“Izskatās, ka ir uz palikšanu!” Kā pandēmija izmainījusi mūsu iepirkšanās rituālus 1
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Covid-19 ietekmē radīto ierobežojumu dēļ aizvien vairāk iedzīvotāju izvēlas iepirkties ar e-veikalu starpniecību. Īpaši tas attiecas uz pārtikas piegādēm. Lielākie pārtikas tirgotāji jau ziņojuši par pasūtījumu skaita pieaugumu e-veikalos, kamēr veikalu apmeklējums klātienē sarucis.
Piemēram “Maxima Latvija” ziņoja, ka šī gada janvārī uzņēmuma veikalus apmeklējuši par 26–31% mazāk pircēju salīdzinājumā ar identisku periodu pērn, turpretī vairāk nekā trīs reizes audzis klientu skaits interneta veikalam “barbora.lv”.
Pasūtījumu pārtikas e-veikalos esot tik daudz, ka preču piegādes iespējamas tikai pēc vairākām dienām. Būtiski augusi arī preču nosūtīšana ar pakomātu starpniecību – rezultātā vērojama pakomātu pārslodze un nespēja nodrošināt savlaicīgas preču piegādes.
Uz palikšanu
Internetveikala “Xnet” vadītājs Edgars Ejubs norādījis, ka patērētāji visā pasaulē internetā iegādājas tādas lietas, kuras pirms pandēmijas reti tika iegādātas tiešsaistē, piemēram, higiēnas un saimniecības preces. Viņš arī izteica prognozes, ka lielai daļai iedzīvotāju jaunie iepirkšanās paradumi ir uz palikšanu un to nostiprināšana atkarīga tieši no e-komercijas spēlētājiem. Ja iepirkšanās tiešsaistē būs pozitīva, pircējs atgriezīsies vēl un vēl, jo pie labām lietām pierod.
“Xnet” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktā aptauja liecina, ka pandēmijas laikā arvien aktuālāki kļuvuši ar piegādi saistīti jautājumi – 24% piegādes ātrums un cena ir galvenie kritēriji pasūtījuma veikšanai e-veikalā. Aptaujā arī noskaidrots, ka visbiežāk arī “Xnet.lv” modes un skaistuma kategorijās pieprasījums pagājušā gada trešajā un ceturtajā ceturksnī pieaudzis 2,3 reizes.
Vienlaikus aptaujas dati rāda, ka pēdējā pusgada laikā pieaugusi tieši vietējo interneta veikalu popularitāte. Latvijas e-veikalos iepirkušies teju visi aptaujātie jeb 96%, savukārt ārzemju interneta veikalos iepirkušies 85% respondentu. Liela daļa (40%) vietējos interneta veikalos iepērkas reizi divos vai trīs mēnešos, nedaudz vairāk kā trešdaļa jeb 34% – pāris reizes mēnesī, bet 12% – vairākas reizes nedēļā. Vairāk nekā puse jeb 62% aptaujāto visu sev nepieciešamo atrod divos līdz četros interneta veikalos, savukārt 16% katru iepirkšanās reizi meklē un izmēģina citu e-veikalu.
Vēl vērtēs
Pandēmijas laikā savus interneta veikalus atvēruši arī pārtikas produktu ražotāji. Zīmolu “Laima”, “Staburadze”, “Spilva”, “Selga” un vēl vairāku zīmolu īpašnieks “Orkla Latvija” interneta veikalu atvēra pagājušā gada jūlijā, un kopš tā laika apjomi aug. “Pirmie seši darbības mēneši ir uzrādījuši labus rezultātus, un esam ļoti apmierināti gan ar pasūtījumu apjomu, gan apmeklējumu skaitu, jo, lai arī kopējie pārdošanas apjomi ir mazi, tie ir strauji augoši,” stāsta “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.
Viena no galvenajām priekšrocībām esot iespēja iegādāties produktu jaunumus pašiem pirmajiem. Tiklīdz jauns produkts tiek laists klajā, e-veikals ir pirmā vieta, kur šo produktu iespējams iegādāties. Tāpat redzams, ka ir jau pietiekami daudz klientu, kas pasūtījumus veic vairākas reizes. Puse no e-veikala klientiem ir Rīgas un Rīgas reģiona iedzīvotāji, otra puse pirkumu piegādes tiek veiktas uz dažādām Latvijas vietām, pat ļoti tāliem reģioniem, piemēram, Roju, Aglonu, Priekuļiem, Lubānu, Jūrkalni utt.
