Izturies pret bērnu “kā pret princi”! Tibetiešu audzināšanas principi 0
Katrai tautai ir savas īpatnības bērnu audzināšanā – dažviet tradīcijas iesaka stingru un konservatīvu pieeju, citur mazuļiem tiek atļauties teju vai viss, ko varam iedomāties. Bieži prātojam, kā līdzsvarot abas pieejas. Dažas lietderīgas prasmes, kas palīdz izaudzināt pilnvērtīgu un pašpietiekamu personību, kas ciena savus vecākus, vari aizgūt no viedajiem tibetiešiem.
Galvenie tibetiešu audzināšanas principi
– Svarīgākais – nekādu pazemojumu un miesas sodu. Vienīgais iemesls, kura dēļ vecāki var iekaustīt bērnu, ir tas, ka viņi nevar sist pretī.
– Pirmais periods: līdz 5 gadiem. Pret bērnu vajag attiekties “kā pret princi”. Aizliegt neko nedrīkst, tikai novērst uzmanību. Ja bērns dara kaut bīstamu, tad vajag demonstrēt izbiedētu sejas izteiksmi un izsaukties satrauktā balsī.
Bērns vēl nav spējīgs izveidot garas loģiskās ķēdes. Piemēram, viņš sasitis dārgu vāzi. Viņš nesaprot, ka šādas vāzes iegādei nepieciešams daudz strādāt, pelnīt naudu. Sodu bērns uztvers kā spiedienu no spēka pozīcijas. Tu iemācīsi viņam nesist vāzes, un pakļauties stiprākajam. Vai tas tev ir vajadzīgs?
– Otrais periods: No 5 līdz 10 gadiem. Šajā periodā ar bērnu vajag apieties kā ar “vergu”. Izvirzīt viņam uzdevumus un pieprasīt to izpildīšanu. Var sodīt par neizpildīto (bet ne fiziski). Šajā laikā aktīvi attīstās intelekts. Bērnam jāiemācās prognozēt cilvēku reakciju uz viņa rīcību, izraisīt pozitīvu attieksmi pret sevi un jāizvairās no negatīvisma izrādīšanas. Šajā laikā nebaidieties bērnu noslogot ar zināšanām.
– Trešais periods: no 10 līdz 15 gadiem. Kā ar viņu apieties? Kā ar līdzvērtīgu. Nevis kā līdzvērtīgiem, bet tieši “kā ar līdzvērtīgu”, jo tev tik un tā vairāk pieredzes un zināšanu. Prasi bērnam padomu visos svarīgajos jautājumus, piešķir un veicini patstāvību.
Savu gribu uzspied kā ar “samta cimdiem” apspriešanas procesā, pasaki kaut ko priekšā un dod padomus. Ja tev kaut kas nepatīk, akcentē bērna uzmanību uz negatīvajām sekām, izvairoties no tiešiem aizliegumiem. Šajā periodā veidojas pastāvīgums un domāšanas neatkarība.
– Pēdējais periods: no 15 gadiem. Attiecies pret bērnu ar cieņu. Audzināt bērnu jau ir par vēlu, un jums atliek tikai ievākt savu rūpju augļus.
Kādas sekas var izraisīt šo noteikumu neievērošana?
Ja tu apspiedīsi bērnu līdz 5 gadu vecumam, tad apspiedīsi viņa dzīves aktivitāti, interesi par dzīvi, intelektu. Iemācīsi nedomājot un ierasti pakļauties rupjam spēkam. Padarīsi viņu par vieglu upuri dažāda veida neliešiem.
Ja tu turpināsi ucināties ar atvasi pēc 5 gadu vecuma, bērns izaugs infantils, darba nespējīgs un bez spējām garīgi piepūlēties.
Ja tu rūpēsies par bērnu kā par mazuli pēc 10 gadu vecuma, viņš izaugs nepārliecināts, būs atkarīgs no patstāvīgākiem draugiem, kuri ne vienmēr spēs atstāt uz viņu nepieciešamo ietekmi.
Ja tu necienīsi bērnu pēc 15 gadu vecuma, viņš tev to nepiedos un pie pirmās izdevības aizies no mājām uz visiem laikiem.
Avots: “Mirror-venus”
