Izstrādātas moduļu mājas bēgļiem 0
Pasaule kļūst arvien mobilāka, un tas maina arī arhitektūru. Iespējams, drīz tradicionālais monolītais betons tiks izmantots tikai izcilu sabiedrisko ēku celšanai. Krasi pieaugošās dzimstības dēļ 2025. gadā ik stundu būtu jāizgatavo 4000 mājokļu. Otrs un visuztraucošākais iemesls potenciālam mājokļu deficītam ir ļoti lielais bēgļu skaits, kas parādījies pasaulē, un nav nekādu pazīmju, ka tas principiāli varētu samazināties.
Lai bēgļus varētu civilizēti uzņemt un adaptēt, palielinās pieprasījums pēc ekonomiskām mājām, kuru celtniecība neprasītu daudz laika un nepiesārņotu dabu.
Par bēgļu krīzes risinājumiem Eiropā, piemēram, ir aizdomājies arī tāds gigants kā “IKEA”, kas ir izstrādājis savu konceptu. Ātrs, vienkāršs un samērā īslaicīgs risinājums ar izmantošanas iespējām tikai līdz trim gadiem. Šādam projektam nav nepieciešama nedz pamatu izbūve, nedz būvatļauja, jo tās faktiski ir pagaidu būves. Operatīvi un videi draudzīgi šo jautājumu palīdzētu risinātu bēgļu izvietošana koka karkasa moduļu mājās, kas šobrīd pasaulē sāk savu uzvaras gājienu. Tas ir praktisks, ilgtspējīgs un inovatīvs risinājums bēgļu krīzes organizēšanai. Pie tādu moduļu māju būvniecības ķērusies arī franču kompānija “Logelis”. Arī vietējais ražotājs “Nordic Homes” ir izstrādājis divus ēkas projektus bēgļu nometņu apbūvei, izmantojot koka karkasa modulāro sistēmu.
Kas ir moduļu māja
Moduļus izgatavo no koksnes, kas ir atjaunojamais resurss. Izvēloties būvniecībā koksni, samazina CO2 izmešu apjomus un arī celtniecības atkritumus būvniecības objektā. Koksne ļauj samazināt būvniecībā patērēto enerģiju, kā arī ēkas uzturēšanas izmaksas. Pateicoties koka mazajam svaram, ēkas kopējais svars izveidojas vieglāks, un tas ļauj ietaupīt līdzekļus pamatu izbūvei. Arī koka karkasa moduļu sistēma sniedz iespēju uzbūvēt gandrīz jebkāda lietojuma, izmēra un sarežģītības pakāpes ēkas.
Koka moduļus būvē rūpnīcas iekštelpās, pasargājot konstrukcijas un citus būvniecības materiālus no nokrišņiem, kas ļauj sasniegt ģeometrisko precizitāti un augstu kvalitāti. Moduļu augsto energoefektivitāti nodrošina ēkas ārsienu un jumta siltumizolācija un īpašā ēkas konstrukciju savienošanas metode. Moduļu ēkas konstrukciju siltuma caurlaide iekļaujas Latvijas Būvnormatīvos noteiktajos kritērijos. Moduļu koka karkasa ražošanai tiek izmantots tikai FSC sertificēts materiāls. Visi lietotie būvizstrādājumi ir CE marķēti. Zāģmateriālu stiprības, mitruma un citu kvalitātes kritēriju normas tiek ievērotas atbilstoši ES kvalitātes kritērijiem, garantējot visaugstāko materiālu kvalitāti. Konstrukcijas projektē tā, lai to izturība nodrošinātu ēkai vismaz 50 gadu garantiju. Koksne kā būvmateriāls pilnībā atbilst kvalitatīvas skaņas izolācijas kritērijiem. Piemēram, skaņas izolācijas līmenis starp dzīvojamām istabām var tikt sasniegts līdz pat 52 dB.
“Nordic Homes” moduļa izgatavošana notiek desmit stacijās, kurās koka karkasa konstrukcija pārtop par pilnībā pabeigtu moduli, kurš ir gatavs transportēšanai. Moduļos iespējams uzstādīt jebkāda veida apkures sistēmu, sākot ar elektriskiem radiatoriem, beidzot ar granulu katlu vai siltumsūkņa sistēmu un pat apsildāmās grīdas. Ventilācijai izmantot dažādus risinājumus, tostarp rekuperācijas sistēmas. Efektīvākai darbu izpildei projektēšanas tehnoloģijas ietvaros izmanto BIM modelēšanas sistēmu. Ārējā apdarē var plaši izmantot gan koka, gan dekoratīvā apmetuma, gan citus apdares materiālus.
Atvērts piedāvājums
“Pirms apmēram pusotra gada “Nordic Homes” izstrādāja divu ēku projektu variantus bēgļu krīzes risināšanai Eiropā, kad uzņēmums saņēma vairākus pieprasījumus no dažādām valstīm un klientiem. Lai gan interese bija liela, tomēr nevienu projektu dzīvē nav izdevies īstenot. Viens no iemesliem ir sarežģīts un birokrātisks pašvaldību iepirkumu process. Tāpat arī nestabila un nenoteikta Eiropas valstu politika bēgļu krīzes risinājumam. Jāņem vērā arī tas, ka, lai gan “Nordic Homes” moduļu ēkas nepieciešamības gadījumā ir demontējamas un pārvietojamas citviet, tomēr tās tiek projektētas kā pastāvīgas būves un to pārvietošana ir samērā sarežģīts un dārgs process. Ja bēgļi pēc kāda laika tiek izmitināti citviet, projekta attīstītājam jādomā, kā ēku izmantot turpmāk. Sociālā māja vai dienesta viesnīca ir tikai dažas alternatīvas,” stāsta Esēnija Zīriņa, “Nordic Homes” mārketinga vadītāja.
Abu projektu ēku koncepcija ir vienota. Tomēr katram projektam ir paredzēta atšķirīga ietilpība un izmitināšanas blīvums. Viens variants paredz iespēju izmitināt līdz 168 personām, izvietojot vienā istabā līdz četrām personām. Otrā variantā ēkas kopējā kapacitāte ir 180 personas, taču izmitināšanas blīvums ir tikai divas personas istabā.
Modulārās sistēmas koncepcija ļauj uzražot, izvietot un samontēt dažāda izmēra moduļus. Piedevām katram modulim ir savs lietojums, piemēram, sanitārais mezgls, dzīvojamās istabas modulis, virtuves un ēdamistabas modulis. Dažādu moduļu izmantošana bēgļu izvietošanai ļauj to darīt ekonomiski un pārdomāti, ļaujot vienai ģimenei dzīvot kopā. Katru moduli piegādā būvobjektā ar jau uzstādītiem inženiertīkliem, mēbelēm, tāpat pilnu iekšējo un ārējo apdari. Tas ļauj tādējādi būtiski paātrināt būvniecības gaitu, apmierinot pieaugušo pieprasījumu, un nodrošināt pilnvērtīgu risinājumu bēgļu nometņu izveidei un apbūvei.
