Izstāde “Liepājas brīvības stāsts” radījusi lielu interesi un muzejam nesusi vērtīgus dāvinājumus 0
Latvijas simtgadei veidotā liepājnieku izstāde “Liepājas brīvības stāsts”, kas atspoguļoja Liepāju un liepājniekus pirmās Latvijas brīvvalsts un Trešās Atmodas laikā, radījusi lielu apmeklētāju interesi, LA.lv uzzināja muzejā.
Kopumā izstādes eksponēšanas laikā to apskatījuši 5000 interesenti, novadītas 15 muzejpedagoģijas nodarbības par Liepājas brīvības stāstiem 1. – 9.klašu grupām un septiņas patriotiskās muzejpedagoģijas nodarbības “Vai Tu zini, kas ir Latvija?”, iepazīstinot skolēnus ar Latvijas simboliem no to izveides līdz mūsdienām. Izstādes laikā notikušas arī ekskursijas dažāda vecuma apmeklētājiem Latvijas simtgades atzīmēšanas ietvaros.
Izstādes ietvaros tika intervēti 15 liepājnieki – izstādes dalībnieki un izveidoti 18 video sižeti, kuri digitālā formā glabāsies muzeja arhīvā. Šajos video sižetos intervējamie iepazīstina ar saviem ģimenes locekļiem, viņu darbību, dzīvi pirmās Latvijas brīvvalsts laikā, nozīmīgiem priekšmetiem no šī laika, kā arī paši dalījušies savā pieredzē par piedzīvoto Trešās Atmodas laikā un savu dalību atmodas procesos.
Izstādei noslēdzoties, Liepājas muzeja krājums tika papildināts ar jauniem priekšmetiem, kurus dāvinājuši izstādes dalībnieki.
“Kā viens no tiem minams Daces Grīnbergas 20. gs. 20. – 30. gadu porcelāna servīze, Liepājas O. Kalpaka 15. vidusskolas bijušā direktore Maija Neimane dāvinājusi 9 fotogrāfijas no skolas izveides laika – Trešās Atmodas, ar Trešās Atmodas laika pārtikas taloniem dažādām precēm dalījusies Ildze Lagzdiņa, bērza tāss kartiņa, kuru lēģerī darinājis nezināms ieslodzītais, muzejam nodevusi Inta Vanaga, fotogrāfiju ar Liepājas pilsētas domes sastāvu pilsētas 300 gadu jubilejā, 1925. gadā, dāvinājusi Līga Engelmane.,” pauda muzejpedagoģe Anita Urkauska.
Īpašu pateicību Liepājas muzejs izteicis 20. gadsimta 20.-30. gados pazīstamā Liepājas fotogrāfa Jura Bokuma mazdēlam Verneram Bokumam, kurš muzeja krājumam nodevis vairākus vērtīgus sava vectēva priekšmetus: ādas portfeli, tālskati, kabatas nazīti ar ādas maciņu, burāšanas sacensībās iegūtos kausus, zelta un sudraba medaļas par piedalīšanos Latvijas Vispārīgajos sporta svētkos.
Muzejs saņēmis arī foto albumus ar Jura Bokuma foto uzņēmumiem 20. gs. 30. gados, 1935. gada grāmatu “Vadonis pa Liepāju”. Daudzi muzeja priekšmeti tiek arī digitalizēti un šādā formātā ir saglabātas arī Elizabetes Tīres – Liepājas Mākslas vidusskolas apģērbu modelēšanas un šūšanas nodaļas dibinātājas un vadītājas – fotogrāfijas, kuras muzejam nodevusi viņas meita Irina Tīre.
Kā spilgts izstādes notikums apmeklētājiem palikusi atmiņā mākslas performance “Dzīvās Liepājas bildes”, ko tieši šai izstādei sagatavoja horeogrāfe Ieva Kemlere. Mākslas performanci papildināja mūzika un dejas no Latvijas brīvvalsts laika skaņdarbiem. Dejotāji iedzīvināja 20. gs. 20. – 30. gadu Liepājā tapušus lielformāta attēlus.
Latvijas simtgadei veltītā izstāde tika veidota no liepājnieku vēsturiskajām fotogrāfijām, ģimenes relikvijām un atmiņu stāstiem par pirmo Latvijas brīvvalsts laiku, liepājnieku centieniem pēc neatkarības un brīvības 20. gadsimta astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmitajos gados Tautas frontes un Trešās Atmodas laikā.
Kopumā izstādes veidošanā piedalījās gandrīz 50 liepājnieki, Liepājas muzejam pastiprinot izstādes vizuālo noformējumu ar sava krājuma priekšmetiem.
