir tendence pārlieku lietot medikamentus, neraugoties uz to, vai pēc tiem ir kāda vajadzība. Jāņem vērā, ka zāles nereti negatīvi ietekmē aknu darbību.
No kādiem medikamentiem īpaši jāuzmanās? “Vispirms vēlams atturēties lietot uztura bagātinātājus, par kuru nodarījumu organismam nav pietiekami daudz pētījumu,” uzsver profesore Ludmila Vīksna. “Hepatotoksiski ir daudzi medikamenti, kurus lieto onkoloģijā. Arī tie, kas paredzēti saaukstēšanās gadījumos vai augstas ķermeņa temperatūras samazināšanai, piemēram, paracetamols, īpaši, ja to lieto par daudz un par ilgu.
Mans ieteikums – pirms zāļu lietošanas vienmēr izlasīt instrukciju, lai zinātu, kādus blakusefektus medikaments mēdz radīt. Ļoti strikti jāievēro devas.
Visuzmanīgāk jārīkojas ar zālēm, kuras lieto ilgstoši.
Noteikti ar zāļu lietošanu vajadzētu būt piesardzīgiem tiem, kuriem jau ir hroniskas aknu vai nieru slimības.”
Der zināt
Aknas piedalās arī vielmaiņas procesos. Tās pilda vairākus uzdevumus:
* tajās rodas daudzas dzīvībai svarīgas olbaltumvielas, piemēram, albumīns;
* aknas attīra organismu no indīgām vielām, kas tajās radušās vielmaiņas procesu laikā vai uzņemtas ar pārtiku;
* noārda hormonus un medikamentu atliekas;
* no glikozes sintezē un uzkrāj rezerves ogļhidrātu – glikogēnu;
* pārvērš olbaltumvielu sadalīšanās procesā izveidotos amonija jonus par urīnvielu,
* izstrādā žulti un citas vielas.
Kas jāievēro
* Profesore Ludmila Vīksna sniedz ieteikumus tiem, kam aknas sākušas bojāties, bet, par laimi, nav tik nopietnas saslimšanas kā aknu ciroze: “Vispirms jāpadomā, ko cilvēks varētu mainīt savā dzīvesveidā. Piemēram, ja viņam tīk iedzert, tas ir jāpārtrauc. Ja pacients lieto ļoti daudz zāļu, viņam jārunā ar ārstu, kā samazināt to devas vai varbūt pāriet uz kādu citu līdzīgas iedarbības, bet atšķirīga ķīmiskā sastāva medikamentu. Ja pacientam ir vīrushepatīts B, C vai HIV, šīs slimības jāārstē ar preparātiem, kas iedarbojas uz vīrusiem, samazinot to daudzumu, lai neattīstītos aknu bojājumi vai to iespējamība vismaz tiktu piebremzēta.
* Vīrushepatīta C pacientiem jāsaprot: pašreiz esošie aktīvie modernie medikamenti atbrīvo pacientu no vīrusa vai samazina vīrusa daudzumu asinīs, bet neārstē. Ja pacientam jau ir ciroze, viņu no cirozes neizārstēs, viņam tikai asinīs vairs nebūs vīrusa. Varbūt slimība lēnāk progresēs, tomēr ciroze nepāries.
* Aknām piemīt fantastiska spēja reģenerēties. Vislabāk tas redzams, kad ir kāda akūta situācija: pēkšņa aknu saslimšana, piemēram, akūts vīrushepatīts B, pacients pat nonācis tā sauktajā aknu komā. Saņemot pretvīrusu terapiju un tajā pašā laikā aknu aizvietojošo terapiju, kas ļauj bojātajām šūnām atpūsties, notiek šūnu reģenerācija jeb atjaunošanās.
* Hroniskās situācijās reģenerācija noris daudz gausāk, lai neteiktu, ka nenotiek nemaz. Taču ir kāds interesants fakts – aknu pētnieki raksta, ja ir saglabājusies vismaz desmitā daļa no aknu šūnām, cilvēks vēl ir dzīvs un organisms funkcionē.”
* Vai aknu šūnu bojājumu gadījumos iespējama arī pilnīga izveseļošanās? “Kamēr nav attīstīta aknu fibroze vai ciroze, tikmēr ir diezgan liela, bet ne absolūta varbūtība, ka aknas atjaunosies. Ja ir ciroze, jārēķinās ar to, ka ar laiku vienīgā ārstēšanas iespēja būs aknu transplantācija. Tas īpaši jāņem vērā tiem, kas aizrāvušies ar alkohola lietošanu,” brīdina Ludmila Vīksna.
Ko pasākt
* Uz jautājumu, kāds ārstēšanas kurss pie taukainās hepatozes un pie paaugstinātiem aknu rādītājiem ALAT un ASAT parasti tiek izraudzīts, profesors Jāzeps Keišs atbild: “Tiek rekomendēta diēta un apēstā daudzuma apzināšanās, kā arī kustības. Protams, ir arī medikamenti. Taču jāņem vērā: ja pacienti neievēro nosacījumus par kalorijām, fiziskajām aktivitātēm un alkohola nelietošanu, ir naivi cerēt, ka medikamenti varētu ko radikāli izmainīt.
* Ja runājam konkrēti par medikamentiem, tie varētu būt tādi, kas uzlabo aknu vielmaiņu. Taču būtiski saprast, ja pacients iedzer vienu kapsulu tā saukto hepatoprotektoru jeb augu valsts preparātu aknu ārstēšanai trīs reizes dienā un to dara vienu nedēļu, nekas būtiski nemainīsies. Tai jābūt ilgtermiņa terapijai – jo taukainās aknas veidojas ilgstoši, un, lai no slimības atbrīvotos, arī vajadzīgs ilgs laiks.
* “Jāņem vērā – kamēr turpinās taukainās izmaiņas aknās, cilvēkam vēl var palīdzēt. Pirmais priekšnoteikums ir apturēt vai būtiski samazināt alkohola lietošanu. Otrs saistīts ar medikamentiem, kurus pieņemts saukt par hepatoprotektoriem, – tie ne vien aizsargā, bet arī var uzlabot aknu funkcijas,” piebilst profesore Ludmila Vīksna. “Hepatoprotektoru lielākā daļa ir augu valsts preparāti. Ir diezgan daudz pierādījumu, ka tie patiešām palīdz, īpaši esenciālie fosfolipīdi, ehinacejas preparāti. Pēdējos gados Latvijā parādījušies no bietēm ar nanotehnoloģijām ražoti preparāti, kurus iesaka lietot taukainu aknu izmaiņu gadījumā. Līdz ar to, ja cilvēks apzinās, ka viņam izveidojusies taukainā hepatoze un nekavējoties kaut kas jādara, tad, balstoties uz dzīvesveida un paradumu maiņu, kā arī pieejamajiem medikamentiem, pastāv iespēja, ka veselība uzlabosies un varētu pat izveseļoties.
* Veselam cilvēkam dzīves kvalitāte vienmēr ir daudz labāka nekā slimam. Tāpēc sargāsim savas aknas, un tad necietīs arī dzīves kvalitāte.”
Mūsu eksperti
Jāzeps Keišs, asociētais profesors, hepatologs un infektologs
Ludmila Vīksna, Rīgas Stradiņa universitātes Infektoloģijas un dermatoloģijas katedras vadītāja, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekle, Dr.habil.med.