Domēnus reģistrē vairāk
Pēdējā gada laikā e-komercija Latvijā strauji attīstās, preces un pakalpojumi kļūst pieejamāki e-vidē. Par to liecina tāds rādītājs kā domēna vārdu reģistrācijas aktivitāte. Latvijā pagājušajā gadā reģistrēti 39 170 jauni “.lv” domēna vārdi, kas ir par 11,3% jeb 3974 vairāk nekā 2019. gadā, liecina domēnu reģistra “Nic.lv” dati. Pēc “Nic.lv” datiem, īpaši strauji jaunie “.lv” domēna vārdi reģistrēti 2020. gada sākumā un beigās, kad Covid-19 ierobežojumi bija visstingrākie. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ikgadējā aptauja par IKT lietošanu un e-komerciju uzņēmumos liecina, ka 2020. gada sākumā Latvijā internetu lietoja 99,9% uzņēmumu, un 62,6% no tiem bija sava tīmekļa vietne, tajā skaitā 94,1% lielo uzņēmumu, 81% vidējo un 58,4% mazo. Tāpat CSP dati liecina, ka iedzīvotāju visvairāk pirktās preces internetā 2020. gadā ir bijuši apģērbi, datori un elektropreces, kā arī kosmētika un preces mājai. Klātienē klienti joprojām pirka augļus, dārzeņus un citas pārtikas preces, ko iedzīvotāji vēlas apskatīt un izvēlēties paši, lai gan arī pārtikas piegādes iegāde attālināti pēdējā laikā ir strauji attīstījusies.
Lai arī dati par to, cik jaunu e-veikalu ir izveidots, nav pieejami, novērojumi liecina, ka e-veikalus veido gan mazie un vidējie uzņēmumi, gan arī lielās mazumtirdzniecības ķēdes neatkarīgi no specializācijas, stāsta LIKTA pārstāve Ieva Gedzuna. Vērts pieminēt, ka LIKTA gada balvu “Platīna pele” kategorijā “Digitālā transformācija” par savu e-veikalu saņēma “Rimi Latvia”, kas lielā mērā raksturo pārmaiņas pēdējā gada laikā. “Nic.lv” dati liecina, ka būtiski pieaudzis domēna vārdu skaits, kuri satur terminu “piegade”. Kopumā līdz 2020. gada beigām reģistrēti 176 šādi domēna vārdi, kas lielā mērā raksturo tendenci ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem uzsākt ēdienu piegādi pēc pasūtījuma.
Uzziņa
Pēdējo sešu mēnešu laikā cilvēki internetā visbiežāk iegādājušies:
apģērbu, apavus un dažādus aksesuārus (50%),
sadzīves tehniku (42%),
skaistumkopšanas preces (37%),
elektroniku (34%).
Apģērbus un skaistumkopšanas preces vairāk pērk sievietes, bet vīrieši biežāk nekā sievietes iegādājas elektroniku.
Dati: “Xnet”, “Norstat”
Viedoklis
Irēna Holodnaja, “Food Union” vadītāja Latvijā: “Kopš palaidām “Pienaveikals.lv”, tas ir attīstījies ļoti strauji – līdz ar produktu sortimenta un piegādes lokācijas pakāpenisko paplašināšanos audzis arī klientu skaits.
No aizvadītā gada maija līdz šī gada janvārim ieskaitot, mūsu e-veikala pasūtījumu skaits vidēji ir palielinājies par 65%. Datos arī redzam augšupejošu dinamiku abās klientu segmentu grupās. Proti, aizvien vairāk pasūtījumu veic gan jaunie, gan arī esošie lojālie klienti.
Ne mazāk svarīgs “Pienaveikals.lv” popularitātes katalizators ir arī regulāra jauno produktu kategoriju pievienošana. Sākumā pārdevām tikai “Food Union” piena produktus un saldējumus, kā arī pelmeņus, gaļu, olas un maizi. Bet tagad “Pienaveikals.lv” piedāvājam iegādāties arī zivis, dzērienus, sāļos konservus, mērces, garšvielas un citus produktus.
Uzskatām, ka e-komercijas niša šobrīd ir perspektīvs “Food Union” biznesa atzars, kas papildina mūsu galveno darbības virzienu.
Mēs internetveikalā “Pienaveikals.lv” redzam ko vairāk par labu pārdošanas kanālu – tas ir arī lielisks patērētāju vēlmju izpētes rīks un veids, kā varam digitālā vidē popularizēt vietējās lauksaimniecības gala produktus. Pašreiz viss liecina par to, ka svaigas pārtikas iegāde tiešsaistē ir uz palikšanu.”
