Viņi dzīvoja laimīgi kopā, tad… izšķīrās. Un tad atkal mēģināja no jauna 0
Viņi mīlēja viens otru, dzīvoja kopā, un tad… izšķīrās. Pēc dažiem gadiem viņi mēģina atkal kļūt laimīgi, būdami kopā. Bet vai ir iespējams sākt visu no nulles? Tas nav vienīgais jautājums, uz kuru jāatbild pārim, kurš nolēmis no jauna saiet kopā.
“Kādu nakti mani pamodināja telefona zvans,” stāsta 35 gadus vecā Olga. “Zvanīja bijušais vīrs. Viņš teica, ka jau vairākas nedēļas domā par mani, un palūdza atbraukt. Mana sirds sāka neprātīgi sisties. Es pat negaidīju no sevis tādu reakciju: mēs taču nodzīvojām kopā piecus gadus, izšķīrāmies, bet es neskumu pēc mūsu attiecībām.
Tomēr nolēmu aizbraukt. Pavadījām daudz laika pastaigājoties, runājot – par mums, par mūsu meitu. Sagājām kopā ne jau uzreiz – sākumā satikāmies Paula īrētajā dzīvoklī, bet pēc kāda laika nolēmām atkal dzīvot kopā. Nu jau pagājuši trīs gadi. Es pat nevarēju iedomāties, ka mūsu ģimenes dzīve var būt tik aizraujoša, lai gan nevaru teikt, ka mums tas nākas viegli.”
Tie, kas atsāk dzīvi ar savu bijušo mīļoto, ir pārliecināti: šoreiz viss izdosies. Vai tad tas nozīmē, ka šķiršanās bija kļūda?
Attiecībās kļūdu nav
Krīzes un problēmas gadās visiem, tās raksturīgas cilvēku attiecībām. Taču mūsdienās pāri, neprotot vai nevēloties krīzi atrisināt, īpaši ātri nonāk pie šķiršanās.
“Cilvēki jūtas nelaimīgi, bet neko nedara, lai mainītu šo situāciju. Ir daudz vieglāk izdarīt secinājumu: es izvēlējos nepareizo cilvēku,” – komentē ģimenes psihoterapeits Aleksandrs Čerņikovs. “Pēc ļoti nopietna strīda jaunieši bieži šķiras. Viņus vada vēlme atriebties partnerim par aizvainojumu.”
Pēc laulības šķiršanas laulātie nereti ātri izveido jaunas ģimenes, pēc daudziem gadiem viņi satiekas kā nobrieduši cilvēki un saprot, ka viņu rīcība bijusi bezjēdzīga. Daudzu filmu scenāriju pamatā ir tāds sižets – gan drāmām, gan komēdijām.
Aleksandrs un Jūlija apprecējās pirmajā kursā, bet izšķīrās ceturtajā. Pēc šķiršanās viņi neuzturēja nekādas attiecības. Pēc universitātes beigšanas abi uzsāka grāmatu biznesu un nejauši satikās kādā izstādē. Viņi nebija redzējušies apmēram sešus gadus un šķita, ka kāds neredzams spēks abus vilktu vienu pie otra. Divus gadus pēc nejaušās tikšanās viņi svinēja otrās kāzas.
Pārim, kas atjauno attiecības, nevajadzētu uzskatīt, ka viņu laulības šķiršana bija kļūda.
“Es nedomāju, ka attiecību procesā var pieļaut kļūdas, tas nav matemātisks uzdevums,” saka ģimenes psihoterapeite Anna Varga. “Attiecības zināmā mērā vienmēr ir nepareizas un tai pašā laikā pareizas.
Varbūt šķiršanās brīdī cilvēkiem nebija citas izvēles: viņi uzskatīja, ka uzkrāto problēmu atrisināšana ir iespējama tikai tādā veidā un darīja tā, kā viņiem likās pareizi. Vēlāk šie cilvēki var atkal saiet kopā – un atkal viņi darīs pareizi.”
Mīlestība vai nostalģija?
Svarīgi nejaukt nostalģiju ar reālu iespēju atjaunot attiecības. “Sekss ar bijušo vīru vai sievu vēl nenozīmē, ka cilvēkiem ir nodoms atjaunot kopdzīvi,” saka psihoanalītiķis Staņislavs Rajevskis. “Tas ietver sevī vēlmi saglabāt varu pār otru cilvēku un nepieciešamību paaugstināt savu pašnovērtējumu: “Viņš nevar aizmirst mani” vai “Es esmu labākais vīrietis viņas dzīvē”. Taču nevajadzētu lolot cerības, ka nākamajā rītā sekos rokas un sirds piedāvājums.”
Ir grūti dzīvot vienatnē: tuvinieki kritizē par šķiršanos, nākotne nezināma, tāpēc tas ir biedējoši. Bet tas nav iemesls attiecību atjaunošanai. Tā var novest pie jaunas šķiršanās, kuru pārdzīvot būs vēl daudz grūtāk.
