Izsolē pārdos Mārtiņa Lutera vēstuli, kura kritizēti ebreji 1
Baznīcas reformatora Mārtiņa Lutera vēstule, kas rakstīta pirms gandrīz 500 gadiem un kurā kritizēti ebreji, tiek piedāvāta izsolē, kas līdz trešdienai notiek ASV Masačūsetsas štata Bostonas pilsētā.
Lutera pētnieki gan uzskata, ka viņš šīs vēstules dēļ nebūtu uzskatāms par antisemītu.
Ir gaidāms, ka šī vēstule uz vienas lapas, kura aprakstīta no abām pusēm, tiks nosolīta par vismaz 300 000 ASV dolāru (255 789 eiro).
“Mārtiņa Lutera priekšmeti nenonāk izsolēs sevišķi bieži, un šī 500 gadus vecā vēstule ir neiedomājami labā stāvoklī,” sacīja Bostonā bāzētā izsoļu nama “RR Auction” viceprezidents Roberts Livingstons.
Vēstule tika uzrakstīta ap 1543.gada septembri Berlīnes Svētā Nikolaja baznīcas augstai amatpersonai, atbildot uz šīs amatpersonas vēstuli, kurā bija lūgta Lutera interpretācija par dažiem Bībeles pantiem, ar kuriem bijušais Lutera draugs Johans Agrikola attaisnoja savu pozitīvo izturēšanos pret ebrejiem Vācijā.
Luters savā atbildē šai amatpersonai Georgam Buholceram raksta, ka viņš ir labi rīkojies, sprediķojot pret ebrejiem, un viņam to vajadzētu darīt arī turpmāk, ignorējot Agrikolu, kuru Luters apsūdzēja kā meli.
“Jo šie ebreji nav ebreji, bet iemiesoti velni, kuri lād mūsu Kungu,” rakstīja Luters.
Luters, kurš ar 95 tēzēm 1517.gadā aizsāka protestantisko reformāciju kristietībā, sākotnēji bija jutis līdzi ebrejiem, pret kuriem katoļu baznīca slikti izturējās, teikts pētnieka Ērika Metaksasa pērn iznākušajā grāmatā “Mārtiņš Luters”.
Nav šaubu, ka Luteram bija stipri negatīvas jūtas pret ebrejiem vēlāk, kad viņš bija “untumains un slims”, atzina Metaksass.
Autors gan brīdināja nepielīdzināt 16.gadsimta antisemītismu 21.gadsimta antisemītismam, jo “mēs to nesaprotam tā, kā to būtu sapratis Luters”.
Luters bija neapmierināts ar to, ka ebreji nepārgāja viņa reformētajā kristietībā.
“Lai cik šausmīga būtu bijusi Lutera neiecietība pret saviem laikabiedriem ebrejiem, Luters nebija antisemīts. Viņa jūdaisma kritikas saknes bija teoloģiskās domstarpībās par to, kā jālasa [ebrejiem un kristiešiem] kopīgie Svētie raksti, nevis rasu naidā,” elektroniskā pasta vēstulē atzina Bostonas Universitātes asociētais profesors baznīcas vēsturē Kristofers Boids Brauns.
Luters nosodīja viduslaiku kristiešu apsūdzības ebrejiem, ka viņi esot atbildīgi par Jēzus nāvi, un stingri aizstāvēja nevardarbīgu reliģisku toleranci, atgādināja Brauns.
Domājams, ka šī vēstule komplektā ar ādas ietvaru tiks pārdota kādam muzejam vai privātam kolekcionāram, kas zinās, kā to pienācīgi saglabāt, sacīja Livingstons.
Vēstule pēc ilgas aizmirstības tika atrasta 1914.gadā kāda vācu barona privātkolekcijā. To izsolē pārdod kāds dokumentu kolekcionārs no Vācijas.
