Izstādē “Varoņstāstu diena” būs apskatāmi līdz šim neeksponēti priekšmeti un fotogrāfijas 0
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs 11. novembrī aicina atzīmēt simto gadskārtu Latvijas armijas uzvarai pār Bermonta karaspēku ar īpašu pasākumu programmu “Varoņstāstu dienā”, LA.lv uzzināja muzejā.
Jaunatvērtajā izstādē spoži mirdz ne vien valsts augstākais militārais apbalvojums, bet arī citas atzinības zīmes, godalgas un personiskie priekšmeti, vīsies kavalieru likteņgaitas.
Tā vēsta par ordeņa izveidi, sākot no apbalvojuma statūtu sastādīšanas, ordeņa metu izstrādes un beidzot ar tā izgatavošanu. Apkopotas liecības par ordeņa pasniegšanas organizēšanu un Lāčplēša dienas svinību tradīcijām.
Tikai vienu dienu gadā – 11. novembrī – izstādē tradicionāli apskatāmi ģenerāļa Jāņa Baloža (1881–1965) visu trīs pakāpju Lāčplēša Kara ordeņi, par ko stāstīs un uz jautājumiem atbildēs muzeja speciālisti.
Latvijas armijas uzvara Rīgā 1919. gada 11. novembrī pār Bermonta karaspēku kļuva ne tikai par pagrieziena punktu Latvijas Neatkarības karā, bet arī simboliski iezīmēja pirmā militārā apbalvojuma – Lāčplēša Kara ordeņa – dibināšanas dienu.
No 1920. līdz 1928. gadam ar Lāčplēša Kara ordeni kopumā tika apbalvotas vairāk nekā 2000 personas. Izstādes “11 varoņstāsti. Lāčplēša Kara ordenis, tā kavalieri un Lāčplēša diena” centrā ir 11 ordeņa kavalieru dzīvesstāsti.
To vidū zinātnieks, kultūras un sabiedriskais darbinieks Valdemārs Ģinters, vācbaltietis un Francijas armijas leitnants Konrāds Dekerts, viena no trim Lāčplēša Kara ordeņa kavalierēm sievietēm, studente un Latvijas Sieviešu palīdzības korpusa darbiniece Elza Žiglevica, 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulka strēlnieks Kārlis Kevešāns un padomju varas represiju upuris Ernests Lācis, kā arī citi.
Katrs dzīvesstāsts ir spilgts piemērs apbalvoto personu dažādībai un vienlaikus ilustrē visas Latvijas vēstures sarežģīto ritējumu.
Izstādē pirmo reizi Latvijā ir iespēja apskatīt ordeņa izgatavošanas matricas no ordeņu, apbalvojumu un rotas lietu kaltuves “Arthus-Bertrand” Francijā.
Matricas izveidotas 1920. gados un ar tām bija iespējams izgatavot Lāčplēša Kara ordeņa III šķiras ordeņa zīmi divos variantos – gan ar emaljētu reversa pusi, gan bez tās.
Tāpat izstādē apskatāmi arī citi līdz šim neeksponēti priekšmeti un fotogrāfijas, kas glabājas dažādās Latvijas kultūras vērtību krātuvēs un privātpersonu īpašumā.
Eksponētas Lāčplēša Kara ordeņa skices no skiču albuma (to izstādē var caurlūkot digitālā formā), kā arī ordeņa kavalierim Jāzepam Sikoram piederējusī tējas servīze ar Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru biedrības simboliku, kas padomju okupācijas laikā tikusi sapakota un glabāta malkas šķūnī.
