Iztulkot muguras sāpes: ko spēj atklāt dažādas diagnostikas metodes 0
Sūdzības par muguras sāpēm ir vienas no biežākajām, kas jāuzklausa ārstiem. Iemesli mēdz būt dažādi, tāpēc cēloņu noteikšanai izmanto dažādas diagnostikas metodes. Kura no tām piemērotāka konkrētas kaites diagnosticēšanai, stāsta Orto klīnikas vertebrologs Artis Gulbis, kurš mugurkaula slimības ārstē jau vairāk nekā 20 gadu.
Rentgenogrāfija – senākā izmeklēšanas metode
“Lai gan daudzi speciālisti maldīgi uzskata, ka rentgena izmeklējumam vairs nav tik liela loma un tas zaudējis savu vērtību, tas tomēr sniedz samērā plašu informāciju par mugurkaula stāvokli. Iespējams gūt priekšstatu par divām plaknēm (tiek iegūts priekšēji mugurējs un sānu uzņēmums), bet pēdējos gados ieviestas arī garās plates jeb garās filmas, kurās var redzēt mugurkaulu pilnā garumā,” stāsta vertebrologs Artis Gulbis. “Lai gan daudzi dod priekšroku datortomogrāfijas izmeklējumiem vai magnētiskajai rezonansei, rentgens joprojām ir primārā diagnostikas izvēle.”
Ārsts skaidro, ka medicīna attīstās spirālveidā. Piemēram, metodes, ko izmantoja antibakteriālajā terapijā 50.–60. gados, tagad atgriežas. Rentgens arī piedzīvojis sava veida renesansi. “Uzskatu, ka bez rentgena izmeklējuma mugurkaula problēmas gadījumā iztikt nevar. Protams, svarīga ir speciālista kompetence, proti, vai attēlus vispār spēj nolasīt.”
Lai konstatētu problēmu, ļoti svarīgi redzēt visus mugurkaula skriemeļus. Rentgenā tiek izvērtēti izliekumi: sānu projekcijā jostas daļā jābūt lordozei (mugurkaula izliekumam uz priekšu), krūšu daļā – kifozei (mugurkaula izliekumam uz aizmuguri), kakla daļā – atkal lordozei. Krustu daļu arī uzskata par kifotisku elementu. Ārsts uzsver, ka būtisks ir pareizs krustu kaula novietojums. “Krustu kauls atrodas diezgan slīpā leņķī. Ja tas sāk vertikalizēties, iegurnis rotē uz aizmuguri un zaudē balansu. Tāpēc gados vecāki cilvēki dažkārt sāk gāzties uz priekšu un staigā saliekušies.”
“Priekšēji mugurējā projekcijā mugurkaulam jābūt taisnam. Nesenākajās pasaules konferencēs radiologi gan uzsvēruši, ka priekšējā projekcijā ir pieļaujama mugurkaula nobīde desmit grādu robežās. Nereti ārsts, ieraugot bērnam nelielu mugurkaula izliekumu, pārvērš to par lielu problēmu. Protams, jāseko līdzi tālākai attīstībai, bet nekādi ārkārtas pasākumi uzreiz nav jāveic,” ir pārliecināts vertebrologs.
“Garajās rentgena priekšpuses un mugurpuses platēs izvērtē, vai iegurņa zarnu kaula spārnu augstums ir vienā līmenī, vai atslēgas kaulu līmenis ir vienāds, vai plecu josla ir līdzsvarā, vai nav kādas deformācijas.
Lai gan rentgens pamatā ir kaulu izmeklējums, iespējams pamanīt arī starp kauliem lokalizēto disku izvietojumu.”
Ārsts iesaka
Ja cilvēkam pirmo reizi mūžā sāp mugurkauls kakla, krūšu vai jostas daļā, bet nav novēroti tā sauktie sarkanie karogi – trauma, infekcija, temperatūra vai onkoloģiska saslimšana –, bez rentgena var iztikt. Bet, ja sāpes turpinās ilgāk par divām nedēļām vai atkārtojas pārlieku bieži, noteikti jāveic rentgenogrāfija.
