Izsvītrotās paradīzes 0
Pagājušā gada nogalē Eiropas Savienības Padome publiskoja nodokļu paradīžu tā saukto melno sarakstu jeb, oficiālā terminoloģijā izsakoties, fiskālajā jomā “nesadarbojošos jurisdikciju sarakstu”, kurā bija iekļautas septiņpadsmit valstis un teritorijas. (Sk. 8. decembra numurā: “Nodokļu paradīzes pierakstītas. Ko tālāk?”) Bet pirms dažām dienām, 23. janvārī, ES Ekonomikas un finanšu padomes (ECOFIN) sanāksmē tika nolemts, ka astoņas valstis un teritorijas (Barbadosa, Grenāda, Dienvidkoreja, Makao, Mongolija, Panama, Tunisija un Apvienotie Arābu Emirāti), kuras apņēmušās pielāgoties attiecīgajiem ES un starptautiskajiem standartiem, respektīvi, apsolījušas laboties, jāpārkvalificē un jāpārceļ uz tā saukto pelēko sarakstu jeb “padziļinātas uzraudzības jurisdikciju kategoriju”. Tajā nu kopumā iekļautas 55 valstis un teritorijas, bet melnajā sarakstā paliek deviņas (Bahreina, Guama, Māršala salas, Namībija, Palau, Samoa, Amerikāņu Samoa, Sentlūsija un Trinidāda un Tobāgo).
Pats sarakstu publiskošanas fakts pagājušā gadā tika visnotaļ apsveikts, taču nevalstiskās organizācijas, pirmām kārtām “Oxfam”, trauksmes cēlēji un atsevišķi politiķi uzskatīja, ka “nesadarbojošos jurisdikciju” uzskaitījumam vajadzēja būt krietni garākam. Turklāt kritiku izpelnījās tā sastādīšanas metodika un necaurskatāmā procedūra. Piemēram, zināms, ka dažas Karību reģiona valstis tika saudzētas sakarā ar šo reģionu piemeklējušo postošo viesuļvētru, savukārt citu valstu kā, piemēram, Maroka vai Kuveita, atstāšana ārpus saraksta, kas esot izlemts pēdējā brīdī, arvien ir miglā tīta. Kritizētāji tāpat norādīja uz sankciju – kādas vispār nav paredzētas – nepieciešamību ilgstošas nesadarbošanās vai saistību nepildīšanas gadījumos. Jo ar sarakstu periodisku pārskatīšanu vien nebūs pietiekami, lai sasniegtu izvirzīto mērķi, proti, “veicināt labu pārvaldību nodokļu jomā visā pasaulē”.
Protams, iebildumus radīja arī tik ātri un apjomīgi veiktā melnā saraksta īsināšana, pamatojoties uz ES dalībvalstu deleģēto ekspertu grupas viedokli, kas plašākai sabiedrībai nav pieejams. Tāpat kā iepriekš pieminēto jurisdikciju piesūtītajos saistību rakstos izklāstīto solījumu konkrētais saturs, jo, ES prezidējošās Bulgārijas finanšu ministra Vladislava Goranova vārdiem, “mēs nevaram automātiski publicēt šīs vēstules. Iesakām kontaktēties ar šīm teritorijām un noskaidrot, vai tās vēlas publiskot savas apņemšanās”… ES ekonomikas komisārs Pjērs Moskovisī, tiekoties ar franču presi, mēdz diezgan atklāti atzīt, ka melnais saraksts ir starpvaldību kompromisos “diplomātiski” tapis un tātad visai nepilnīgs dokuments. Lēmumu pieņemšanai fiskālajā jomā nepieciešams dalībvalstu konsenss. Un to daudz vieglāk panākt, lai sarakstu apcirptu, nevis eventuāli papildinātu. Tāpēc 23. janvāra ECOFIN sanāksmes dalībnieku vairākums pauda optimismu, kāds caurstrāvo, piemēram, Latvijas Finanšu ministrijas preses relīzi, kur citēta Dana Reizniece-Ozola: “Padomē novērtējām šo valstu apņemšanās novērst iepriekš Eiropas Savienības līmenī atklātās nepilnības un padarīt savu nodokļu sistēmu caurskatāmu. (..) Manuprāt, tieši šāda vispasaules sadarbība nodokļu jomā ir galvenais visa šā procesa sasniegums.”
Netrūkst arī citādā toņkārtā ieturētu vērtējumu. Eirodeputāte Ana Gomesa, kura pērn darbojās Eiropas Parlamenta izmeklēšanas komisijā par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas (PANA) un kura minētās izmeklēšanas ietvaros apmeklēja Luksemburgu (daudzi domā, ka Luksemburgai, Maltai un Īrijai arī vajadzētu figurēt kādā no sarakstiem): “Visas valstis izsaka ieinteresētību apkarot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, naudas atmazgāšanu un ar to saistītos kriminālnoziegumus. Taču likumdošanā faktiski notiek pretējais. ES dalībvalstu nostāja ir krasā pretrunā to teiktajam. Šī liekulība un vārdu un darbu nesaderība jāatmasko, tā ir ārkārtīgi bīstama Eiropai, un ne tikai valstu budžetiem, bet arī drošībai. Jo ir runa par noziedzīgiem tīkliem, tostarp tādiem, kas finansē terorismu un cilvēku tirdzniecību.”
Panamas un Tunisijas vadītāji jau paguvuši apsveikt Eiropas Savienības lēmumu. Tomēr pastāv nojausma, ka politiķu sarosīšanos izraisījušajam atmaskojumu seriālam – “Luxleaks”, “Panamas dokumenti” un “Paradīzes dokumenti” – būs turpinājums.
