Māris Zanders: Iztiksim bez sazvērestības teorijām 1
Konfūcijam dažkārt piedēvē izteicienu: “Grūti atrast melnu kaķi tumšā istabā, it sevišķi, ja viņa tur nav.” Neatkarīgi no tā, kas ir šīs ironiskās piezīmes autors, tā nāk prātā, dzirdot, ka “ABLV” bankas nedienām esot “politiski” iemesli. Šo tēzi vairākkārt atkārtojusi pati banka, t. sk. preses konferencē 27. februārī. Tēzes pamatā ir diezgan īpatnēja loģika: ja a) bankas finanšu stāvoklis ir bijis adekvāts, b) šis apstāklis tomēr nav ņemts vērā, tad c) citu iemeslu, neskaitot “politiskus”, bankas novešanai līdz lēmumam par pašlikvidēšanos neesot. “Gaisā karājoties” preses konferencē palika žurnālistu jautājums, kas tie tieši par “politiskiem” iemesliem.
Bankas pārstāvju centienus ķerties pie t. s. sazvērestības teoriju žanra varētu saprast, jo diez vai jēga sagaidīt, ka banka pati atzīs kādas savas kļūdas. Dīvaināk, ka “politisko iemeslu” versijai pieķērušies citi situācijas vērtētāji, daži no kuriem pat tikuši līdz pieņēmumam, ka šādi ASV sūta signālu Eiropas Centrālajai bankai (“ABLV” daļēji bija ECB uzraudzībā). Šī domas lidojuma ietvaros gan paliek neatbildēts jautājums – kas amerikāņiem un tieši ECB būtu, kā saka, dalāms? It sevišķi paturot prātā, ka, ja amerikāņi un eiropieši grib pabojāt nervus pretējās puses bankām–konkurentiem, to var darīt (un tas ir darīts), saliekot konkurentiem neērtus punktus finanšu sektoru un grāmatvedību skarošajos starptautiskajos regulējumos. Varbūt amerikāņu “politiskais” mērķis ir, nostumjot “ABLV” no skatuves, parādīt visiem, uz kuriem tas attiecas, ka Ziemeļkorejas izolēšanā Vašingtona, kā mēdz teikt, jokus nesaprot? Šāda “paraugprāvas” versija vismaz izklausās racionālāk, tomēr vēl racionālāk no amerikāņu interešu viedokļa tad būtu pabojāt nervus Ķīnas biznesa struktūrām, piemēram, apgrūtinot to investīcijas ASV un šādi “sūtot sveicienu” Pekinai. Varbūt amerikāņi tik krasi vērsušies pret “ABLV”, jo Trampam nepieciešams parādīt, ka runas par viņa siltajām jūtām pret Kremli ir pārspīlētas? Domāju, ka Trampam ir dziļi nospļauties par pārmetumiem, kurus izsaka viņa politiskie pretinieki; viņam daudz svarīgāk ir turēties pie retorikas un/vai spert soļus, kas saprotami un svarīgi viņa atbalstītājiem (kuriem savukārt jautājums par attiecībām ar Krieviju vienalga nav prioritāte). Palielīties ar nodokļu reformu, jā, parunāt par darba vietu aizplūšanu no ASV, vienmēr gatavs, savukārt PR ieguvums no bankas nodauzīšanas kaut kur ellē ratā ir pārāk neliels. Kam vēl varētu būtu “politiski” motīvi? Eiropas Centrālajai bankai, kurai nepieciešams notušēt, ka tā kā uzraugs ir kaut ko nogulējusi? Varbūt, lai gan liekas, ka kombināciju pinējiem šajā struktūrā un ap to vajadzētu būt svarīgākiem darbiem (izmaiņas ECB vadībā u. c.), kam veltīt savus intrigošanas talantus.
Tikpat labi var teikt, ka nekādu “politisku” iemeslu nav, ir skarbā realitāte par to, kā vispār funkcionē vara lielā “mašinērijā”. Piemēram, neizpratnei Latvijā par to, kādēļ aizokeāna partneri ir rīkojušies, faktiski neuzskatot par vajadzīgu Latvijas pusē kādam vispirms kaut ko paskaidrot, var likt pretī viedokli, ka šī ASV administrācija vispār darbojas diezgan haotiski. Iespējams, ka Trampa, kurš nav slēpis nicinošu attieksmi pret profesionāliem diplomātiem, ļaudis valsts kasē, tā teikt, neiespringa par savas rīcības stilu. Tāpat nevajadzētu piemirst tādu parādību kā birokrātiskā inerce. Vienkāršoti izsakoties, ja birokrātiskās dzirnas ir sākušas malt, šis process kļūst pašpietiekams un grūti izmaināms. Tam var būt gan labas, gan sliktas sekas. Piemēram, lai gan Tramps ir ļoti skeptisks par klimata pārmaiņām un to cēloņiem, amerikāņu militāristi turpina strādāt ar šo dārgajam virspavēlniekam netīkamo tēmu (klimata izmaiņas var apdraudēt militārās infrastruktūras objektus piekrastē utt.), jo attiecīgie darbi ir uzsākti Obamas laikā. Ja “ABLV” kaut kad pagātnē ir kritusi amerikāņu birokrātijas nežēlastībā, tad ceļa rullis ir turpinājis velties uz priekšu neatkarīgi no tā, vai un cik lielā mērā banka ir kritiku ņēmusi vērā pēdējā gada, pat divu laikā.
