Izteikts jauns brīdinājums par draudiem, ko rada nāvējošais vīruss, kas šī gada sākumā izraisīja satraukumu Eiropā 0
Eksperti izteikuši jaunu brīdinājumu par bīstamā Oropouche vīrusa draudiem pēc tam, kad tika reģistrēts pirmais gadījums, kad grūtniece inficēja savu vēl nedzimušo bērnu, izraisot tā nāvi.
Oropouche vīruss, saukts arī par “sliņķa drudzi”, šī gada sākumā izraisīja satraukumu Eiropā un ASV, kad tas izplatījās ārpus Dienvidamerikas un tika konstatēts Spānijā, Itālijā, Vācijā un ASV. Pret šo slimību, kura nosaukta dzīvnieka vārdā, kuram tas pirmo reizi konstatēts, nav ne vakcīnas, ne īpašas ārstēšanas, raksta “Daily Mail”.
Vīruss ir īpaši bīstams, jo spēj ātri iekļūt caur hematoencefālisko barjeru centrālajā nervu sistēmā, kur tas var izraisīt meningītu un smagos gadījumos pat nāvi. Tas galvenokārt izplatās ar kukaiņu kodumiem, bet ir ierobežoti pierādījumi arī par tā seksuālo transmisiju.
Līdz šim bija apstiprināti tikai divi inficēšanās gadījumi , kad slimība pārnesta no mātes bērnam grūtniecības laikā, bet tagad ir atklāts trešais gadījums.
Mediķi ir dokumentējuši gadījumu Brazīlijas ziemeļaustrumu štatā Seara, kur 40 gadus veca sieviete, būdama 30 grūtniecības nedēļā, inficējās ar Oropouche vīrusu.
Pacientei 2024. gada jūlijā parādījās drudzis, drebuļi, muskuļu sāpes un stipras galvassāpes. Pēc trim dienām viņai sākās viegla maksts asiņošana, kā arī tumši izdalījumi. Simptomi bija vērojami deviņas dienas, un sākotnēji viss liecināja, ka ar bērnu viss ir kārtībā, taču vēlāka izmeklēšana apstiprināja augļa nāvi.
Mediķi nekonstatēja nekādus attīstības traucējumus mirušajam zēnam, taču analīzes parādīja vīrusa klātbūtni viņa smadzenēs, muguras smadzeņu šķidrumā, plaušās, aknās, nabassaitē un placentā.
Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā “New England Journal of Medicine”, kurā tā autori uzsver Oropouche vīrusa infekcijas riskus grūtniecības laikā.
Lai gan vīrusu dēvē par “sliņķa drudzi”, to neizplata paši dzīvnieki, bet gan mazi asinsssūcēji kukaiņi, piemēram odi, kas var pārnest slimību no sliņķiem uz citiem dzīvniekiem vai cilvēkiem.
Kaut gan slimība potenciāli var būt letāla, nāves gadījumi ir ļoti reti. Vairumā gadījumu simptomi pazūd četru dienu laikā pēc saslimšanas.
Tomēr zinātnieki joprojām pēta vīrusa ietekmi uz grūtniecību : spontāno abortu gadījumus un paaugstinātu iedzimta defekta – mikrocefālijas – risku, kad jaundzimušajiem attīstās ļoti maza galva. Vīruss pieder tai pašai patogēnu grupai kā Zika vīruss, kas palielina spontānā aborta un iedzimtu defektu risku.
Pašreizējā vīrusa celma analīze liecina, ka tas kļuvis efektīvāks cilvēku inficēšanā, un tas varētu būt iemesls saslimšanas gadījumu skaita pieaugumam teritorijās, kur iepriekš tas nav konstatēts.
Pētnieki atzīmē, ka vīrusa izplatību, visticamāk, veicinājušas klimata pārmaiņas, jo biotopu iznīcināšana ir palielinājusi mijiedarbību starp cilvēkiem un dzīvniekiem, kas potenciāli ir šīs slimības pārnēsātāji.
Vīruss pirmo reizi tika atklāts 1955. gadā Trinidādā un Tobāgo.