Kāpēc mēs otro reizi saejam kopā
Pieaugot cilvēks kļūst iecietīgāks: viņš ir gatavs pieņemt partnera trūkumus un necenšas iegūt no laulības visu un uzreiz.
“Jaunībā mēs bieži vien apprecamies, lai iegūtu sabiedrības atzinību, cieņu un sajūtu, ka esam kādam vajadzīgi,” saka Anna Varga. “Tad piedzimst bērni un vajadzības sajūta tiek realizēta, veidojam karjeru – parādās pašcieņa. Kad atkal satiekamies ar bijušo partneri, rodas vēlēšanās nevis ņemt, bet dot, rūpēties, radīt kopīgu mājas sajūtu.”
“Es uzsāku laulības šķiršanu pēc piecpadsmit laulības gadiem un trīs bērnu piedzimšanas,” stāsta piecdesmitgadīgā Jana. “Mēs dzīvojām atsevišķi desmit gadus un bijām gluži veiksmīgi gan profesionālā, gan personīgā plāksnē, lai gan es tanī laikā neapprecējos un bijušais vīrs arī nē.
Mēs tikāmies mūsu vecākā dēla kāzās, runājām par kaut ko nenozīmīgu, bet es arvien skaidrāk sapratu, ka viņš mani joprojām interesē. Visu apdomājot, es nosūtīju viņam vēstuli, kurā rakstīju, ka mums vajadzētu iepazīt vienam otru no jauna. Viņš nekavējoties atbildēja. Mēs satikāmies, aprunājāmies un nolēmām atkal dzīvot kopā.
Tagad mums ir pavisam cita ģimene. Agrāk mēs izturējāmies kā savtīgi bērni. Tagad mēs no jauna atklājam viens otru, arī seksuāli. Tā ir kā piedošana, it kā visi mūsu iepriekšējie partneri būtu mūs savienojuši, un mēs skatāmies viens uz otru citām acīm.”
Pēc laulības šķiršanas bieži vien šķiet, ka bijušajam laulātajam piemīt visas nepatīkamās īpašības. Bet, kad parādās jauni partneri, salīdzinājums ar bijušo laulāto bieži vien ir viņa labā, it īpaši, ja pēc laulības šķiršanas ir pagājis daudz laika.
“Uzsākot attiecības ar citiem, cilvēki dažreiz saprot, ka jaunie partneri ir vēl sliktāki par tiem, kas viņiem bija,” saka Anna Varga. “Šķiršanās laikā bijušie laulātie piedod viens otram, viņiem nav dusmu, palikušas tikai siltas atmiņas. Atkal satiekoties, viņi parasti saka viens otram: “Es tevi nenovērtēju. Tā, kā ar tevi, man nebija ne ar vienu citu.”
Gadās, ka jaunā pārī dzīve neizdodas, jo attiecības ar bijušo partneri netiek uztvertas kā pabeigtas: šķiršanās notika jūtu uzplūdā un laulātie neapsprieda tās cēloņus. Pēc Aleksandra Čerņikova vārdiem, “nepabeigtības sajūta var atgriezt cilvēku pie iepriekšējā partnera un tādi varianti bieži vien ir veiksmīgi.”
Pie bijušajā laulātā atgriežas arī tad, kad vētrainu emociju nepieciešamība tiek aizstāta ar vajadzību pēc atbalsta, izpratnes un īstas, pilnvērtīgas komunikācijas. Psihoanalītiķis Staņislavs Rajevskis apstiprina: “Ar laiku mīlestība var pāraugt draudzībā, dziļās, stabilās jūtās, pie kurām arī cilvēks atgriežas.”
Man bija kāds…
Kā ir labāk: klusēt vai pastāstīt par to, kas notika šķiršanās laikā, it īpaši par citiem partneriem?
“Nav absolūti nepieciešams runāt par visu,” saka franču psihoanalītiķis un seksologs Žils Formē. “Tā ir katra cilvēka dzīves intīmā daļa.
Tomēr dažreiz var dot mājienus par saviem piedzīvojumiem. Pirmkārt, ja runājam par pāriem, kur partneri burtiski saplūda, smacēja viens otru ar jūtām. Trešās personas parādīšanās palīdzēs izvairīties no šādas kļūdas un veidot dzīvi uz cita pamata.
Ja kāds no partneriem agrāk uzskatīja sevi par ideālu, tad atklāta saruna palīdzēs beidzot abiem ieņemt pārī vienādas pozīcijas.”
Izteikt jauno ar vārdiem
Tiem pāriem, kuriem izdevās atkal kļūt laimīgiem, ir kopīga – citāda personiskās komunikācijas shēma, ar kuru viņi aizstāja to, kura reiz noveda pie laulības šķiršanas. Lai sāktu no jauna, nepieciešams saprast, kāpēc pirmo reizi nekas neizdevās.
