Izslimojis, bet jāpotējas? Lai iegūtu sertifikātu, vajag laboratorijas testu. Taču uz to ilgi jāgaida 73
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Strauji pieaugot saslimstībai ar kovidu, rindas laboratorijās, lai veiktu Covid-19 testu, ir tik garas, ka bieži ir jāgaida pat nedēļa un ilgāk. Ja ar kovidu saslimst cilvēki, kuri ir pabeiguši pilnu vakcinācijas kursu, bet nav vēl saņēmuši balstvakcināciju, viņi var to neveikt un viņu Covid-19 sertifikāta derīguma termiņš netiktu ierobežots.
Tomēr, ja viņi netiek pie laboratorijas testa, izslimošana netiek apstiprināta oficiāli.
Pēc noteikumu burta šiem cilvēkiem būtu jāveic balstvakcinācija, pretējā gadījumā viņu sertifikāts netiks pagarināts. Imunizācijas valsts padome rekomendē, ka tiem, kuri saņēmuši divas vakcīnas devas un inficējušies ar SARS-CoV-2, balstvakcīna nav nepieciešama un viņiem tiek piešķirts beztermiņa sertifikāts.
Ja saslimšana nav laboratoriski identificēta, bet sertifikātu tomēr gribēsies iegūt un cilvēks izlems veikt trešo poti, vai šādā gadījumā balstvakcīna nekaitēs cilvēka veselībai?
“Kaitēt veselībai tas nevar, bet es neredzu jēgu šādā gadījumā vakcinēties.
Ja ir pārslimots omikrons, tad pilnīgi skaidrs, ka ar to vairāk nesaslims un balstvakcinācija ir nevajadzīgi par ātru.
Taču balstīties tikai uz to, ka ir cilvēki, kas nav tikuši pie laboratoriski apstiprināta testa un tādēļ vajadzētu pārtraukt balstvakcināciju pilnībā, kad omikrons izplatās arvien straujāk, arī nebūtu pareizi.
Īpaši, ņemot vērā, ka mūsu valstī balstvakcinācijai ir zema aptvere, un, ja to atceltu pavisam, tad mirstība pieaugtu,” skaidro infektologs Uga Dumpis.
Viņš uzskata, ka, visticamāk, Covid-19 sertifikāti vairs nebūs nepieciešami, kad omikrona vilnis būs jau garām.
Piemēram, Dānijā no 1. februāra tiek atceltas tā sauktās kovida pases un citas epidemioloģiskās drošības prasības, bet jāņem vērā, ka tur pret kovidu potējušies daudz vairāk riska grupu pārstāvju nekā Latvijā, arī balstvakcinācijas aptvere ir daudz lielāka. Arī citas Eiropas valstis apsver sertifikāta lietderību.
Nacionālās mikrobioloģijas references laboratorijas vadītājs Sergejs Ņikišins pastāstīja, ka apmēram nedēļas laikā, kopš parādījušies kovidam raksturīgie simptomi, veicot testu, var pārliecināties par vīrusa klātbūtni organismā.
Bet vai nav iespējams tomēr oficiāli ņemt vērā ātrā antigēnu paštesta rezultātus laikā, kad laboratorijas ir pārslogotas? Ņikišins uzskata, ka tas, kurš pieņemtu šādu lēmumu, uzņemtos ļoti lielu atbildību, jo, zinot, ka ne viens vien negodīgā ceļā iegādājas Covid-19 digitālo sertifikātu, nav nekādas pārliecības, ka nenotiks mānīšanās ar paštestu rezultātiem.
“Tas būtu loģiski, ja cilvēkam mājās veiktais tests ir pozitīvs, tam vajadzētu ticēt, ka viņš patiešām ir slims, bet nav nekādas iespējas pārbaudīt, vai šis tests tika veikts pareizi un kāds tests tika izmantots.
Ja testu veic laboratorijā, tad to procesu un kvalitāti var pierādīt.
Mēs arī redzam, ka cilvēki staigā no vienas laboratorijas uz otru, mēģinot dabūt negatīvo rezultātu, kaut ir saslimšanas simptomi, un tas arī pārslogo laboratorijas. Ja cilvēkam ir kovida simptomi, tad 99% gadījumu tests būs pozitīvs,” skaidroja Ņikišins.
Tiem cilvēkiem, kas mājās veic Covid-19 paštestus jeb ātros antigēna testus, speciālisti iesaka simptomu gadījumā nepaļauties uz negatīvu antigēna testa rezultātu, bet doties uz laboratoriju, kur testi ir ievērojami precīzāki. Tas ir tādēļ, ka Covid-19 omikrona paveids gļotādas šūnās var būt zemākā koncentrācijā (īpaši vakcinētajiem cilvēkiem). Līdz ar to laboratorijas saņēmušas norādes pret Covid-19 vakcinētajiem testa paraugus ņemt dziļāk, lai nepalaistu garām inficētos.
Skultes ģimenes ārsts Reinis Siliņš uzskata, ka laboratoriju pārmērīgā noslodze rodas arī dēļ vēlmes iegūt Covid-19 sertifikātu: “Tā ir problēma tiem, kas nav laikus vakcinējušies un veikuši revakcināciju.” Viņa praksē toties esot diezgan daudz tādu pacientu, kuri vakcinējušies ne jau sertifikāta dēļ, bet tāpēc, ka grib būt veseli.
“Janvārī daudzi nāca revakcinēties, bija tādas dienas manā praksē, kad ieradās vairāk nekā 60 pacientu. Bet šobrīd ir iestājusies izteikta pauze, un mēs atkal cilvēkus sākam aicināt, jo tuvojas 15. februāris. Tomēr daudzi neslēpj, ka gaidīšot to brīdi, kad valdība atcels balstvakcināciju, savukārt citi nesaprotamu iemeslu dēļ nogaida uz vēlāku laiku.”
Veselības ministrs Daniels Pavļuts sociālajos tīklos paziņojis, ka esot uzsākts darbs pie drošības pasākumu atcelšanas plāna.
“To ieviest varēsim tikai pie pārliecinoša saslimstības krituma, kas sagaidāms februāra otrajā pusē. Šobrīd vīruss izplatās nepieredzēti strauji, situācija drīzumā vēl var būtiski pasliktināties,” raksta Pavļuts.
Diemžēl veselības ministram nebija laika, lai atbildētu uz “Latvijas Avīzes” jautājumu, vai tomēr kaut kā nevajadzētu risināt situāciju, lai cilvēkiem, kā sacīja infektologs Dumpis, nebūtu jāpotējas bez kādas jēgas?
