Izskatās, ka Krievijai ir jauns mērķis – atkal atgūt zaudētās teritorijas, tikmēr pārapbruņojot un apmācot armiju 51
Izskatās, ka Krievija šobrīd karā Ukrainā sev izvirzījusi jaunu mērķi – revanšu, kas paredz atkarot zaudētās teritorijas un iegūt laiku, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš.
Lūgts prognozēt tālāko karadarbības gaitu, ņemot vērā, ka tuvojas rudens ar tam sekojošajām pārvietošanās grūtībām, Slaidiņš norādīja, ka turpmāko paredzēt ir grūti, tomēr pārmest Ukrainas spēkiem lēno kustību uz priekšu būtu nekorekti. “Protams, ka ir vēl laiks līdz rudens lietavām, un jāskatās, cik lielus panākumus Ukrainas spēki vēl gūs,” norādīja eksperts.
Vienlaikus arī Krievija to ļoti labi apzinās, tāpēc tā ar visiem iespējamiem līdzekļiem cenšas apturēt Ukrainas uzbrukumu. “Izskatās, ka Krievija šobrīd sev izvirzījusi jaunu mērķi – revanšu, kas paredz atkarot zaudētās teritorijas,
iegūt laiku, lai varētu pārapbruņot armiju un apmācīt savus spēkus, kā arī tos attiecīgi motivēt.
Patlaban vērojams, ka Krievijas propaganda cenšas motivēt savus frontē esošos karavīrus ar tādiem saukļiem kā “mūs atkal grib nolikt uz ceļiem”, “varam atkārtot”, “Krievijas liktenis karavīru rokās”, “atriebsimies nacistiem” un “lai mūsu bērniem saulaina nākotne”.
Vērtējot nesen panāktās Nīderlandes un Dānijas plānotās iznīcinātāju F-16 piegādes, Slaidiņš neuzskata, ka F-16 nodošana Ukrainai būtu tikai simbolisks solis. Šie iznīcinātāji ir nepieciešami, lai atbalstītu sauszemes spēku operācijas, turklāt spētu padzīt Krievijas lidaparātus no frontes līnijas.
“Ukraiņi pie šīm F-16 arī vēlas tālās darbības raķetes. Tas būtiski pagrieztu kara gaitu Ukrainas labā, jo ar tālās darbības ieročiem varētu dot triecienus Krimā,” norādīja eksperts.
Tāpat Ukraina arī Vācijai lūgusi piešķirt tālas darbības raķetes ar vairāk nekā 500 kilometru darbības rādiusu. Ar Rietumvalstu tālās darbības raķetēm, piemēram, varētu sabojāt vai iznīcināt Krimas tiltu.
Tāpat ukraiņiem būtu nepieciešama kasešu munīcija izmantošanai reaktīvajās artilērijas sistēmās, piemēram, “Himars”, jo tas dotu lielāku efektu nekā esošā munīcija.
Attiecībā uz rietumvalstu piegādātajiem tankiem patlaban nav redzama masīva “tanku dūres” iesaistīšana kaujā, jo piegādātais daudzums ir niecīgs un šobrīd tas nestu tikai plašus tehnikas zaudējumus.
“Tanki nekur nepaliks, taču diemžēl patlaban smagumu iznes kājnieku spēki,” uzsvēra eksperts.
Jau ziņots, ka Nīderlandes premjerministrs Marks Rite svētdien apstiprinājis, ka Nīderlande un Dānija piegādās Ukrainai iznīcinātājus F-16 tik drīz, cik iespējams.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis vizītē Nīderlandē paziņojis, ka sagaida 42 lidmašīnas, bet nav skaidrs, vai viņš runāja tikai par Nīderlandi, vai abām valstīm, proti, Dāniju un Nīderlandi.
