“Izskatās, ka dažiem šajā sarežģītajā laikā netur nervi.” Valdība joprojām kraujas malā 5
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Valdība ir tikpat stabila kā valdības izveidošanas dienā. Ne vairāk, ne mazāk,” tā premjers Krišjānis Kariņš (“JV”) sacīja žurnāla “Ir” intervijā, kas pagājušajā nedēļā izraisīja lielu rezonansi un zināmu saspīlējumu arī koalīcijas partneru attiecībās.
Premjera norādei, ka viņu neapmierina veselības ministres Ilzes Viņķeles (“Attīstībai/Par”) temps Covid-19 krīzes pārvarēšanas risinājumu meklēšanā, izraisīja “AP” biedru asu reakciju sociālajos tīklos.
Savukārt abu iesaistīto partiju politiskie konkurenti jau lēsa, ka premjerēšanu gatavojoties pārņemt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“AP”). Koalīcijas iekšienē runas par valdības vadītāja maiņu to vērtē tikai kā opozīcijas mēģinājumu sašķelt valdību.
Arī J. Pūce uzskata, ka valdībā, kas tapa grūtībās, nekas nav mainījies kopš tās izveidošanas dienas. “Tā vienmēr stāvēs kraujas malā. Tā ir kompromisu valdība, bet mana pārliecība, ka varam strādāt, jo šajā Saeimā tā ir optimālā koalīcija. Šis arī nav absolūti piemērots laiks valdības krīzei,” “Latvijas Avīzei” teica J. Pūce, uzsverot “Attīstībai/Par” lielo lomu tās pastāvēšanā, partiju apvienībai arī esot izdevies īstenot daudzas savas apņemšanās, tāpēc tai neesot plānu kaut ko mainīt.
Uz vaicāto par J. Pūces ambīcijām vadīt Ministru kabinetu, viņš aicināja neinterpretēt “Latvijas attīstībai” kongresa vēstījumus. Tajā partijas valdes loceklis Edgars Jaunups norādījis, ka uz nākamajām Saeimas vēlēšanām ir jāiet ar ambīcijām kļūt par premjera partiju, bet nekur vēl arī neesot lemts, ka J. Pūce būtu premjera kandidāts. Jāatgādina, ka uz 13. Saeimas vēlēšanām “AP” premjera kandidāts bija aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Sarežģītā laikā var uzdot nervi
“Nekas nav mainījies kopš valdības izveidošanas,” vārds vārdā to atkārtoja arī premjera pārstāvētās “Jaunās Vienotības” frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis. Viņš piekrīt, ka koalīcijas un valdības sēdes ir ilgas, lēmumus nav viegli pieņemt, jo piecu partiju koalīcijā ir daudz individuālo viedokļu.
“Taču, ja strīdu rezultātā par kaut ko vienojamies, tad ir skaidrs, ka visi to parlamentā atbalstīs un neviens neizgāzīs balsojumu,” sacīja A. Latkovskis. Viņš atceras, ka agrākās valdībās varbūt nebija tik daudz strīdu, bet arī nebija tādas drošības sajūtas par rezultātu. Ja kādam esot cits viedoklis, tad partneri iepriekš tiekot brīdināti.
Arī Nacionālās apvienības līderim Raivim Dzintaram vēl labā atmiņā, cik smags un vairākus mēnešus ilgs bijis valdības veidošanas process pēc 13. Saeimas vēlēšanām, kad parlamentam bija ļoti grūti strādāt. “Bail iedomāties, ja šajā tik sarežģītajā situācijā, kad priekšā ir divas vēlēšanas (2021. gadā – pašvaldību vēlēšanas, 2022. gadā – Saeimas vēlēšanas), valstī nebūtu stabilas valdības. Es to nenovēlu Latvijas iedzīvotājiem,” “Latvijas Avīzei” sacīja R. Dzintars.
Viņš aicina nepārvērtēt politiķu publiskos izteikumus, jo tie nebūšot iemesls valdības krišanai, neesot arī pazīmju, ka tas varētu notikt. R. Dzintars uzskata, ka arī politiķi ir tikai cilvēki un arī viņiem tik sarežģītā laikā var uzdot nervi, kad tiek pateikts kas tāds, kam nav racionāla pamata. “Varu vien novēlēt kolēģiem savākties, diskutēt cieņpilni un nerīkot drāmas,” piebilda R. Dzintars.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) atceras, ka premjeram K. Kariņam jau ilgāku laiku par epidemioloģisko situāciju bija atšķirīgs viedoklis, bet tas neesot ietekmējis valdības kopdarbu. T. Linkaits cilvēciski saprotot to, ka “Attīstībai/Par” aizstāv savu ministri un strādā kā vienota komanda.
