“Izskatās pēc medicīniskas diktatūras…” Homeopāts Mednis pēc difterijas skartās ģimenes lūguma devies uz BKUS 132
Pēc tam, kad sabiedrību pāršalca traģiskās ziņas par Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) mirušo puisēnu, kurš sirga ar difteriju, un pārējiem saslimušajiem bērniem, vecāku aizturēšanu, publiskajā telpā izplatījās daudz un dažādu viedokļu, diskusiju. Ļoti skaļu viedokli izteica pediatrs, homeopāts un Āģenskalna Klīnikas vadītājs Edgars Mednis, kurš uzsvēra, ka, pēc vecāku domām, viņu bērns tika “noārstēts līdz nāvei”. Kā noprotams pēc viņa jaunākā ieraksta sociālajos tīklos, viņš turpina aktīvi sekot līdzi ģimenes traģēdijai un izdzīvojušo bērnu ārstēšanās procesam. Vakar viņš pat apmeklējis BKUS kopā ar kolēģiem un zvērinātu tiesu izpildītāju. Kā viņam gāja?
Dalāmies ar bērnu ārsta Edgara Medņa situācijas izklāstu un vēršam uzmanību, ka rakstā pausts tikai un vienīgi viņa personīgais viedoklis.
Dr. Edgars Mednis dalās ar piedzīvoto BKUS: “Šodien [red. – 15.oktobrī] pirmo reizi mūžā piedalījos tādā pasākumā. Bija diezgan interesanti. Bet baisi. Pēc abu meiteņu vecāku lūguma devāmies uz BKUS tikties ar ārstiem kā pieaicināti konsultanti, lai saprastu, kas un kā meitenēm tiek ārstēts. No vecāku puses viss bija izdarīts – BKUS administrācijai un kardioloģijas nodaļai adresēts iesniegums iesniegts, ar lūgumu rast iespēju nodrošināt tikšanos ar vismaz vienu ārstējošo ārstu konkrētā datumā un laikā.
Bijām trīs ārsti – Dr. Līcītis, Dr Žeigurs un es. Mums kompānijā bija zvērināts tiesu izpildītājs, kas fiksē notikumus.
Sākām ar BKUS administrāciju. Aizgājām tur, izrādās, ka pēdējā brīdī viņi ir sūtījuši bērnu mammai vēstuli, kurā norāda, ka jāvienojas ar ārstējošo ārstu. Labi, ejam uz nodaļu. Sen nebiju bijis bērnu slimnīcā. Bija patīkami tur būt. Atcerējos studiju laikus. Daudz kas tur ir izmainījies. Tīri ārēji un arī attieksmes ziņā. Ārējās pārmaiņas ir patīkamas. Iekšējās… ne visai.
Jāpiebilst, ka gājām bez naida, tikai koleģiāli aprunāties un, iespējams, sniegt palīdzīgu roku. Jo ir sajūta, ka ārstēšanas process, ja to tā var nosaukt, jo nekādas zāles netiek dotas, stagnē.
Meitenēm labāk nepaliek un analīzes te labākas, te atkal sliktākas.
Nodaļā sagaidīja mūs diezgan laipni, vienīgi dakteris izskatījās tāds nervozs (ļoti saprotu viņu). Māsiņas arī satrauktas, bet laipni ieaicināja mūs iekšā pārrunu telpā, piedāvāja apsēsties un solījās pacienāt ar kafiju. Un tad sākās…
Ieradās BKUS administrācijas pārstāve kopā ar juristi (jaunu meiteni). Bija jānoklausās tāda dīvaina performance no šo divu, visnotaļ jauko dāmu puses. Varēju saprast, ka dusmīgas par šo situāciju un nevēlas neko ne dot, ne rādīt, ne arī runāt ar mums. Uz manis teikto, ka neesam nākuši karot un tikai un vienīgi rūpējamies par meiteņu veselību, vēlamies palīdzēt pēc vecāku uzaicinājuma, nebija nekādas pozitīvas reakcijas. Kā vēlāk izrādījās, pilnam komplektam koridorā bija izsaukts arī apsardzes darbinieks (visādam gadījumam, jo esam tak bīstami).
