Par diviem miljoniem eiro izskaudīs “pārtikas aparteīdu” 3
Horvāti šonedēļ izpētījuši, ka vietējos veikalos tirgotajos britu koncerna “HiPP” burkānu biezenīšos ir par 14% mazāk burkānu nekā tādos pašos biezenīšos, ko ēd mazuļi Vācijā. Šis pētījums ir tikai viens no daudzajiem, kas Austrumeiropā pēdējā laikā top kā sēnes pēc lietus. Lavīnu iekustināja Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera nu jau slavenā runa 13. septembrī, kurā EK vadītājs oficiāli atzina – pārtikas tirgū valda dubultstandarti, jo Austrumeiropā tirgotās preces atšķiras no Rietumu analogiem. “Nepieļaušu, ka dažviet Eiropā cilvēkiem tiek pārdota zemākas kvalitātes pārtika, neraugoties uz to, ka iepakojums un zīmols ir identiski. Jāpiešķir valstu iestādēm plašākas pilnvaras, lai pārtrauktu jebkādu nelikumīgu praksi,” teica Junkers.
Runas par to, ka Vācijā pirktais veļas pulveris mazgā baltāk un kafija garšo labāk, sākās pirms pāris gadiem, taču oficiāli to vispirms aktualizēja Slovākija ES prezidentūras laikā un vēl skaļāk – šogad martā Višegradas četrinieka samitā, kad Čehija, Slovākija, Ungārija un Polija apsprieda jautājumu par dubultstandartiem. “Vienotā tirgū nav ētiski dalīt cilvēkus pirmajā un otrajā šķirā. Ja mūspusē pērkat kādu preci ar identisku iepakojumu kā Rietumos, saturam jābūt tam pašam. Citādi tas izskatās pēc aparteīda pret austrumvalstu pircējiem,” secināja nokaitinātie Višegradas četrinieka nozares ministri.
Pirms tam šajās valstīs jau divus gadus tika veikti pētījumi, kur atklājās, ka lielo kompāniju zīmolu produkti Austrumeiropas tirgum tiek ražoti ar citu sastāvu un dažkārt – arī no sliktākām izejvielām. Ungārijas Pārtikas nekaitīguma departaments izpētīja 24 produktus “Aldi” un “Lidl” tīklos. Noskaidrojās, ka viena un tā paša ražotāja vafeles Ungārijā mazāk kraukšķīgas, siers blāvāks, bet “Nutellas” krēms ne tuvu nav tik zīdaini gluds kā austriešu pusē.
Savukārt čehu pētījumā atklājās, ka “Rama” jogurti un margarīns Vācijā ir ar lielāku tauku saturu un “Sprite” limonādei klāt dabiskais cukurs, kamēr Čehijā – mākslīgie saldinātāji. Turklāt cenas šiem produktiem čehu veikalos nebūt nav zemākas kā vācu veikalos. Čehi uzskata, ka šīs atšķirības diktē ražotāju dzīšanās pēc iespējami lielākas peļņas. “Aizvietotāji ir lētāki nekā kvalitatīva izejviela. Globālo zīmolu produktus, ko tirgo Čehijā, ražo Polijā, Ungārijā, Rumānijā un Bulgārijā, savukārt tie, ko tirgo Vācijā, tiek ražoti uz vietas vai arī kādā no “vecās” Eiropas valstīm. Tur ir gadiem izstrādātas receptes un tehnoloģijas, un viņi nevar atļauties blēdīties ar klientiem. Bet aizbildināšanos ar garšas atšķirībām reģionos uzskatu par bezjēdzīgām. Ikvienam labāk patiks cukurs, nevis mākslīgs aizvietotājs, un katram patiks dabiska gaļa, nevis kaut kāda masa,” norādīja Čehijas Pārtikas palātas pārstāvis Miroslavs Tomans.
