Izstādē “Rīga, kuras nav” varēs iepazīt dižo parku plānus 0
Otrdien, 24. maijā plkst. 18 Latvijas Arhitektūras muzejā atklās izstāžu cikla “Rīga, kuras nav. Kartes un plāni” otro izstādi “Zilās Rīgas zaļie ķīļi”, kas veltīta galvaspilsētas zaļajām zonām un akvatorijiem, LA.lv uzzināja muzejā.
Latvijas Arhitektūras muzeja krājumā ir gandrīz tūkstotis 20. gadsimta Rīgas plānojuma projektu, un ar tiem iepazīstina izstāžu cikls “Rīga, kuras nav. Kartes un plāni”. Pirmā izstāde “Rīga. Pamatplāns” (2015) eksponēja galvaspilsētu ambiciozos plānus pēc Pirmā pasaules kara, otro izstādi “Zilās Rīgas zaļie ķīļi” veido plāni, kas radīti, lai nodrošinātu pilsētniekiem veselīgu vidi, paskaidroja muzeja pārstāve Ilze Martinsone.
Rīga var pretendēt uz “zilās” pilsētas statusu, jo tā ir izaugusi Daugavas krastos pie Rīgas jūras līča un to ieskauj ezeri. Zaļās teritorijas attīstības plānos iezīmēja plānotāji, tās akceptēja politiķi, bet realizēja Rīgas pilsētas dārznieks. Ievērojamākais no viņiem bija Georgs Kufalts (1853–1938), kurš radīja parkus, kas šodien ir Rīgas kā Pasaules kultūras mantojuma vietas lepnums. 30. gadu otrās puses vērienīgākais projekts bija Uzvaras laukums, kura grandiozā iecere izmēros tuvojās Valsts sporta laukumam Berlīnes 1936. gada Olimpiskajās spēlēs – laukuma teritorija tika plānota vairāk nekā 120 ha platībā. Bet pēckara Rīgas ģenerālo plānu arhitekts Gunārs Melbergs piedāvāja radīt “zaļos ķīļus”, lai pilsētas centru apgādātu ar svaigu gaisu.
Pilsētas attīstībā sacenšas dažādi spēki, jo akvatoriju un zaļās teritorijas var izmantot ne tikai atpūtai, bet arī apbūvei. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Andra Rozes vadībā tika radīts Rīgas attīstības plāns, kura radikālās idejas paredzēja atjaunot pilsētas zili zaļo tīklojumu, neraugoties uz zemju privāto piederību.
Izstāde būs atvērta līdz 19. augustam.
