Izteikumi, kas liek domāt, ka Krievija izskata ko līdzīgu Baltkrievijas “anšlusam” 1
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Krievijas prezidenta Vladimira Putina mīklainie izteikumi par “likumsargāšanas orgānu darbinieku rezerves veidošanu” Krievijā, lai nepieciešamības gadījumā sniegtu palīdzību Aleksandra Lukašenko režīmam Baltkrievijā, aktualizējuši agrāk tikai minējuma formā pausto, ka Kremlis, iespējams, gatavojas iedibināt “kārtību” Baltkrievijā ar militāras intervences palīdzību.
Starptautisko komentētāju noskaņojums šajā ziņā ir – intervence ir iespējama, taču, vismaz pagaidām, maz ticama, jo ģeopolitiskā riska pakāpe Krievijai tādā gadījumā būtu ļoti augsta.
Sargāšana no ”ekstrēmistiem”
Savu skatījumu uz Baltkrievijas notikumiem Putins Krievijas valsts telekanālam “Rossija-1” sniedza pagājušajā ceturtdienā. Tad arī tika uzsvērts, ka Krievija 9. augusta Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas uzskata par leģitīmām, Lukašenko – par oficiālo uzvarētāju, bet tie, kuri šaubās par vēlēšanu godīgumu, paši ir “ne gluži godīgi”.
Režīmam uzticīgās milicijas specvienības, kas, kā zināms, brutāli vērsās pret demonstrantiem, kuri nebija gatavi samierināties ar vēlēšanu rezultātu falsificēšanu, rīkojušās pareizi un “ieturēti”. Balstoties tādā pozīcijā, Krievijas prezidents atklāja, ka “Aleksandrs Grigorjevičs” viņam palūdzis izveidot un turēt rezervē potenciālai nosūtīšanai uz Baltkrieviju Krievijas iekšlietu struktūru vienības.
Tās neiesaistīšot, ja vien “situācija nekļūs nekontrolējama un ekstrēmistiski elementi, maskējoties ar politiskiem lozungiem, nepārkāps zināmu robežu un nesāks laupīšanu, automašīnu, namu, banku dedzināšanu, nemēģinās ieņemt administratīvās ēkas un tamlīdzīgi”.
Putins arī apgalvoja, ka šādas vienības tiekot gatavotas saskaņā ar saistībām, kādas Maskava uzņēmusies attiecībā uz Krievijas un Baltkrievijas Savienotās valsts drošības jautājumiem. Jāpiebilst, ka vēl 22. augustā Baltkrievijas aizsardzības ministrs Viktors Hreņins un pirms tam arī pats Lukašenko pauda starptautisku mulsumu raisošas tēzes, ka Baltkrievijas prezidentu gribot gāzt NATO, valstī plānojot iekļūt “destruktīvi spēki, kurus kūrē Rietumu specdienesti”, un šie spēki turklāt vēloties “nogriezt Grodņas apgabalu”.
Tādi izteikumi kopā ar Putina interviju daudziem liek domāt, ka Krievija izskata ko līdzīgu Baltkrievijas “anšlusam”. Atturēties no militāriem soļiem, respektēt baltkrievu tautas tiesības uz demokrātisku izvēli un Baltkrievijas suverenitāti Kremli pagājušajā nedēļā aicināja gan ES, gan NATO, gan arī vairāku ietekmīgu ES valstu amatpersonas.
Piemēram, Vācijas kanclere Angela Merkele preses konferencē brīdināja Putinu nejaukties Baltkrievijas notikumos ar militāru spēku, jo baltkrievu tautai ir tiesības paust savu viedokli “neatkarīgi, bez iejaukšanās no ārpuses – ne no vienas puses”: “Ceru, ka tur netiks izvietots [Krievijas] karaspēks.”
Bet Polijas Ārlietu ministrija aizrādījusi, ka Baltkrievija nav Krievijas “kolonija vai protektorāts” un baltkrieviem pašiem jālemj par savas valsts nākotni. Pretējā gadījumā situācija atgādinātu pagājušā gadsimta “Brežņeva doktrīnas laikus”, kad PSRS uzskatīja, ka tai ir tiesības ar bruņotu spēku, noformētu kā “brālīgo palīdzību”, censties noturēt pakļautībā teritorijas, ko tā uzlūkoja par savu ietekmes sfēru.
Jaunais “Eiropas žandarms”
Iespējams, “palīdzība” tiks pārrunāta tuvāko divu nedēļu laikā, kad paredzēta Lukašenko vizīte Maskavā. Autoritārie valdnieki gan jau tāpat regulāri sazinās – Krievijas žurnālisti saskaitījuši, ka Lukašenko un Putins kopš nemieru sākuma telefoniski runājuši vismaz piecas reizes. Krievijas laikraksta “Ņezavisimaja gazeta” galvenais redaktors Konstantins Remčukovs konstatējis, ka, lai arī Putins intervijā “Rossija-1” piesaucis “palīdzības” gatavošanu, atsaucies uz Baltkrievijas un Krievijas līgumiem, tie neko tādu neparedz.
