“Izskatās, ka viņiem vairs nav miskastes mājās…” Daudzstāvu mājas iedzīvotāja sašutusi par kaimiņu necilvēcisko rīcību; situāciju skaidro RNP 0
Dzīvojot daudzstāvu mājā, saskarsme ar kaimiņiem ir neizbēgama, un reizēm tas var radīt izaicinājumus. Trokšņošana, necieņas izrādīšana vai pat noteikumu pārkāpšana var pārvērsties par nopietniem konfliktiem, kas ietekmē gan mūsu emocionālo labklājību, gan attiecības ar kaimiņiem. Kā šādās situācijās reaģēt? Kad jāiesaista namu pārvaldnieks un kad – tiesībsargājošās iestādes?
Redakcijā saņēmām vēstuli no kādas lasītājas, kura saskārusies ar visai nepatīkamu situāciju no kaimiņu puses. Sieviete raksta:
“Labdien, cienījamā LA redakcija! Esmu 9 stāvu mājas iedzīvotāja, kura vairs nevar noturēt savas dusmas un izmisumu. Dzīvoju 4. stāvā un kāds no augstāk dzīvojošiem kaimiņiem regulāri krata savus tepiķus pa logu. Šoreiz ir pavisam pazaudējuši kaunu un pēc redzamā attēlos izskatās, ka viņiem vairs nav miskastes mājās, un visu, kas ir šufelītē mauc pa logu ārā. Esmu rakstījusi vēstules kāpņu telpā pie pastkastītes ar lūgumu izbeigt, taču rezultāta nav.”
Nolēmām sazināties ar uzņēmumu “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP), lai noskaidrotu, kā iedzīvotājiem cīnīties ar šādiem kaimiņiem, kur tiem vērsties, ja nākas piedzīvot šādas vai līdzīgas situācijas, kurās novērojama necilvēciska rīcība no citiem mājas iedzīvotājiem.
RNP sabiedrisko attiecību un mārketinga nodaļas vadītāja Inita Kabanova skaidro situāciju:
“Iedzīvotāji nereti lūdz palīdzību namu pārvaldniekam. Pārvaldnieks ir pakalpojumu sniedzējs, kam uzticētas rūpes par māju kā nekustamo īpašumu, un tam nav tiesību iejaukties attiecībās starp mājas īpašniekiem – nevaram cilvēkiem aizliegt būt nepieklājīgiem, nevērīgiem. Ir situācijas, ka namu pārvaldnieks var palīdzēt, izvietojot informatīvus paziņojumus un aicinājumus, tomēr gala risinājums ir paši dzīvokļu īpašnieki un viņu spēja ieklausīties un sadzīvot.”
Kabanova norāda, ka daudzdzīvokļu mājās bieži satiekas cilvēki ar atšķirīgu pasaules redzējumu, dzīvesstilu un izpratni par ētiku un kulturālu uzvedību.
“Situācijās, kad kāds kaimiņš pārkāpj kādus likumus vai noteikumus, rīcības scenārijs ir visai vienkāršs – jāvēršas policijā. Tādas ikdienišķas situācijas, kad policija var iesaistīties ir trokšņošana un sabiedriskā miera traucēšana, smēķēšana uz balkoniem un lodžijām vai jau bīstamāk – vardarbība vai draudi pret kaimiņiem. Policija un citas tiesībsargājošās iestādes aicina ziņot, ja redzat, ka kaimiņi dara pāri saviem bērniem vai viens otram. Līdzcilvēku iesaiste var būt izšķiroša, lai apturētu vardarbību ģimenē.”
Viņa atgādina, ka arī mēslošana ir uzskatāma par administratīvo pārkāpumu:
“Administratīvais pārkāpums – tāds, par kuru ir vērts ziņot policijai un par kuru tā var piemērot sodu – būs arī mēslošana. Policijai jāziņo arī tad, ja kāds bojā vai lauž īpašumu.”
Nav vienas pareizās receptes labai komunikācijai ar kaimiņiem
“Nav vienas receptes labai komunikācijai ar kaimiņiem. Katra situācija ir unikāla, un attiecības ar kaimiņiem veidojas sarunās, kuras ir atvērtas, godīgas, cieņpilnas un kompromisu meklējumos.
Arī tad, ja kaimiņš dara Jums ko nepieņemamu, sarunu vērts sākt draudzīgi – iespējams, kaimiņš tiešām nav iedomājies, ka viņa rīcība kādam citam nav patīkama.
Un ikvienam no mums, kas dzīvojam daudzdzīvokļu mājās, pašam jāatceras, ka savu dzīves telpu dalām ar citiem cilvēkiem. Jo iejūtīgāki būsim, jo sadzīvošana būs patīkamāka.”
Cik bieži RNP saņem sūdzības no cilvēkiem par nespēju sadzīvot ar kaimiņiem?
RNP norāda, ka gada laikā tiek saņemti aptuveni 50 rakstiskie iesniegumi, tomēr reālais sūdzību skaits ir ievērojami lielāks, tostarp mutvārdu pieteikumi namu pārvaldniekam, un zvani uz informatīvo tālruni.
“Sūdzības ir visdažādākās – par smēķēšanu, kur tas traucē kaimiņiem, par pašizveidotām puķu dobēm, par trokšņainiem remontdarbiem dzīvoklī, par mantām koplietošanas telpās, putnu vai kaķu barošanu, skaļu mūziku.”
