“Izsludināt ārkārtas situāciju ir labi, bet to žogu arī vajag reāli būvēt!” Dimanta pārmet gausību uz robežas 86
“Tas, ka Baltkrievija šobrīd piedalās uzbrukumā Ukrainai nav nekāds noslēpums, tas, ka mēs pievērsām sevišķu uzmanību šiem lidojumiem no dažādām Irākas pilsētām pagājušā gada beigās un šī gada sākumā, kad bija bēgļu krīze un uz mūsu Polijas un Lietuvas robežas, tad šobrīd tā ir noplakusi,bet mēs īsti nesekojam, kas tad ielido un izlido no Minskas un citām Krievijas pilsētām, jo starp Baltkrieviju un Krieviju robeža ir neesoša, līdz ar to ir jāturpina mūsu robežas izbūve un jābūt gataviem,” TV24 raidījumā “Preses klubs” izsakās Veiko Spolītis, politologs, bijušais Saeimas deputāts, Jaunās Vienotības biedrs.
“Nu lēni, lēni tur iet tā būvniecība. Es kā pilsonis, kā nodokļu maksātājs nevaru saprast, kāpēc mēs to nevaram paveikt, ja ir jātaisa žogs, tad ir jātaisa žogs,” papildina Rūta Dimanta, Ziedot.lv vadītāja.
Lietuva savu žogu ir gandrīz pabeigusi.
“Tā ir ļoti nopietna lieta. Šobrīd valstī cenšas iesūtīt cilvēkus ar militārām spējām, izmantojot dažādas organizācijas, un tas ir ļoti nopietni – tā ir daļa no kara! Tas mums ir jāsaprot. Izsludināt ārkārtas situāciju ir ļoti labi, bet to žogu vajadzētu arī būvēt,” Dimanta mudina.
Jau ziņots, ka Lietuvai atlikuši vēl daži kilometri robežas ar Baltkrieviju, kur nav izbūvēts fizisks žogs, tomēr atlikušajās vietās vides apstākļi ir ļoti sarežģīti būvniecībai, paziņojusi Lietuvas valsts enerģētikas grupa “Epso-G”, kas ir atbildīga par žoga uz robežas ar Baltkrieviju izbūvi.
“Projekta komandai uz robežas ar Baltkrieviju vēl atlikuši astoņi kilometri žoga posmu izbūves un trīs kilometri dzeloņstiepļu izvietošanas, kā arī septiņi kilometri vecā žoga atjaunošanas,” ziņu aģentūrai BNS otrdien sacīja “Epso-G” fiziskā nožogojuma programmas vadītājs Marjus Švaikausks.
Atlikušais robežas posms atrodas no būvdarbu viedokļa sarežģītā vietā starp Švenčoņiem un Medininkiem, viņš piebilda.
“Šajā robežas posmā ir daudz dabisku šķēršļu, purvi, ūdeņi un citas problēmas. Purvainos apgabalos robežu var sasniegt un materiālus var piegādāt tikai ar amfībijām vai kvadricikliem,” paskaidroja “Espo-G” pārstāvis.
Viņš paziņoja, ka citos robežas posmos pamata būvdarbi ir pabeigti.
Lai ierobežotu nelegālo migrantu plūsmu no Baltkrievijas, Lietuva uz valstu robežas izbūvē fizisku norobežojumu – dzeloņdrātis un četrus metrus augstu žogu.
Žoga būvniecība paredzēta 502 kilometru garumā.
No pagājušā gada 3.augusta, kad saskaņā ar iekšlietu ministres Agnes Bilotaites rīkojumu Lietuvas robežsargi sāka likt robežu ar Baltkrieviju nelegāli šķērsojušajiem migrantiem doties atpakaļ, neatļautās vietās šķērsot robežu liegts kopumā apmēram 11 900 reižu. No pagājušā gada sākuma līdz šim rīkojumam Lietuvā tika aizturēti vairāk nekā 4200 nelegālie migranti.
Lietuvas amatpersonas norāda, ka Baltkrievijas režīms apzināti veicina migrantu plūsmu pāri abu valstu robežai, jo Lietuva atbalsta Baltkrievijas demokrātisko opozīciju.
Lietuvas un Baltkrievijas robeža ir 679 kilometrus gara, bet vairāk nekā 100 kilometrus veido ezeri un upes.
Projektu “Preses klubs” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Preses klubs” saturu atbild AS “TV Latvija”.