Līgumos ir runa par konsultācijām un palīdzību, ja ir runa par ārējiem draudiem suverenitātei un robežām, tāpat stabilitātei, ar to domājot cīņu pret terorismu un tamlīdzīgi. Brīvi interpretēt šos normatīvos aktus, lai potenciāli iejauktos Baltkrievijas iekšējās lietās, nozīmētu ārējās drošības garantēšanai domātus līgumus izmantot, “lai noturētu pie varas nepopulāru diktatoru, kurš nicina tautas gribu”.
Ja Krievija atklāti iejauktos, tā to darītu vai nu ar mērķi saglabāt pašreizējo varu, vai arī lai mēģinātu uzstāties samierinātājas lomā un iebīdītu amatā kādu Lukašenko pieņemamu personību, kas reizē derīga arī Maskavai, brīdina bijušais ASV vēstnieks Ukrainā, ASV Atlantiskās padomes Eirāzijas centra direktors Džons Herbsts.
Tomēr gan Herbsts un gan arī citi analītiķi norādījuši, ka daudzi faktori tādu operāciju Krievijai padarītu ļoti grūtu. Pirmkārt, atklāta, vardarbīga iejaukšanās, līdzīgi Ukrainas gadījumam, sagrautu baltkrievu simpātijas pret Krieviju, bet no tās gan ekonomisku, gan emocionālu apsvērumu dēļ pagaidām negrasās atgrūsties pat baltkrievu opozīcija.
Otrkārt, Krievijas drošības spēku ievešana Minskā vien neko nedotu, jo protesti ir ļoti decentralizēti. Intervences gadījumā vajadzētu desmitiem tūkstošu karavīru, lai kontrolētu visu valsti. Tas neizbēgami novestu pie sadursmēm, tostarp bruņotām. Notiekošais ātri nonāktu sociālajos tīklos un uz Alekseja Navaļnija saindēšanas fona starptautiskās grūtības Krievijai samilztu vēl lielākas.
Ir vēl virkne citu jautājumu, tajā skaitā šādu notikumu atbalss pašā Krievijā. Tāpēc Herbsts uzskata, ka Putins vēl dos Lukašenko laiku pašam nodibināt “kārtību”. “Tiktāl vēl ir iespējami daudzi notikumu attīstības varianti. Bet, ja Lukašenko turpinās uzstāt uz palikšanu pie varas, bet tajā pašā laikā viņa paša spertie soļi izrādīsies nepietiekami, Maskava var nonākt grūtas izvēles priekšā,” izdevumā “The National Interest” brīdina Herbsts.
Kārnegī fonda uzturētās vietnes “Carnegie.ru” eksperts Krievijas jautājumos Maksims Samorukovs intervijā Baltkrievijas ziņu medijam “TUT.by” paudis, ka Putina frāze par “likumsargu rezervi” drīzāk bijis vēstījums galvenokārt Baltkrievijas spēka struktūrām un valsts aparāta darbiniekiem – nepārbēdziet pie opozīcijas, jo Lukašenko paliek un Kremlis viņu atbalsta.
Protams, tas bija brīdinājums arī opozīcijai un signāls Rietumiem, ka Maskava nežēlos spēkus, lai aizstāvētu “Aleksandru Grigorjeviču”. Šajā sakarā ne viens vien apskatnieks atzīmējis, ka Putinam acīmredzot kārojas par “Eiropas žandarmu” iesauktā cara Nikolaja I (valdīja no 1825. līdz 1855. gadam) lauru. Nikolajs I bija gatavs nosūtīt karaspēku liberālo revolūciju apspiešanai Eiropai un ieguva sliktu slavu 1849. gadā, apspiežot pret Austrijas varu vērsto sacelšanos Ungārijā.
Baltkrievi vairs nav “brāļi”?
Arī pašiem baltkrieviem Krievijas iejaukšanās ar spēku drīzāk šķiet neiespējama. Viens no opozīcijas līderiem Valerijs Cepkalo pirmdien intervijā radiostacijai “Eho Moskvi” izteicies: “Mēs gribam, lai mums būtu brīnišķīgas attiecības ar Krieviju un krievu tautu.
Mums daudzējādā ziņā ir kopīga, gadu simteņu garumā veidojusies kultūra. Nav nekādu faktoru, kas varētu iedzīt ķīli starp brālīgajām attiecībām, kādas pastāv starp krieviem un baltkrieviem. Es domāju, neviens negribēs kaut ko tādu darīt.”
Paradoksāli, tomēr Krievijas sabiedrības noskaņojums šādam scenārijam rāda drīzāk labvēlīgu fonu. Augusta beigās veiktās neatkarīgā sabiedriskās domas pētījumu uzņēmuma “Levada – centr” aptaujas liecina, ka 56% aptaujāto uzskata Baltkrievijas milicijas un drošības spēku brutālās akcijas pret demonstrantiem par vairāk vai mazāk likumīgām. Gandrīz 40% šķiet, ka protesta demonstrācijas organizē “no ārzemēm”.
48% ieskatā Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas bijušas gan godīgas, gan demokrātiskas. Krievu politologi, balstoties aptaujās, ievērojuši savdabīgu tendenci – Krievijas sabiedrībā aug simpātijas pret Lukašenko, bet rūk iespaids par baltkrieviem kā “brāļu tautu”. Uz baltkrievu tautu ar pozitīvām izjūtām tagad raugās vairs tikai 20%– 25% aptaujāto, toties 57% atbalsta Lukašenko.
