Izsmeļoši: Cilvēka rezerves daļas — gūžu un ceļu locītavu endoprotēzes. Vajadzīgas arī jauniem cilvēkiem! 0
Kad saplīst tējkanna, to izmet un vietā iegādājas jaunu. Citādi ir, ja skāde notikusi ar kādu cilvēka ķermeņa daļu. Joprojām nav atvērti veikali, kuru plauktos izvēlēties sev tvirtāku ādu vai ašākās kājas, taču, ja vaina ir locītavās, tikt pie rezerves daļām ir iespējams. Gūžas un ceļa locītavu endoprotezēšanas operāciju pirmsākumi meklējami 1891. gadā, kad vācu ķirurgs Temistokles Gliks to, izmantojot ziloņkaulu, pamēģināja pirmoreiz. Šodien bojāto locītavu nomaiņa ir krietni vien uzlabota.
Visi kauli gali jeb locītavas cilvēka ķermenī ir pārklāti ar baltu, gludu, elastīgu vielu, ko sauc par skrimsli. Tas amortizē slodzi un ļauj kauliem brīvi kustēties vienam gar otru. Skrimšļa deģenerācijas jeb nodiluma rezultātā rodas locītavas deformācija.
Skrimšļa deģenerācijas riska faktori:
- vecums — ar laiku visi organisma audi zaudē savu elastību, skrimslis kļūst trauslāks un daudz ātrāk nodilst;
- palielināta slodze — liekais svars, pārmērīgas sportiskās aktivitātes, smags fizisks darbs;
- locītavu iekaisumi — reimatoīdais artrīts, podagriskais artrīts, psoriātiskais artrīts un citi;
- iedzimtas locītavu patoloģijas;
- traumas un to sekas.
Endoprotezēšana ir bojātas locītavas aizvietošana ar mākslīgu. Par operāciju jādomā gadījumos, kad citas ārstēšanas metodes nepalīdz. Operācijas mērķis ir nodrošināt pacientam dzīvi bez sāpēm un atjaunot kustību brīvību. Visbiežāk skartās locītavas, kurām jāveic endoprotezēšana, ir gūžas un ceļa locītavas.
Prasti endoprotezēšana saistās ar veciem cilvēkiem, tomēr nereti tā nepieciešama arī jauniem. Ja pacientam ir bojātas abas gūžas vai ceļi, tās iespējams operēt vienlaicīgi.
Gūžas endoprotezēšana
Ortopēds Vitolds Jurkevičs stāsta, ka operācijas laikā noņem bojāto locītavas virsmu un aizvieto ar mākslīgu. Izmantojot speciālu zāģi, ārsts nozāģē ciskas kaula galviņu un kakliņu. Gūžas locītavas iegurņa kaulā tiek izveidota mākslīga locītavas bedrīte un tur ievietota polietilēna bļodiņa vai metāla bļodiņa ar polietilēna ieliktni. Endoprotēzes kājiņa (gara — veciem cilvēkiem, īsa — jauniem) tiek iecementēta vai ieķīlēta augšstilba kaulā. Uz kājiņas tiek uzmaukta metāla vai keramikas galviņa, kas kustas jaunajā polietilēna locītavas bedrītē.
Pēc fiksācijas veida izšķir trīs gūžas locītavu implantus:
- cementējami – pie kaula tiek pielīmēti ar kaulu cementu, biežāk izmanto vecākiem pacientiem;
- bez cementa – kaulā tiek fiksēti mehāniski, biežāk lieto jauniem cilvēkiem;
- hibrīdi – daļa tiek iecementēta, bet daļa fiksēta mehāniski.
SAISTĪTIE RAKSTI Bagātīgs apraksts par tautas līdzekļiem locītavu vainām. Iesaka augu valsts eksperti Vija Eniņa un Artūrs TereškoAicina uz bezmaksas nūjošanas nodarbībām dažādās vietās RīgāOrganismam saudzīga un mūsdienīga osteoartrīta ārstēšanaKā stiprināt ceļgala skrimsli?Celī par daudz šķidruma: kāpēc un ko darītBiežākie locītavu bojājumiLocītavas raida SOS signālus. Neignorē tos!Locītavām – lokanu diagnostiku
