Iztaujā Trampa komandu 0
Pēc jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa un viņa padomnieku pēdējās nedēļās izteiktajiem strīdīgajiem un apšaubāmajiem viedokļiem sociālajos tīklos Senātā sākas Trampa veidotās administrācijas locekļu iztaujāšana par viņu atbilstību valsts ierēdņu statusam.
Izvairās no skaidras atbildes
Pēc novembra vēlēšanām Tramps paudis savu viedokli tikai īsziņās sociālajos tīklos, tāpēc ar lielu interesi tiek gaidīta viņa šodien paredzētā preses konference. Tās centrā varētu būt jautājumi par Kremļa iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanu norisē un viņa paša plāniem personiskā biznesa pārkārtošanā, lai izvairītos no interešu konflikta, 20. janvārī stājoties valsts galvas amatā. ASV izlūkdienestiem secinot, ka Krievija veikusi kiberuzbrukumus ar mērķi graut demokrātisko procesu un ietekmēt vēlēšanu iznākumu, Trampam var tikt uzdoti jautājumi, vai viņš uzticas valsts izlūkdienestiem, kas viņam drīz būs jāpārrauga. ASV likumdevējiem, tajā skaitā daudziem republikāņiem, izraisījusi apjukumu Trampa nievājošā attieksme pret izlūkdienestu veiktās izmeklēšanas rezultātiem, atzīmē laikraksts “The Washington Post”. Republikāņu senatoru grupa ar Džonu Makeinu, Senāta Bruņoto spēku komitejas priekšsēdētāju un Lindziju Greiemu priekšgalā grib piespiest Trampu paziņot, vai viņš uzticas ASV izlūkdienestu ziņojumam vai tīmekļa vietnes “WikiLeaks” aktīvistam Asanžam, kurš apgalvojis, ka viņa noplūdinātā informācija neesot saņemta no Krievijas avota. Tramps līdz šim izvairījies no skaidras atbildes, nodēvējot ziņojumu par Krievijas iejaukšanos par daļu no “politiskām raganu medībām”.
ASV analītiķi atzīmē, ka Tramps gribētu, lai tēma par Krievijas kiberuzbrukumiem tiktu slēgta, taču ir pārāk daudz neatbildētu jautājumu par viņa jūsmošanu par Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu kā “spēcīgu līderi”. Vai Trampa izteikums par “tuvāku attiecību” veidošanu ar Krieviju būtu uzskatāms par patiesu vēlmi veidot produktīvākas attiecības, nepiekāpjoties Kremlim, jautā “WP”. Vai Trampa piekāpīgā nostāja nav saistīta ar bažām, ka varētu tikt apdraudētas vai atklātas viņa biznesa intereses Krievijā?
Kā darbosies Tilersons
ASV mediji atzīmē, ka trīs dienās Senātā paredzēts uzklausīt deviņus ministru kandidātus, taču Ētikas komitejas vērtējums ir sasteigts, finanšu deklarācijas nav apstiprinātas, bet drošības dienestu pārbaude nav pabeigta. Senātā tiks iztaujāti Trampa ministru kabineta locekļi, no kuriem visstrīdīgākā ir naftas rūpnieka Reksa Tilersona kandidatūra valsts sekretāra amatam. Viņa vērienīgie biznesa darījumi Krievijā, esot naftas firmas “ExxonMobil” izpilddirektora amatā, daļā ASV senatoru ir radījuši bažas par jaunās administrācijas varbūtēju prokrievisku noslieci. Tilersona vairākas privātās tikšanās ar senatoriem esot radījušas iespaidu, ka
viņš pilnībā apzinās atšķirību starp akcionāru interešu aizsardzību un valsts interešu aizstāvību. Tilersons, kuram savulaik Krievijas prezidents Putins piešķīris Draudzības ordeni, paziņojis, ka nodos sev piederošās firmas “ExxonMobil” akcijas trastā, atkāpjoties no iesaistīšanās biznesā. Tilersona kritiķi Senātā uzskata, ka viņam būtu bijis jānosūta “draudzības ordenis” atpakaļ Kremlim pēc Maskavas veiktās Krimas apgabala aneksijas un iebrukuma Austrumukrainā. Kāda būs Tilersona kā varbūtējā valsts sekretāra attieksme pret Krievijas agresiju Ukrainā un ASV un citu rietumvalstu ieviestajām sankcijām pret Maskavu? Tramps jau licis saprast, ka varētu pārskatīt prezidenta Obamas politiku sankciju jautājumā, atzīmē “WP”, un jautā, vai Tilersons darbosies kā pretsvars Trampam vai viņa nostājas atbalstītājs.
Tramps ir interešu konfliktā
ASV medijos izteiktas aizdomas, ka Tramps joprojām atrodas interešu konfliktā, jo viņa nekustamā biznesa impērijas nodošana ģimenes locekļu pārraudzībā neatbilst interešu konflikta novēršanas prasībām no juridiskā viedokļa. Pirms nedēļas Trampa dēls Ēriks paziņojis, ka viņa ģimenes firma sākusi pirmo posmu plašā celtniecības projektā Argentīnas galvaspilsētā Buenosairesā. Pēc dažām dienām Trampa firmas jurists paziņoja, ka firma neplāno projektu Argentīnā “tuvākajā nākotnē” un ka jaunievēlētā prezidenta dēls “vienīgi gribējis teikt, ka viņam patīk pilsēta, un viņš cer tur kādreiz īstenot projektu”. Taču Ēriks Tramps pēc tam izteicās, ka “milzīgas biznesa iespējas paveras, apvienojot projektus Ziemeļamerikā, Vidusamerikā un Dienvidamerikā, jo šis tirgus ir lielāks nekā Ķīna”. Trampa ģimenes locekļi, padomnieki un juristi pēdējās nedēļās drudžaini darbojas, lai pārveidotu firmas nekustamā īpašuma biznesa struktūru un izvairītos no varbūtējiem konfliktiem. Pēdējos mēnešos Tramps atsaucis vairākus plānotus darījumus Azerbaidžānā un Gruzijā un paziņojis, ka viņa uzņēmums “Trump Organization” neslēgs jaunus kontraktus, viņam darbojoties Baltajā namā.
Jaunievēlētais prezidents par vecāko padomnieku Baltajā namā iecēlis savu znotu Džaredu Kušneru, kuram nav pieredzes politiskos amatos. Trampa pārejas komanda pavēstīja, ka Kušners atteiksies no savas algas administrācijā. Kušners cieši sadarbošoties ar topošās administrācijas kancelejas vadītāju Reinsu Prībusu un galveno stratēģi Stīvu Benonu, lai realizētu Trampa darba kārtību, teikts pārejas komandas paziņojumā. “Džareds kampaņas un pārejas laikā bija milzīga vērtība un uzticams padomnieks, un viņš manā administrācijā ieņems nozīmīgu vadības lomu,” paziņoja Tramps. Kušnera amatam nav nepieciešams apstiprinājums Senātā, tomēr nav zināms, kā viņa iecelšana amatā atbildīs federālajam antinepotisma likumam, kas liedz prezidentam pieņemt darbā radiniekus. 35 gadus vecais Kušners kopš 2009. gada ir precējies ar Trampa vecāko meitu Ivanku.
