Izsolē meklēs Vidzemes tirgus nomniekus uz 30 gadiem 0
AS “Rīgas Centrāltirgus” izsludinājusi pieteikšanos Brīvības ielā 90A esošā Vidzemes tirgus nomas un apbūves tiesību mutiskai izsolei, aģentūru LETA informēja uzņēmuma pārstāve Ilze Lapko.
Nekustamā īpašuma iznomāšanas mērķis ir tā atjaunošana un attīstīšana, kā arī Vidzemes tirgus darbības nodrošināšana, uzturēšana un apsaimniekošana.
Izsoles noteikumi paredz, ka nomniekam būs jāatjauno un jāattīsta divas esošās vēsturiskās tirgus ēkas un jāiekārto tirgus laukums ar tirdzniecības vietām. Tāpat būs jāuzbūvē darījumu ēka, palīgēkas un skatuve, kas paredzēta kultūras aktivitāšu nodrošināšanai.
Vienlaikus būs arī jāizveido autostāvvieta un apzaļumots aktīvās atpūtas laukums gan pieaugušajiem, gan bērniem.
Nomas tiesības tiek izsolītas uz 30 gadu termiņu.
Izsole notiks 9.martā plkst.11, Centrāltirgus telpās, Nēģu ielā 7. Pieteikties izsolei var līdz 24.februārim.
Kā ziņots, potenciālajiem nomniekiem pirms dalības izsolē tiks prasīta arī astoņu miljonu eiro liela investīciju garantija.
Rīgas mērs Oļegs Burovs (GKR) iepriekš šādu prasību pamatoja ar to, ka tādējādi būs iespēja izvairīties no “firmām-viendienītēm”. Savukārt šāda summa izvēlēta, jo Āgenskalna tirgus investoriem bija nepieciešams garantēt piecus miljonus eiro lielas investīcijas, bet Vidzemes tirgus ir lielāks.
Tāpat ziņots, ka 2019.gada sākumā Rīgas dome uzdeva Centrāltirgum kā Vidzemes tirgus teritorijas pārvaldniekiem izstrādāt teritorijas attīstības vīziju.
Kopumā uzņēmums SIA “Colliers International Advisors” izstrādāja trīs iespējamos Vidzemes tirgus atjaunošanas scenārijus, no kuriem Centrāltirgum bija jāizvēlas viens, viņuprāt, vispiemērotākais variants, kuru prezentēt arī domes vadībai.
Pirmais variants paredzēja, ka visu tirgus atjaunošanu un pārvaldību uzņemas pats uzņēmums. Šādā gadījumā centrāltirgum būtu jāņem kredīts vismaz 14 miljonu eiro apmērā. Iepriekš tika norādīts, ka, no uzņēmējdarbības risku viedokļa raugoties, šim scenārijam ir visaugstākais riska līmenis, jo Centrāltirgum nav pieredzes mūsdienīgu darījumu ēku attīstīšanā, kā arī tas ir pretrunā ar tirgus vidējā termiņa attīstības stratēģiju.
Pluss šādai izvēlei būtu tas, ka visu atbildību par tirgū notiekošo uzņemtos Centrāltirgus un nepastāvētu risks, ka kāds no nomniekiem nepilda tiem uzliktos uzdevumus.
Otrs variants paredzēja, ka daļu tirgus attīsta Centrāltirgus, bet daļu – nomnieks, kuram nomas tiesības tiktu nodrošinātas uz 30 gadiem. Investora pārziņā varētu tikt nodots Gaļas paviljons un darījumu ēka. Šādā gadījumā Centrāltirgum būtu jāiegulda aptuveni 4,6 miljoni eiro, no kuriem 3,7 miljoni būtu aizņēmums bankās.
No risku viedokļa raugoties, šim scenārijam tika piešķirts “vidējs” riska līmenis, jo Centrāltirgus varētu izmantot savu pieredzi paša tirgus teritorijas attīstīšanā, savukārt darījumu ēku un ēdināšanas paviljonu uzticētu investoriem.
Savukārt trešais scenārijs paredzēja, ka visa tirgus teritorija, līdzīgi kā Āgenskalna tirgus, tiek nodota nomnieka pārziņā uz 30 gadiem. Šim scenārijam esot viszemākais riska līmenis, jo Centrāltirgum nebūtu jāiegulda nekādi līdzekļi, kā arī uzņēmums iegūtu nomas maksas un pēc nomas līguma beigām saņemtu sakārtotu īpašumu. Mīnuss šim scenārijam esot ierobežotais potenciālo investoru skaits.
Uzņēmuma vadības ieskatā Vidzemes tirgus atjaunošanu visizdevīgākais ir tieši trešais variants.
