Datortomogrāfija – precīza, bet kaitīga 0
“Datortomogrāfija un rentgens ir radioloģiski izmeklējumi, kuros pamatā var redzēt tikai kaulus un jostas daļas disku audus. Muskuļus, saites, kakla diskus, nervu un smadzeņu bojājumus izmeklē ar citām metodēm,” paskaidro Artis Gulbis.
“Datortomogrāfijā precīzi iespējams noteikt kaulu struktūru, blīvumu, novietojumu, muguras smadzeņu un nervu kontūras, jaunveidojumus. Līdz ar to datortomogrāfija ir lielisks izmeklējums, kurā var iegūt trīsdimensiju attēlus.
Datortomogrāfija ir piemērota izvēle jostas daļas disku patoloģiju, politraumu (vairāku ķermeņa daļu bojājumu) gadījumā, piemēram, ja traumas gūtas, krītot no liela augstuma vai ciešot autoavārijā. Tomēr slimību diagnostikai šī metode nebūs pietiekami efektīva.
Datortomogrāfiju neiesaka mugurkaula kakla daļas saslimšanu gadījumā, jo neredz smadzeņu struktūru un nervus,” apgalvo ārsts un atgādina par izmeklējuma kaitīgo ietekmi uz veselību. “Pēdējos gados datortomogrāfijas izmeklējumus veic aizvien mazāk. Lasu lekcijas Latvijas Universitātes studentiem, kā arī ģimenes ārstiem, un nesen lekcijā par radioloģiju izrunājām, ka datortomogrāfijas metodei piemīt milzīgs starojums. Jostas, krūšu, kakla daļas vai galvas izmeklēšanai tas vēl būtu pieļaujams, bet politraumas gadījumā, kad pacienta ķermenī jāveic 3000–4000 attēlu griezumu, viņš saņem starojuma devu, kas atbilst aptuveni 10–15 gadu normai!”
Jonizējošais starojums ir bīstams, tas veicina onkoloģiskās un hematoloģiskās (asiņu) saslimšanas, kaulu smadzeņu nekrozes (audu atmiršanu), mielomas (ļaundabīgus audzējus), Hodžkina un ne-Hodžkina limfomu (limfoīdās sistēmas ļaundabīgas slimības). Grūtniecēm vispār nedrīkst veikt šo izmeklējumu, un to neiesaka arī bērniem, brīdina Artis Gulbis.
Zelta standarts – magnētiskā rezonanse
Magnētiskās rezonanses izmeklējums tiek veikts ar magnētiskā lauka un radioviļņu starpniecību. To izmanto jebkādu patoloģiju noteikšanai, tāpēc reizēm šo metodi ārsti liek lietā vispārējai diagnostikai, pārbaudot pacientu no galvas līdz papēžiem.
“Protams, ir saslimšanas, ko magnētiskā rezonanse neuzrāda,” saka ārsts. “Tomēr tajā iespējams redzēt smadzeņu saturu, apvalku, struktūru, smadzenēs esošos šķidrumus, nervu bojājumus, mīksto audu stāvokli, kaulu tūsku, kā arī pašus kaulus. Varētu teikt, ka rentgens ir melnbalts, bet magnētiskā rezonanse – krāsains attēls.”
Ja izmeklējums nepieciešams bērnam, piemērotāka noteikti būs magnētiskā rezonanse. Arī grūtniecēm no 12. nedēļas atļauts šis izmeklējums.
Izmaksu ziņā magnētiskā rezonanse gan ir visdārgākais no pirmajiem trim izmeklējumiem.
Kaulu scintigrāfija – iekaisuma atklāšanai
Šo metodi izmanto, lai izmeklētu infekcijas, iekaisumus, reimatoloģiskās un onkoloģiskās saslimšanas. Onkoloģisko slimību gadījumā izmeklējums uzrāda tikai karstos punktus, kad šūnu dalīšanās notiek ļoti aktīvi. Ja ir neliela audzēja šūnu metabolā aktivitāte, šī metode to neļaus pamanīt.
“Ja skeleta sistēmā ir iekaisums, piemēram, reimatoloģisku saslimšanu vai audzēju gadījumā, ievadot vēnā īpašu radioaktīvo elementu, izmeklējums rāda, kur skeleta sistēmā atrodas bojājums. Radioaktīvā viela nav kaitīga un ātri izdalās no organisma. Viela uzkrājas skeleta sistēmā, ja tur vērojami aizdomīgi, nevēlami procesi,” stāsta ārsts.
Pozitronu emisijas tomogrāfija onkoloģijas gadījumā
Šī smalkā izmeklēšanas metode lielākoties paredzēta onkoloģiskajām saslimšanām. “Ļoti daudz pacientu pārprot šā skrīninga nozīmi, domājot, ka to var veikt profilaktiskos nolūkos, lai pārbaudītu, vai organismā nav onkoloģiskas saslimšanas. Tomēr pirms izmeklējuma jābūt precīzai diagnozei, speciālistu slēdzieniem un skaidram mērķim, ko vēlas noskaidrot,” metodes specifiku iezīmē Artis Gulbis.
“Izmeklējuma laikā organismā ievada noteiktas kontrastvielas. Tās satur lielākoties glikozi, jo audzēji barojas no cukuriem. Metodi biežāk izmanto, lai novērotu onkoloģiskos pacientus dinamikā. Ja konstatēts onkoloģisks process un sākta staru vai ķīmijas terapija, novēro, vai terapija iedarbojas.
Ja precīzi ievada vajadzīgo kontrastvielu, iespējams noteikt arī tā sauktos aukstos punktus – to lokalizāciju un aktivitāti. Vēl iespējams prognozēt turpmāko attīstību.
Šis izmeklējums ir dārgs – sākot no 800 eiro.”
