Izstāde – veltījums Jelgavai 0
Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā līdz 31. maijam skatāma izstāde “Jelgavas zelts”, kas veltīta pilsētas 750 gadu jubilejai.
Daudzajās muzeja zālēs redzams tas labākais, ko devuši latviešu mākslinieki kā veltījumu Jelgavai vai tās apkārtnei. Šie mākslinieki ir dzimuši vai mācījušies, vai dzīvojuši Jelgavā. Gandrīz visiem vecajiem latviešu glezniecības klasiķiem ceļi aizveduši uz Jelgavu. Tā Vilhelma Purvīša, Jāņa (Johana) Valtera, Jūlija Federa daiļrade bez Jelgavas vai tās apkārtnes skatiem nav iedomājama, tāpēc arī šo mākslinieku darbi izstādīti goda vietā. Žēl, ka Purvīša darbi, kuri atradās viņa mājā, 1944. gadā pārvērtušies pelnos. Laimīgas sagadīšanās dēļ Ģederta Eliasa darbi gandrīz visi atrodas muzeja fondos. Tie redzami pastāvīgajā ekspozīcijā, un katru reizi mēs šajos darbos pamanām ko jaunu. Mākslinieku paaudzes seko cita citai, Krievijas impērijas mākslas augstskolu absolventus nomaina Latvijas Mākslas akadēmijas beidzēji ar savu skatījumu uz pilsētu un tās apkārtni. Nāk Kalnrozes, Baltgaiļa, Jurķeļa laikmets. Žēl, ka nav skatāmi divu pirmo mākslinieku līdz 1944. gadam uzgleznotie darbi, jo tie tāpat kā Purvīša gleznas lielajā ugunsgrēkā gājušas bojā. Sevišķi gribu izcelt Miervalda Ķemera zīmējumus un gleznas, kā teicams zīmētājs viņš savu uzdevumu veicis spoži. Vairāki pasteļu mākslas meistari savu darbību izvērsuši tieši Jelgavā, starp tiem nevar neizcelt Ritu Valneri, Edvīnu Kalnenieku un arī citus. Visus māksliniekus vienā rakstā nevar aptvert, jo viņu tādā mazā pilsētā visos laikos ir bijis daudz. Rakstot par gleznotājiem Jelgavā, noteikti jāpiemin tie laiki, kad pilsētā tika nodibināta Latvijas Mākslinieku savienības Jelgavas nodaļa. Tās dvēsele, idejiskais un praktiskais vadītājs bija Guntis Strupulis, viņš roku rokā ar Nelliju Darkevicu veidoja Jelgavas mākslas dzīvi, piesaistot arvien vairāk mākslinieku. Viņam aizejot mūžības ceļos, mākslas dzīvei nebija vairs tās jaudas kā Strupuļa laikā. Tas ir vesels laikmets, un šī laikmeta dalībnieku darbi redzami izstādē. Šāda mākslas darbība neradās tukšā vietā, jo no 1920. līdz 1940. gadam šeit darbojās Baltgaiļa dibinātā “Zaļā vārna”. Izstādē nevar nepamanīt gleznotāja un tēlnieka Aleksandra Strekavina un ievērojamā teātru dekoratora zemgalieša Arvīda Spertāla devumu latviešu glezniecībā.
Ja nebūtu medaļnieku, tēlnieku devums izstādē nebūtu liels. Bagātīgi ar saviem darbiem izstādi pārstāvējusi Rasa Kalniņa-Grīnberga, ar nelielu darbiņu Mārtiņš Zaurs. Medaļnieki savos darbos attēlo ļaudis, kuri Zemgalē dzimuši, dzīvojuši vai mācījušies, kā arī slavenas un ievērojamas celtnes – Rundāles pili, Jelgavas muzeja celtni u. c. Sevišķi gribu pievērst uzmanību koktēlnieka Krišjāņa Kugras darbiem. Viņa radītie tēli ir sirsnīgi un mīlestības pilni, pauž optimismu un neļauj nodoties skumjām domām.
Līdztekus tēlotājas mākslas darbiem atsevišķā telpā redzami arī lietišķās mākslas meistaru darinājumi. Tie ir ne tikai keramiķu radītie darbi, bet arī dažādas rotas, kas darinātas no sudraba, vara, dažādiem akmeņiem. Daudzi darbi veikti jauktajās tehnikās, veiksmīgi apvienojot metālus ar akmeņiem un ādu. Izstādē redzams daudz veiksmīgu risinājumu ar vilnu, dziju. Viens no interesantākajiem darbiem ir “Akmens bibliotēka” (Jānis Leimanis), un šī darba radīšanai izmantots parasts melni apdedzināts māls. Nav aizmirstas arī vitrāžas.
Šī izstāde kopumā dod iespēju ielūkoties dažādu laikmetu mākslinieku devumā savai pilsētai. Tie ir dažādu virzienu pārstāvji mākslā, kā arī dažādu mākslas skolu pārstāvji, kas dzīvojuši dažādos laikmetos. Visi izstādes dalībnieki ir jelgavnieki un ar pilnām tiesībām viņus var saukt par “Jelgavas zeltu”, jo daudzi no tiem ir aizgājuši tālu pasaulē, savā dzīves aprakstā nesot Jelgavas vārdu.
