Izsmeļ pēdējo gudronu Inčukalnā, lai pārstrādātu kurināmajā 1
Inčukalnā no Ziemeļu dīķa izrakts viss smilts gudrona maisījums vairāk nekā 10 tūkstošu tonnu apmērā, savukārt no Dienvidu dīķa, kas savulaik piepildīts ar šķidro sērskābo gudronu, ar ekskavatoriem izsmelti jau vairāk nekā 22,5 tūkstoši tonnu piesārņojuma. Plānots, ka viss gudrons varētu tikt izsmelts un pārstrādāts kurināmajā līdz nākamā gada aprīlim.
Lai attīrītu piesārņotos pazemes ūdeņus, ir izbūvēta vērienīga pazemes ūdeņu atsūknēšanas un attīrīšanas sistēma. Jau attīrīti apmēram 60 tūkstoši tonnu piesārņoto gruntsūdeņu, līdz februārim paredzēts attīrīt vēl tikpat daudz.
Saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar pilnsabiedrību “Inčukalns Eko”, līdz 2021. gada sākumam abiem Inčukalna dīķiem jābūt iztīrītiem.
Inčukalna sērskābā gudrona dīķi tiek uzskatīti par piesārņotāko vietu Latvijā, kur dažādi naftas produkti izgāzti jau kopš pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem.
No bīstamā piesārņojuma jāattīra 2,5 ha.
“Darbi Dienvidu dīķī norit atbilstoši grafikam. Jau līdz pavasarim plānots pabeigt sērskābā gudrona sagatavošanu pārstrādei sekundārajā kurināmajā un izvest to uz rūpnīcu Brocēnos. Pēc tam tiks veikta Dienvidu dīķa teritorijas rekultivācija, pārsedzot to ar ūdensnecaurlaidīgu segumu, un apzaļumošana,” skaidro AS “BAO” valdes priekšsēdētājs Māris Kalniņš. Dienvidu dīķa sērskābais gudrons tiek izsmelts ar ekskavatoriem, tad pēc īpašas apstrādes, lai neitralizētu sērskābi, samaisīts ar koka skaidām un sasmalcinātu šķeldu. Šis kurināmais tiek transportēts uz Brocēniem, kur SIA “Schwenk Latvija” rūpnīcā to izmanto cementa ražošanai.
Darbi strauji rit uz priekšu arī Ziemeļu dīķī. Tur šobrīd uzsākta teritorijas sakārtošana. Lai novērstu turpmāku piesārņojuma izplatību ārpus Ziemeļu dīķa teritorijas, ir izbūvēta 461 m gara rievsiena, dziļumā sasniedzot morēnas slāni.
Gudrona piesārņojums ir iekļuvis arī gruntsūdeņos, tāpēc 0,5–1 km attālumā no Ziemeļu dīķa, mežā, izveidoti vairāki ļoti dziļi urbumi, lai atsūknētu piesārņoto ūdeni.
Šis piesārņojuma avots atrodas 40–60 metru dziļumā. “Tas nav gudrons, kas peld pa apakšu. Tas ir ūdens, kas satur gudrona atvasinājumus un nelielu naftas produktu piejaukumu. Šo ūdeņu atsūknēšanu un attīrīšanu plānojam pabeigt līdz februārim,” skaidro vietas attīrītāji.
Savulaik no gudrona mēģināja atbrīvoties, piemēram, ar spiedienu pumpējot to vēl dziļāk pazemē, par ko liecina arī vairāki urbumi.
No Inčukalna gudrona dīķu attīrīšanai nepieciešamajiem 30 miljoniem eiro 85% sedz Eiropas Savienība, un tēriņu efektivitāti uzrauga Centrālā finanšu un līgumu aģentūra.
Tās direktores vietnieks Mārtiņš Brencis neslēpj – gudrona smelšana ir vienīgais lielais projekts, kas šobrīd tiek īstenots: “Skanstes tramvajs ir beidzies nesākoties. Elektrifikācijas līgums ir noslēgts tikai nupat. Stradiņa slimnīcas projekts noslēgts tikai janvārī. Šis ir vienīgais lielais projekts, kas ir aktīvā ieviešanas fāzē.” Pašlaik līdz ar gudrona smelšanu un sadedzināšanu ir iztērēti 13 miljoni eiro. Mārtiņš Brencis slavē projekta iekļaušanos termiņos un ir visai drošs, ka uzņēmēji vairāk par nolīgto neprasīs.
AS “VentEko” valdes priekšsēdētāja Arta Bažovska uzsvēra, ka Inčukalns nav vienīgā piesārņotā vieta Latvijā un Baltijā, līdz ar to iegūtā pieredze noderēs turpmākajā darbā.
Taču, lai piesārņoto vietu attīrīšana būtu pēc iespējas kvalitatīvāka, būtu jāveic izmaiņas normatīvajos aktos, paredzot kvalitatīvu vietas priekšizpēti. “Lai būtu labāki rezultāti jebkurā sanācijas objektā, ļoti svarīgi ir pašā sākumā ielikt labus pamatus, tas nozīmē – ir jābūt ļoti labai sākotnējai izpētei, lai nevarētu spekulēt ar izmantotajiem materiāliem, ar potenciāli sanējamo apjomu u. tml. Dabā nekad nevarēs ļoti precīzi visu pateikt, kur un kā piesārņojums izplatījies, taču izpētei ir jābūt ļoti tuvu patiesībai, un tad arī projekta izmaksas būs vienmēr optimālas un nebūs pārspīlētas vai nepietiekami aprēķinātas,” norāda Bažovska.
Gudrona dīķi ir arī citur – ne tikai Krievijā, bet arī Čehijā, Polijā, kur arī domā, kā mazināt šī piesārņojuma ietekmi uz vidi.