Osteodensitometrija – kaulu blīvuma mērījums
Pēdējos gados teju par modes lietu kļuvis izmeklēt osteoporozi (kaulu trauslumu), kas mēdz parādīties menopauzē.
Parasti šo izmeklējumu veic mugurkaula jostas daļai no L1 līdz L5 skriemelim, nosakot kaulu blīvumu. Ja blīvums ir zemāks par -2,5, ir osteoporoze. Ja blīvums ir augstāks (līdz -1), tā ir osteopēnija (osteoporozes sākuma stadija). Normāls kaulu blīvums ir ap 0.
“Ja pacientam ir ļoti mīksti kauli, piemēram, -3,5 vai -4,5, pat neliels kritiens no krēsla vai smaguma pacelšana var salauzt mugurkaulu,” uzsver Artis Gulbis, piebilstot, ka osteoporoze ir mugurkaula sāpju cēlonis aptuveni 15% gadījumu.
Citas metodes sāpju cēloņu precizēšanai
Pie mugurkaula atrodas dažādi asinsvadi. Ar doplerogrāfiju jeb dupleksskenēšanu visbiežāk izmeklē kakla asinsvadus un vertebrālo artēriju.
Izmeklējums līdzinās ultrasonoskopijai, proti, uz izmeklējamās vietas uzklāj želeju un, pa to slīdinot sonoskopu, iegūst attēlus, kas ļauj analizēt asiņu plūsmu artērijās un vēnās. Nereti šo izmeklējumu veic galvas reiboņu, sliktas dūšas, neskaidru galvassāpju gadījumā.
Magnētiskās rezonanses angiogrāfija ir alternatīva dupleksskenēšanai. Ievadot vēnā kontrastvielu, var izmeklēt galvas un kakla asinsvadus. Magnētiskās rezonanses angiogrāfijas izmeklējumā labāk pamanāmas dažādas iedzimtas un iegūtas asinsvadu cilpas, saspiedumi, asinsvadu paplašināšanās. Angiogrāfija pieejama arī datortomogrāfijā.
“Ļoti svarīgi pirms mugurkaula izmeklējuma noskaidrot pacienta anamnēzi – saslimšanu vēsturi. Ģimenes ārstus izglītojam arī palpācijā jeb iztaustīšanā un perkusijā jeb izklauvēšanā. To parasti veic guļus stāvoklī uz vēdera. Ja sāpju iemesls meklējams iekšējos orgānos, tad, spiežot uz muguru, sāpes neparādīsies,” stāsta ārsts. “Veic arī vispārēju pacienta apskati – noliec uz priekšu, sāniem, vērtējot, vai kādā no pusēm nav izteiktāks muskuļu saspringums. Vēl novēro pacienta gaitu, galvas pozīciju. Lai pēc stājas un gaitas izvērtētu iespējamo problēmu cēloni, speciālistam jābūt pietiekami pieredzējušam un zinošam.”
Ārsts atgādina: ja muguras sāpes ilgst līdz divām nedēļām, par tām nevajadzētu uztraukties. 90–95% gadījumu sāpes ir seklas, nespecifiskas. Tādā gadījumā nereti vainojams miofasciālais sāpju sindroms – muskuļu savilkums vai saišu sastiepums. Var būt arī fasešu sāpju sindroms – skriemeļu, locītavu sāpes. Būtisks ir starpskriemeļu disku stāvoklis, jo tas ir ļoti labi inervēts, līdz ar to, piemēram, diska gredzena vājums, protrūzija (diska velvēšanās) var ietekmēt smadzeņu nervus un radīt spēcīgas sāpes mugurā.
Sāp mugura, bet vaina citur
Šīs ir pamatmetodes, ko izmanto mugurkaula izmeklēšanai, tomēr dažkārt muguras sāpes veicina citas saslimšanas.
“Reizēm cilvēks jūt tikai muguras sāpes un maldīgi uzskata, ka problēma meklējama mugurkaulā. Tomēr jostas daļas sāpju cēlonis var būt viscerālās jeb iekšējo orgānu atstarojošās sāpes. Vēdera dobumā iespējamas diezgan daudzas saslimšanas – kuņģa patoloģijas, aizkuņģa dziedzera, žultsceļu, urīnceļu pārmaiņas, kā arī asinsvadu sieniņu vājums, kas var simulēt muguras sāpes. Pēdējos gados novērots, ka ar muguras sāpēm ļoti bieži izpaužas ginekoloģiskas problēmas. Savukārt vīriešiem sāpes var izraisīt prostatas jeb priekšdziedzera pārmaiņas,” problēmu cēloņus uzskaita ārsts.
“Vēl iespējamas ģenētiski pārmantotu, iedzimtu mugurkaula īpatnību izraisītas sāpes, piemēram, kaulu anomālijas, anatomiski šaurs mugurkaula kanāls vai deformācija, kā arī stājas traucējumi. Šādās situācijās milzīgs atbalsts ir fizioterapeits, kas pacientam palīdz justies komfortabli un sadzīvot ar savu patoloģiju.
Daudzi cilvēki uzskata, ka muguras sāpes veidojas no caurvēja. Āda ir viens no faktoriem, kas spēj simulēt nopietnas muguras sāpes, tomēr aukstums neiekļūst dziļāk par 2–3 centimetriem, tāpēc apsaldējums uzskatāms par seklu bojājumu.”
Muguras sāpes pirmos trīs mēnešus ārstē ar režīma maiņu, fizioterapiju un medikamentiem. Ja sāpes ieilgst, nepieciešams neirologa, mugurkaula ķirurga vai vertebrologa slēdziens.
Mūsu konsultants ARTIS GULBIS, Orto klīnikas vertebrologs
