Izšķirošais samits būs jūnijā 0
Eiropas Komisijas ideja, ar ko tā nāca klajā decembrī, ir pārveidot Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM) par Eiropas Monetāro fondu (EMF). Tā rīcībā ir 500 miljardu eiro palīdzības sniegšanai (to pašlaik izmanto Grieķija). Vienlaikus no dalībvalstīm, it īpaši no Francijas prezidenta Emanuela Makrona, izskanējušas idejas par eirozonas atsevišķu pārvaldību – par eirozonas parlamentu, eirozonas budžetu un savu finanšu ministru. Kad Grieķija būs pie eirozonas finanšu ministru galda atgriezusies kā pilntiesīga locekle, tad eirogrupa varētu lemt par eirozonas nākotni – to eirozonas valstu žurnālistiem pagājušajā piektdienā Atēnās iezīmēja Pjērs Moskovisī, komisārs ekonomikas un finanšu, muitas un nodokļu jautājumos.
Eiropas Monetārais fonds pret krīzēm
“Mums vajag divas lietas: stabilizējošu funkciju asimetriska šoka gadījumos, investīciju aizsardzības shēmu – tāpēc prezidents Makrons un Eiropas Komisija, arī es personīgi, iestājas par izdalītu eirozonas budžetu, kas tiktu iekļauts kopējā ES budžetā. Tam būtu stabilizējoša loma,” pavēstīja komisārs.
“Mums vajadzīgi krīzes pārvaldības instrumenti (..), ar kuriem nākotnē līdzīgas krīzes atkārtošanās gadījumā varētu stāties pretim. Mēs esam ierosinājuši Eiropas Stabilitātes mehānismu pārveidot Eiropas Monetārajā fondā. Kaut gan neesmu pārliecināts, vai šis vārds būtu atbilstošs, jo vairāk piedien Eiropas CB. Uzskatu, ka EMF jābūt Eiropas Savienības, nevis starpvaldību institūcijai,” viņš piebilda.
Uz “LA” jautājumu, kad EMF aizstās SVF funkcijas Eiropas teritorijā, komisārs norādīju uz nepareizu izpratni. “EMF nav līdzeklis pret SVF. EMF tikai nodrošinātu mūsu spēju stāties pretī krīzēm. Ne vairāk un ne mazāk. Tā varētu dažos gadījumos noreaģēt SVF vietā, taču ES dalībvalstis vienlaikus ir SVF biedri un SVF turpinās spēlēt noteicošo lomu pasaules ekonomikā.”
Lielāku atklātību aizkulisēs
Pjērs Moskovisī iestājas par lielāku atklātību eirogrupā, kurā saskata “demokrātijas trūkumu”: “Pēdējo sešu gadu laikā bijušas, neskaitu, astoņdesmit, deviņdesmit eirogrupu sanāksmes. Dučiem divpusēju, daudzpusēju vairāk vai mazāk slepenu tikšanos, arī manas astoņas vizītes Grieķijā. Neviens nezina, kas noticis tajās, izņemot Jani Varufaki (bijušo finanšu ministru. – Aut. piez.), kurš tās apraksta daudz ar lielu melu devu. Eirogrupai ir jābūt atklātākai un spējīgai atskaitīties.
Jūs varat diskutēt par jebko un pieņemt jebkādu lēmumu, bet, ja nebūs kontroles pār jūsu pieņemto, jūs nereaģēsit tieši tāpat kā tad, ja zinātu, ka jums jāatskaitās, teiksim, parlamenta priekšā. Tāpēc esmu pārliecināts, ka eirozonas finanšu ministriem, kā arī eirogrupas prezidentam un atbildīgajam komisāram, šai gadījumā manam pēctecim, jābūt vienai un tai pašai personai nākamajā Eiropas Komisijas sastāvā. Viņam jāatbild Eiropas Parlamenta priekšā, lai deputāti, lai jūs, žurnālisti, un, visbeidzot, Eiropas pilsoņi varētu zinātu, kas šeit notiek. Tā ir viena no lielākajām Grieķijas mācībām.”
