Izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalsta ieceri 16 gadus veciem jauniešiem ļaut medīt ar šaujamieroci 0
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šodien izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja likuma grozījumus, kas paredz ļaut 16 gadus veciem jauniešiem medīt ar šaujamieroci, informēja parlamenta Preses dienestā.
Par izmaiņām vēl būs jābalso Saeimai.
Likumā paredzēts noteikt, ka fiziskai personai, kas sasniegusi 16 gadu vecumu, bet vēl nav astoņpadsmitgadīga, un uz kuru neattiecas citi likumā minētie aizliegumi, būs tiesīga individuālajās medībās izmantot medībām klasificētu ieroci (izņemot vītņstobra) tā īpašnieka tiešā klātbūtnē.
Likumprojektā atbalstīta iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (KPV LV) piedāvājums precizēt šo normu, nosakot, ka jaunietim jābūt Valsts meža dienesta izsniegtai mednieka apliecībai, kā arī Valsts policijas atļaujai. Tāpat jaunietim būs jābūt arī vecāku vai likumisko pārstāvju rakstveida piekrišanai.
Iecerēts, ka par drošības prasību un medības reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu attiecīgajā gadījumā būs atbildīgs ieroča īpašnieks. Gadījumā, ja atbildīgais nebūs nodrošinājis prasību ievērošanu, Valsts policija (VP) varēs anulēt īpašniekam piešķirtās ieroča iegādāšanās, realizēšanas, glabāšanas nēsāšanas un kolekcijas atļaujas vai nepagarināt to derīguma termiņu.
Tāpat likuma projekts paredz, ka no desmit gadu vecuma ar vecāku vai likumisko pārstāvju atļauju varēs izmantot peintbola ieročus, kas pēc ārējā izskata neatveido rūpnieciski ražotus ieročus un kuru šāviņa sākumenerģija nepārsniedz 12 džoulus. Savukārt no 16 gadu vecuma ar vecāku vai likumisko pārstāvju atļauju būs iespējams izmantot peintbola ieročus, kuru šāviņa sākumenerģija nepārsniedz 12 džoulus, straikbola ieročus, kuru sākumenerģija nepārsniedz 1,5 džoulus, kā arī lāzertaga ierīces.
Likumprojekts paredz, ka VP ieroča glabāšanas, nēsāšanas, kolekcijas atļaujas, kā arī Eiropas šaujamieroču apliecības izsniegs uz pieciem gadiem, bet medību un sporta lietojumam – uz nenoteiktu laiku, nodrošinot atļauju periodisku pārskatīšanu ne retāk kā reizi piecos gados. Pašlaik likums nosaka, ka ieroču kolekcijas, kā arī ieroča glabāšanas atļaujas, ja nav noteikts citādi, izsniedzamas uz nenoteiktu laiku, bet ieroča nēsāšanas atļaujas – uz desmit gadiem. Savukārt Eiropas šaujamieroču apliecības jau pašlaik tiek izsniegtas uz pieciem gadiem.
Paredzēts, ka ieroča nēsāšanas, glabāšanas un ieroču kolekcijas atļauja, kas izsniegta uz nenoteiktu laiku, būs derīga līdz 2023.gada 14.septembrim. Savukārt tāda, kas izsniegta uz 10 gadiem, būs derīga līdz norādītajam termiņam, bet ne ilgāk par 2023.gada 14.septembri.
Tāpat iecerēts, ka uzturlīdzekļu parādniekiem varēs apturēt medību, sporta, kolekcijas un pašaizsardzības šaujamieroču iegādāšanās, realizēšanas, glabāšanas un nēsāšanas atļauju.
Ar jauno Ieroču aprites likumu iecerēts noteikt jaunu ieroču un munīcijas klasifikāciju un nodrošināt Latvijas un Eiropas Savienības tiesību normu savstarpēju saskaņotību ieroču aprites jomā. Likumprojekts paredz ieročus un munīciju atbilstoši to tehniskajiem parametriem iedalīt A, B, C, D, E un F kategorijās. Vienlaicīgi likumprojektā saglabāta nacionālā ieroču un munīcijas klasifikācija pēc ieroču lietojuma pašaizsardzības, medību, sporta un kolekcijas ieročos, kā arī paredzēts jauns lietojuma veids – kultūras jomas un vēstures notikumu atveidošanai. Paredzēts, ka ieroču un munīcijas klasifikācija neattieksies uz dienesta un militārajiem ieročiem.
Kā ziņots, deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS) priekšlikumos Ieroču aprites likumam uz galīgo lasījumu mudināja izslēgt no likumprojekta šo normu. Līdzīgu priekšlikumu – izslēgt no likumprojekta šādu normu – bija iesnieguši arī “Saskaņas” deputāti Evija Papule, Valērijs Agešins, Ļubova Švecova un Ivars Zariņš.
Tomēr komisija iepriekš noraidīja šos priekšlikumus, pirms tam uzklausot ap 15 cilvēkiem no vairākām ministrijām, valsts iestādēm un nevalstiskajām organizācijām, kas pārstāvēja pretējus viedokļus.
Medību jomas pārstāvji iepriekš pauda nostāju, ka sabiedrības drošību šie grozījumi neietekmēs un ka neesot bijuši gadījumi, kad trešās personas ciestu medību drošības pārkāpumu dēļ.
Savukārt Reizniece-Ozola iepriekš komisijas sēdē norādīja, – kamēr nav zināms, vai sabiedrība atbalsta šādas izmaiņas, arī deputātiem būtu jāatturas no atbalsta paušanas tiesībām medīt no 16 gadu vecuma. Viņa atsaucās uz Tiesībsarga biroja un citu institūciju negatīvo nostājas šajā jautājumā. Pret šo normu iebilst arī vairākas organizācijas, kas vērsās Saeimā, – “Centrs Dardedze”, organizācija “Skalbes”, organizācija “Latvijas Cilvēktiesību centrs”, biedrība “Centrs Marta” un biedrība “Latvijas ainavas”.
Savukārt Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētāja Haralda Barvika vēstulē parlamentam norādīts, ka plašsaziņas līdzekļos un sociālajos tīklos izvērstās spraiga diskusija par šo ieceri. Asociācija sauc par mītu viedokli, ka jauniešiem būs brīva pieeja ieročiem, kā arī to, ka ieroču lietošanas atļauja būs iespējama bez priekšzināšanām un pārbaudēs. Tāpat neatbilstot patiesībai tas, ka jaunieši ieroci medībās varēs brīvi lietot.