“Pirms sākt dzīvot kopā, jāsaprot, ko jums nozīmē frāzes “Mēs pārtraucām viens otru mīlēt” un “Mēs atkal iemīlējāmies”, iesaka Staņislavs Rajevskis. “Izšķīrāties, jo draudzības nebija, seksuālā interese pazuda, nebija savstarpējas sapratnes? Kas tieši piesaistīja otrajā reizē? Atbildes uz jautājumiem palīdzēs veidot jaunās attiecības.”
“Kad Igors un es sapratām, ka atsevišķi dzīvot ir garlaicīgi, mēs beidzot sākām patiešām runāt viens ar otru,” saka 33 gadus vecā Katrīna. “Agrāk vīrs man pārmeta, ka esmu viņam biju ne tikai sieva, bet arī māsa, māte un pat bērns! Tagad viņš saprot, ka katrs no mums spēlē dažādas lomas, atklāj savas fantāzijas – un attiecības kļūst interesantākas.”
Kad atklāti un detalizēti runājam par savām jūtām, mēs labāk saprotam viens otru, atklājam partnerī, kuru, kā šķita, pazīstam līdz mielēm, ko negaidītu.
Tikt galā ar pagātni, doties nākotnē
Šķiršanās reti notiek mierīgi un labvēlīgi.
“Kad mēs atkal sākām dzīvot kopā, visi nolēma, ka esam zaudējuši prātu,” saka 38 gadus vecais Pēteris. “Mums bija briesmīgas attiecības: mēs publiski kliedzām viens otram, kāvāmies. Pirms vēlreiz saiet kopā, mēs lūdzām viens otram piedošanu. Abiem bija jāatzīst, ka katrs no mums rīkojās nepareizi.”
Jāizdara tā, lai vecās problēmas neiznīcinātu jaunās attiecības. Piedošana palīdz koncentrēties nevis uz pagātnes ciešanām, bet uz pozitīviem aspektiem, kas saistīti ar kopīgu dzīvi un uz šī pamata radīt laimīgu nākotni. “Ja cilvēki kopš šķiršanās nav iemācījušies atrast kompromisu, viņu ģimenē var izveidoties tāda pati negatīva situācija kā iepriekš,” brīdina Anna Varga.
Kā iepriekš nebūs
Cerība, ka būs iespējams atjaunot to pašu pāri, kāds jūs bijāt pirms laulības šķiršanas – liela kļūda. Krīzes maina attiecības, un šķiršanās – it īpaši. Tas jāatzīst, nevis jāmēģina atdzīvināt to, kas vairs nekad nebūs. “Laulības šķiršanas procesā katrs partneris jau ir redzējis savus un otra cilvēka trūkumus,” saka Francijas psihoanalītiķis Īvs Prižans. “Tāds pārbaudījums ļauj saprast, ka mīlas attiecības nav dāsnas mātes un bērna attiecības, bet saikne starp divām iekšējām vientulībām.”
Neveidojiet ģimeni kā divu mainījušos cilvēku savienību: mēs atgriežamies pie partneriem ar visiem viņu paradumiem, problēmām un trūkumiem. Negaidiet, ka bijušais vīrs vai sieva šķiršanās laikā būs radikāli mainījies. “Ideja, ka laika gaitā cilvēki mainās, ir destruktīva,” paskaidro Anna Varga. “Cilvēki, kuri nolēmuši atkal apvienoties, paliek tie paši – vecāki, daudz ko piedzīvojuši, bet tie paši.
Tādēļ labāk uztvert cilvēku kā iepriekšējo, bet attiecības – kā jaunas.”
Piedod nenozīmē aizmirst
Lai atkal sāktu kopīgu dzīvi, nepieciešama drosme. Jāpārskata pagātne, nebaidoties dzirdēt patiesību par sevi, pieņemt partnera īpatnības un vienoties, ka viens otram var sniegt laimi, nevis ciešanas.
Tikai pēc tam jūs varat atļauties sapņot par to, ka vienā upē var iekāpt divreiz. Un šoreiz upes ūdens būs nedaudz siltāks.
Dažiem patīk karstasinīgas attiecības
Ir cilvēki, kuri vienkārši nevar iedomāties dzīvi bez vētrainiem strīdiem un saldas salabšanas. Dažreiz nonāk līdz galējībām: viens no laulātajiem tiek izmests no mājas, vai pats aiziet, aizcērtot aiz sevis durvis. Tam var sekot laulības šķiršana, bet pēc tam pilnīgi iespējams, ka sekos to pašu personāžu kāzas.
“Šādiem cilvēkiem vissvarīgākais laulībā ir kaislība,” komentē Aleksandrs Černikovs. “Mērena un mierīga dzīve viņiem šķiet nepareiza. Viņiem gribas dzīvot kā kaislību drāmā. Tādā pārī var būt gan aiziešanas, gan atgriešanās, gan šķiršanās ar jaunām laulībām.”
Avots: psychologies