Jūnijā jālemj par eirozonas nākotni
Tikšanās noslēgumā komisārs atbildēja uz žurnālistu jautājumiem. Te daži no tiem.
ES nav identiska eirozonai. Vai eirozona tagad ir jāstiprina vai arī tajā jāiesaista citas dalībvalstis?
Pjērs Moskovisī: Mēs [lēmumu pieņemšanai] esam ierobežoti laikā. Pēc 15 mēnešiem būs Eiropas Parlamenta vēlēšanas. No septembra vai oktobra droši vien sāksies priekšvēlēšanu kampaņa.
Izšķirošais samits eirozonai būs jūnijā, būs jāpieņem nozīmīgi lēmumi. Ne jau visi uzreiz jāīsteno, bet mums jāparedz, kas notiks turpmākajos gados. Tagad, kad Grieķijas programma noslēgsies, lēmumu ir iespējams pieņemt. Francijā un Vācijā ir proeiropiska valdība, un mana 25 gadu Eiropas lietu pieredze liecina, ka tad, ja Parīze, Berlīne un Brisele iet vienā virzienā, daudz kas kļūst iespējams. Uzsveru, iespējams, bet ne nolemts. No februāra līdz jūnijam mums daudz jāstrādā.
Atgādināšu, ka Eiropas Komisijas nostāja ir visiem zināma – eiro ir jābūt visu ES dalībvalstu valūtai. Tikai viena valsts – Dānija – ir izvēlējusies neiestāties. Viena valsts – Bulgārija – izteikusi vēlmi iestāties, un mums ir jāatbalsta tās valstis, kuras grib pievienoties. Galu galā visām ES dalībvalstīm jālieto eiro.
Kādai jābūt EP deputātu ievēlēšanas kārtībai – vai jūs kā francūzis atbalstāt prezidenta Makrona ideju par pārnacionāliem Eiropas partiju kopīgiem sarakstiem?
Esmu francūzis, esmu komisārs, ļoti labi pazīstu Makronu, un man tuvas viņa Eiropas idejas, bet es neesmu viņa padomnieks. Esmu par un pieņemu, ka arī Eiropas Komisija ir par partiju pārnacionāliem sarakstiem (šeit eirokrātu žargonā tika lietots netulkots vācu vārds “Spitzenkandidaten”. – Aut. piez.) uz vēlēšanām. Tas būtu progress demokrātijā. Eiropas debatēm labāk, ja cilvēkiem ir izvēle starp Eiropas [politiskajām] ģimenēm un arī starp personālijām. Vai šajās vēlēšanās vēl būs tradicionālās ģimenes vai jau jaunā pieeja, šobrīd nespēju pateikt. Iezīmējusies robežšķirtne starp proeiropeiskiem un antieiropeiskiem spēkiem, tikpat būtiska izvēle ir starp kreisajiem un labējiem, taču ir iespējams palikt proeiropeiskam, izvēloties gan kreisi centrisko, gan labēji centrisko politiku.
Kā vērtējat Īrijas pozīciju nodokļu piedziņas jautājumos no lielajām kompānijām?
Jā, institucionāli ir iespējams pretoties nodokļu reformai. Taču nedomāju, ka tas ir Īrijas kā valsts interesēs. Kad mēs ierosinājām tā saukto digitālo nodokli – interneta milžu, lielo kompāniju aplikšanu ar ienākuma nodokli –, tajā ir ieinteresēti visi Eiropas pilsoņi. Princips vienkāršs – maksājiet nodokli tur, kur gūstat ienākumus! Mēs ceram radīt priekšlikumu, par ko varētu vienoties ar Īriju.
Es nekad neesmu apstrīdējis Īrijas tiesības noteikt savus nodokļus, piemēram, kad uzņēmuma ienākuma nodoklis noteikts no 5%, bet mēs neesam mierā, kad faktiski lietotā likme ir kāds cipars aiz komata pēc nulles. Šī ir vēl 20. gadsimta likme, kas nav efektīva. Mums ir jāizstrādā 21. gadsimta ekonomikai atbilstošs nodoklis.
