Izstāde “1914”: esam vēstures sagūstīti 0
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē “Arsenāls” atklāta Eiropas kultūras galvaspilsētas izstāde “1914”, kas veltīta Pirmā pasaules kara simtgadei. Izstāde vienlaikus ir stāsts par pagrieziena punktu vēsturē un reizē arhitektonisks inscenējums, kura centrā ir trīs sadursmju zonas – konflikts laika dimensijā, kad jauns laikmets neatgriezeniski transformēja iepriekšējo vērtību sistēmu un atskaites punktus, konflikts cilvēkā – spēja upurēt dzīvi, iesaistoties karā un cīnoties par savu zemi, un visbeidzot – konflikts ģeogrāfiskajā telpā, kurā sevi pieteic jauni lielvaru un politisko spēku samēri un topošā jaunā Eiropa.
“Tikai tagad saprotam, ka izstāde liek aizdomāties par ļoti daudzām lietām: karš kā vēsturisks notikums, kura laikā cīnās varas un lielvaras, bet kara laikā cilvēks arī dzīvo, strādā, pārdzīvo, izdzīvo, mīl, cieš. Un tieši cilvēciskās emocijas un tas, kādā veidā mākslinieki tās ir atspoguļojuši, šķiet tas būtiskākais arī šīs izstādes ietvaros,” izstādei veltītajā preses konferencē pauda Nodibinājuma Rīga 2014 vadītāja Diāna Čivle.
“1914 – I pasaules karš, par kuru visur mēdz rakstīt, ka tas izmainīja pasauli, visu pasaules attīstības gaitu, ģeopolitisko situāciju, iezīmēja Eiropas kartē daudzas jaunas neatkarīgas valstis, kas izveidojās, sabrūkot četrām impērijām. Un tas arī bija šīs izstādes uzstādījums – izejot cauri sabrukumam, iznīcībai, tam, kas mums varētu asociēties ar karu, aiziet pie jaunradītas mākslas. Tās mākslas, kas radusies tajā laikā un kuras autori ir aculiecinieki tam laikam,” sacīja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce.
“Pateicoties notikumiem, kas sāka risināties 1914. gadā, daudzas Austrumeiropas valstis, tostarp arī Latvija, spēja nodibināt savu valstisko neatkarību, jeb, kā rakstīja kāds vēsturnieks, no nekā varēja rasties valstiskums. Mēs aizvien esam sagūstīti no tiem notikumiem un attiecībām, kuras izraisīja 1914; tā nav nekāda aizvēsture, kurā mēs esam nonākuši,” izstādes preses konferencē uzsvēra Rīga 2014 tematiskās līnijas “Brīvības iela” kurators Gints Grūbe.
Izstādes “1914” kuratore un projekta autore Ginta Gerharde-Upeniece pauda viedokli, ka tā uzdod jautājumu: vai pasaules karš ir pagātnes formula, vai cilvēkam piemītošā tieksme karot nav tagadnes agresiju cēlonis? Vai kara ieguvumi ir nesto upuru vērti?
Izstāde būs skatāma no 18. janvāra līdz 20.aprīlim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē “Arsenāls”.