Negribat, neēdiet…
Tomēr no juridiskā viedokļa produktu sastāvdaļu aizvietošana nav pretrunā ar ES normatīviem, kas sargā pārtikas nekaitīgumu. Atbildīgie pārtikas uzraudzības dienesti gan Austrumu, gan Rietumu pusē norāda, ka būtiskākais ir produkcijas marķējums, kur skaidri jānorāda produkta sastāvdaļas un kas nedrīkst maldināt pircēju. Pārējais ir pakārtota lieta, tātad – ja negribat, neēdiet… Ražotāji atzīst, ka atkāpes sastāvā patiešām ir, taču tas skaidrojams ar attiecīgās valsts pircēju garšas īpatnībām. Piemēram, Somijas un Zviedrijas tirgum Vācijas gurķi tiek marinēti ar lielāku cukura daudzumu. Vai arī – majonēzes iepakojums izskatās vienādi, taču satura konsistence atšķirīga, jo Somijā majonēzi lieto galvenokārt sviestmaižu gatavošanā, kamēr Latvijā – salātu pagatavošanai.
Ir nauda, ir pētījums
No trijām Baltijas valstīm pētījumiem līdz šim bija sasparojusies tikai Lietuva, kur pārbaudītas 33 viena nosaukuma preces, 23 no tām atrodot sastāva atšķirības. Savukārt Latvijā par nodomu pētīt produktu sastāvu paziņots pēc Junkera runas, kurā tika dots mājiens par analīžu izmaksu segšanu no Briseles puses.
Pārtikas un veterinārais dienests gan vēl neatklāj, cik daudz un kuri produkti nonāks zem lupas, vien norāda, ka tie būšot saldumi (šokolāde), piena produkti (jogurti), kā arī, iespējams, kafija. Vispirms izraudzīs dažādu valstu un ražotāju viena zīmola produktus ar vienādu sastāvu. Tad PVD salīdzinās marķējumu, pēc tam produktus sūtīs laboratoriskajām pārbaudēm uz zinātniskā institūta “BIOR” laboratoriju. Pēc tam analīžu rezultātus salīdzinās ar to, kas minēts produktu marķējumā. Dienests cer, ka pārbaudes izdosies paveikt mēneša laikā. “Šobrīd nav iespējams pateikt, cik šīs pārbaudes izmaksās. Tas būs atkarīgs no tā, kādus parametrus katrā no produktiem izmeklēs,” saka dienestā.
Savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības centrā atzina, ka līdz šim nav saņemtas sūdzības par atšķirīgu preču kvalitāti. Tiesa, esot vairāki patērētāju e-pasti, kas gan nav saistīti ar konkrētām precēm, bet pieņēmumiem par duālo preču kvalitāti. “Jebkurā gadījumā sekojam līdzi aktualitātēm, kas saistītas ar pētījumiem un secinājumiem par preču duālo kvalitāti, un nepieciešamības gadījumā kompetences ietvaros iesaistīsimies,” norāda patērētāju tiesību aizstāvji.
Ledus izkustējies
To, ka pārtikas dubultstandartu novēršana sākusies, apliecina otrdien EK izplatītais paziņojums. Tajā teikts, ka ir pieņemtas pamatnostādnes par ES pārtikas un patērētāju tiesību aizsardzības jomu tiesību aktu piemērošanu divējādas kvalitātes produktiem, kā arī dalībvalstīm tiks sniegtas norādes sekmīgai negodīgās prakses apkarošanai. Brisele arī norāda, ka piešķirs vienu miljonu eiro Kopīgajam pētniecības centram, kas izstrādā metodiku ar mērķi uzlabot pārtikas produktu salīdzinošo testēšanu. Vēl viens miljons eiro tiks izdalīts visām ES dalībvalstīm pētījumu finansēšanai.
Plānots, ka EK pārstāvji 13. oktobrī piedalīsies ministru augsta līmeņa sanāksmē par divējādas kvalitātes pārtiku, ko Bratislavā rīkos Slovākijas un Čehijas valdības. Turklāt EK novembrī organizēs vairākus seminārus ar patērētāju tiesību aizsardzības un pārtikas nekaitīguma iestādēm.
VIEDOKLIS
Vera Jourova, ES tieslietu, patērētāju un dzimumu līdztiesības komisāre: “Divu dažādu produktu noformēšana viena zīmola iepakojumā ir maldinoša un negodīga pret patērētājiem. Šis ir uzskatāms piemērs, ka varam risināt pārrobežu problēmas, strādājot kopā ES līmenī. Pārāk ilgi dalībvalstis vienas pašas nav spējušas rast pareizo pieeju, lai risinātu šo problēmu. /../ Tiklīdz mums būs pierādījumi, mēs nekavēsimies ieteikt patērētājiem nepirkt šos produktus.”