“Šajos apstākļos, kad reti satiekamies, tas ir jāizrunā, jāpārvar un jāiet uz priekšu. Partiju sadalījums ir tāds, kāds ir,” sacīja T. Linkaits, kurš ar premjeru klātienē nav ticies kopš jūlija. Viņaprāt, neviens no partneriem šobrīd nav ieinteresēts valdības maiņā, jo, ja mainās premjers, tad arī visa valdības struktūra mainītos un tiktu pārdalītas partijām uzticētās atbildības jomas.
Komandas nav, ir moderators
Bijušais premjers Māris Kučinskis (ZZS) tagad ir opozīcijā, bet viņam bija viens galvenais princips – valdībai ir jāstrādā kā komandai. “Ja grib, lai ir komanda un rezultāts, tad tas, kas neapmierina, ir jāpasaka viens pret vienu bez kamerām, bet laukā jāiet kā draugiem ar atrastu kopīgu risinājumu, un nav jāspodrina spalvas sociālajos tīklos,” “Latvijas Avīzei” sacīja M. Kučinskis, kurš domā, ka valdība nekritīs.
M. Kučinska ieskatā, K. Kariņa valdībā komandas nav un viedokļu dažādība jūtama pat vienas partijas ietvaros. Iespējams, teiktais adresēts arī Jaunajai konservatīvajai partijai, kuras ministri ne vienmēr ir informēti par frakcijas deputātu iniciatīvām. Zināma skaudība bija jūtama arī T. Linkaita balsī, runājot par komandas garu “AP”.
Tas bija pamanāms arī dienā, kad iznāca žurnāls “Ir”, kurā premjers kritiski izteicās par veselības ministri. Cits pēc cita viņu metās aizstāvēt “AP” biedri, kuru vidū bija arī Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ijabs, Saeimas deputāts Artūrs Toms Plešs, Baiba Bļodniece un Mārtiņš Bondars, kurš uzlika punktu uz “i” ar ierakstu: “Izskatās, ka dažiem šajā sarežģītajā laikā netur nervi. Paldies Viņķelei par spēju turēties šajā ne vieglajā laikā un neļauties vadoņu provokācijām!”
K. Kariņš jau labu laiku runāja, ka ir nepieciešama stratēģija Covid-19 izplatības ierobežošanai, tāpēc viņa teiktais intervijā nav pārsteigums. J. Pūcem tomēr būtu gribējies, lai premjers nevis publiski izsaka pārmetumus, bet piezvana ministrei. Te gan ir pretrunīga informācija, jo K. Kariņam tuvu stāvoši cilvēki apgalvoja, ka premjers par to esot runājis ar “AP” vadību.
Savā ziņā komunikācija ir apgrūtināta, jo nav klātienes tikšanos, bet sazināšanās notiek sazvanoties vai videokonferencēs. J. Pūce, raksturojot premjera vadības stilu, norādīja, ka K. Kariņš netiecas vadīt ministrus un dot viņiem rīkojumus, bet vairāk ir kā moderators, pieskata uzdevumu izpildi un izsaka savu viedokli.
“AP” biedru aktivitātes tviterī izraisīja iekšējos satricinājumus “Latvijas attīstībai” rindās, kuras todien pameta Rīgas domnieks Māris Mičerevskis. Atbildot uz žurnālistu tincināšanu, M. Mičerevskis beigās atzina, ka sacītais par “privātu interešu bīdīšanu un politiskajām spēlēm” ir saistīts ar Edgara Jaunupa ietekmi.
J. Pūce savukārt atgādināja, ka E. Jaunups ir partijas un arī apvienības valdes loceklis: “Edgars ir ar autoritāti un augstu uzticību biedru vidū. Māri tas nevarētu izbrīnīt, jo viņš bija valdē un Jaunupu atbalstīja.” J. Pūce pieļauj, ka ar izteikumiem par E. Jaunupu viņš tikai vēloties pievērst uzmanību, kas arī esot izdevies.
