Izstādē “Pēc mums vēl ilgi zeme skums” piemin Baigā gada upurus 0
Ceturtdien, 7. jūlijā bijušajā čekas galvenajā mītnē Rīgā, Brīvības ielā 61, plkst. 13 Latvijas Okupācijas muzejs atklāja izstādi “Pēc mums vēl ilgi zeme skums”, LA.lv uzzināja muzejā.
Izstāde veltīta 99 komunistiskā terora upuriem, ko čekisti nošāva un apraka Rīgas Centrālcietumā. Noziegums notika no 1941. gada 27. līdz 29. jūnijam. Izstāde būs redzama līdz septembra beigām un papildinās jau esošo Okupācijas muzeja ekspozīciju, kas vēstī par čekas darbību Latvijā.
Līdz šim ziņas par Centrālcietuma traģēdiju bija skopas. Tikai 2014. gadā sākās padziļināta izpēte, lai noskaidrotu nogalināto vārdus, arestu iemeslus un slepkavības apstākļus. “Mēs esam izdarījuši to, kas jau sen bija nepieciešams: atdodam visiem noslepkavotajiem vārdus un lielākajai daļai – piecdesmit sešiem – arī sejas,” teic izstādes autore Inese Dreimane.
Latvijā padomju okupācijas pirmo gadu no 1940. gada 17. jūnija līdz 1941. gada 1. jūlijam mēdz dēvēt par “Baigo gadu”. Šī viena gada laikā komunistiskā režīma represīvā iestāde – čeka – arestēja vismaz 3745 Latvijas pilsoņus, bet nogalināja – 400. Arestēto civiliedzīvotāju beztiesas nošaušana Centrālcietumā bija viens no pēdējiem komunistiskā režīma noziegumiem 1941. gadā.
“Noziegums sāka atklāties pēc padomju varas bēgšanas – 1. jūlijā, kad Rīgu pārņēma vācu karaspēks. Vēl mūsdienās daudzās ģimenēs ir saglabājušies nostāsti par vecvecākiem vai vecvecāku vecākiem, kas gājuši uz Centrālcietumu meklēt pazudušos tuviniekus. Iespējams, ka izstāde būs iespēja aizpildīt “baltos plankumus” dažu dzimtu vēsturē,” stāsta muzeja speciāliste Līga Strazda.
Atrokot bedres tika atrasti 98 nošauti vīrieši (vienu atrada vēlāk), no kuriem drīz atpazina 69. Šī informācija tā arī palika, nepapildināta līdz mūsdienām. Jaunākās izpētes gaitā ir izdevies iegūt biogrāfiskas ziņas par lielāko daļu bojāgājušajiem. Nogalināto vidū bija 79 latvieši, septiņi krievi, seši ebreji, četri vācieši, viens polis un viens norvēģis. Vienā gadījumā tautība nebija nosakāma neprecīzi uzrakstīta vārda un uzvārda dēļ.
Vācu okupācijas vara šo čekas noziegumu izmantoja antisemītiskas propagandas nolūkos. Savukārt otrās komunistu okupācijas (1944/1945-1990) periodā šo notikumu nedrīkstēja pieminēt. Rezultātā slepkavības kļuva par statistiku, kuras traģismu gandrīz neviens vairs nesaskatīja. Izstāde ir veltījums bojā gājušo cilvēku piemiņai un pēdējā goda atdošana.
Izstādi veidoja muzeja pētniece, vēsturniece Inese Dreimane un mākslinieks Rolands Vēgners. Tās gatavošanā piedalījās arī vēsturnieki Rihards Pētersons un Līga Strazda.