Kopš šo dāmu ierašanās arī dakteris “uzvilkās” un palika ļoti strikts – runāšot tikai ar vecākiem. Mūs palūdza iziet ārā gaitenī. Stāvam pie durvīm, gaidām rezultātu. Pienāk vēl divas dakteres un saka, ka esam NODAĻĀ un tagad vīrusu laiks, ka jāiet kur citur. Domāju: cik tālu sūtīs. Izrādās, jāiet vien 3 metri līdz krēsliem. Tur, laikam, vīrusi mazāk. Paklausījām. Pasēdējām bariņā kopā ar apsargu. Tāds lādzīgs vīrs. Pēc garāka laiciņa iznāk ārā meiteņu mamma un saka, ka BKUS atsakās runāt ar jebkuru citu cilvēku, vienīgi mammu.
Tāda dīvaina sajūta pēc šī visa. Manuprāt jebkurā ārstēšanās procesā galvenais cilvēks ir pacients.
Un viņa vēlmes un labsajūta ir svētas. Vismaz tā vienmēr esmu rīkojies un uzskatījis. Izrādās, šis ir tas punkts, kas mainījies. Un ne uz to labāko pusi. Šī ģimene faktiski ir ieslodzījumā. Bez tiesībām aiziet, pārtraukt “ārstniecību”, bez tiesībām pieaicināt ārstus, kam viņi uzticas, bez iespējām uz citu, alternatīvu viedokli. Kā vārdā? Un kas tad te īsti notiek? Izskatās pēc medicīniskas diktatūras vai medicīniska fašisma. Ar kādām tiesībām šī ģimene ir “ieslodzīta” BKUS nodaļā? Kādēļ mammai nav tiesību lemt par saviem bērniem un viņu ārstniecību? Kādēļ viņiem nav iespēju izņemt bērnus no BKUS, pārvest uz tādu klīniku, kam viņi uzticas vai turpināt veselības aprūpi nodrošināt ambulatori? Daudz jautājumu. Protams, paliek arī jautājums kāpēc BKUS iestājas tādā pozā? Vai tā ir vienkārši galēja augstprātības pakāpe jeb tā ir apzināta kaitniecība?
Vai ar šo viņi grib pateikt: sataisījām ziepes un tagad labākā ir nolieguma un izvairīšanās taktika? Jebkurš informācijas vakums rada dažādus minējumus. Arī es minu un izsaku savu viedokli, uzdodu jautājums. Jautājumus sev, jo cerība, ka kāds cits uz tiem atbildēs, nav nekāda. Bet šī situācija tikai stiprina pārliecību, ka kaut kas tajā visā nav pareizs un mums ir vēl jaudīgāk jāstrādā pie tā, lai šo ģimeni atbrīvotu no “ieslodzījuma” un jāsauc pie atbildības visas šī jezgas iniciatori. Neatkārtošos par roku dzelžiem, bet jebkurai rīcībai mēdz būt tiesiskas sekas, kā teica mans jurists. Un arī šajā gadījumā tās agrāk vai vēlāk iestāsies. Turam roku uz pulsa. Un darām!!!
Kopā mēs varam!!! Kopā mēs darām!!!
/Dr.E.Mednis/”
Jau vēstījām, ka Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) iesniegumu, ko tā rakstījusi Veselības inspekcijai par neslavas celšanu no ārsta Edgara Medņa puses saistībā ar difterijas gadījumiem, Veselības inspekcija pāradresējusi Valsts policijai. Iesniegums saistīts ar sertificēta ārsta, pediatra Medņa publiskajiem izteikumiem un rīcību, kas atspoguļota sociālo tīklu vietnēs, vainojot BKUS ārstus apzinātā ļaunprātībā.
Valsts policijā saņemts vēl viens iesniegums no BKUS par neslavas celšanu, neminot konkrētu personu. Lai gan Mednis jau iepriekš publiski izplatījis dezinformāciju, mediķu profesionālās organizācijas tikai šoreiz sākušas paust aktīvu nosodījumu sertificētā ārsta nekoleģiālajai rīcībai.
Lai gan sertificēts ārsts un pediatrs Mednis jau kovida pandēmijas laikā izplatīja melus un puspatiesības gan par pandēmiju, gan vakcināciju un paralēli tam Veselības inspekcija ar administratīvo sodu viņu bija sodījusi par epidemioloģisko noteikumu neievērošanu, Latvijas Ārstu biedrības padome šos faktus neuzskatīja par pietiekami nozīmīgiem, lai tos ņemtu vērā resertifikācijas procesā.
